biologija 1tema

ekosistēma

dzīvotņu kopums, kas dzīvo noteiktā dabas vides apgabalā un mijiedarbībā ar šo vidi. šis sistēmas komplekss mijiedarbojas un nodrošina līdzsvaru, kurā visi elementi ir savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra

biocenoze

augu, dzīvnieku, mikroorganismu un sēņu kopums

biotops

ekosistēmas nedzīvās vides kopums

dabiska ekosistēma

dabiski veidojusies (priežu mežš, upe, pļava)

mākslīga ekosistēma

cilvēku veidota (siltumnīca, miežu lauks)

ekoloğiskie faktori

nosaka ekosistēmas stabilitāti ilgtermiņā un tā atspoguļojas bioloğiskā daudzveidība

abiotiskais faktors

nedzīves vides faktori (klimats, edafiskie un orogrāfiskie faktori)

biotiskie faktori

organismu savstarpējās attiecības ekosistēmā

antropogēnie faktori

cilvēka ietekme uz ekosistēmu

bioloğiskā daudzveidība

izsaka to, cik “vesela” ir ekosistēmas biocenoze un līdz ar to, cik stabila ir ekosistēma

bioloğisko daudzveidību veido:

1. ğenētiskā daudzveidība

2. sugu daudzveidība

3. ekoloğiskā daudzveidība

populācija

vienas sugas kopa, kas apdzīvo noteiktu teritoriju

populāciju nosaka:

1. dzimšana

2. miršana

3. migrācija

populācijas maksimums

suga paliek vienmērīga, ne krītas, ne pieaug

populāciju teritoriāls raksturojums

1. populācijas blīvums (vienas sugas pārstāvju skaits noteiktā teritorijā)

2. populācijas izvietojums teritorijā (vienmērīgs, nejaušs, grupās)

mutuālisms (+\+)

abpusēji izdevīgas attiecības, kas abiem organismiem ir nepieciešamas izdzīvošanai

protokooperācija (+\+)

abpusēji izdevīgas attiecības, kas abiem organismiem nav obligāti nepieciešamas izdzīvošanai

komensālisms (+/0)

attiecības, kurās viens organisms iegūst, bet otrs organisms necieš

plēsonība (+\-)

attiecības, kurās viens organisms barojas ar otru, nogalinot to

fitofāgiji (+\-)

organismi, kuri barojas ar augiem

parazītisms (+\-)

attiecības, kurās viens organisms izmanto otru kā barības avotu un mājvietu, izraisot saimnieka organismam traucējumus. Iedala ektoparazītos (ārējs) un endoparazītos (iekšējs)

pusparazītisms (+\-)

augi, kas daļu barības vielas ražo paši, bet daļu paņem no saimnieka organisma

amensālisms (0/-)

attiecības, kurās viens organisms netieši kaitē citam organismam

konkurence (-/-)

attiecības, kurās vienas sugas pārstāvji vai dažādu sugu pārstāvji cīnās par teritoriju, barību vai reproduktīvām iespējām. Ja suga izjūt barības vielu trūkumu, var novērot kanibālismu

neitrālisms (0/0)

attiecības, kurās organismi nekaitē viens otram un arī neko neiegūst no otra. Raksturīgs starp organismiem, kuriem katram ir sava ekoloģiskā niša, kas nepārklājas

producenti

organismi, kas rada organiskās vielas no neorganiskām

konsumenti

pārveido gatavas organiskās vielas savām vajadzībām

konsumentu veidi

1. pakāpes- augēdāji, detrītēdāji (ēd producentus)

2. pakāpes- kukaiņēdāji (ēd 1. pakāpi)

3. pakāpes- plēsēji, parazīti (ēd 2. pakāpi)

reducenti

noārda organiskās vielas par neorganiskajām