Sensorās sistēmas

Sensorās sistēmas definīcija

Sensorās sistēmas - rada sajūtas. Nevar realizēt atbildes reakcijas uz kairinātājiem. Sajūtas ir subjektīvas, atkarīgas no indivīda.

Sensoro sistēmu uzbūve un funkcijas:

• Perifērā daļa - kairinātāju uztveršana, informācijas kodēšana (kairinātāju info ir jāpārveido neironiem/smadzenēm saprotamā valodā. Neironi pa tiešo nevar uztvert temp.izmaiņas, skaņas):

- receptori

- palīgaparāts

• Vadītājdaļa - informācijas pārvade (aferentās nervu šķiedras, kas iet no receptoriem līdz lielo pusložu garozas atbilstošajiem centriem)

• Kortikālā pārstāvniecība - Informācijas apstrāde, sajūtu rašanās (LPG centri, kuri apstrādā no receptoriem saņemto informāciju.

• Objektīvā sensoro sistēmu fizioloģija - perifērā daļa, vadītājdaļa, kortikālā pārstāvniecība

• Psihofizioloģija - kortikālā pārstāvniecība. Ņem vērā subjektīvismu, kas saistīts ar sajūtām

Sajūtu modalitātes

Sajūtu modalitātes - viena veida sajūtas, kuras būtiski atšķiras no citām (klasiski runā par 5 sajūtu modalitātēm)

• Redzes

• Dzirdes

• Taustes

• Garšas

• Ožas

• Temperatūras

• Sāpju

• Līdzsvara

• Proprioreceptīvā

• ??? - no iekšējo orgānu receptoriem nākošais info

No iekšējiem orgāniem nākošo info netiek analizēta apzināti. Ir atsevišķas situācijas, kur šī informācija, DP plūsmas kaut kādu sajūtu tomēr izraisa.

Modalitātes dimensijas

Modalitātes dimensijas - vienai modalitātei var būt vairākas dimensijas.

• Kvalitāte - vienā modalitātē var ietilpt vairākas sajūtu kvalitātes. Redzes modalitātes kvalitātes: dažādas krāsas - sarkana, zila, zaļa. Temperatūras: silts, auksts. Tauste: pieskāriens, vibrācija, spiediens.

• Kvantitāte (intensitāte) - raksturo skaitliski (cik skaļa ir skaņa, ko dzirdam?; cik spilgta ir gaisma?)

• Telpa - kurā ādas rajonā notika pieskāriens; no kuras puses nāk skaņa; kurā telpas vietā parādījās gaisma?

• Laiks - sajūtas laikā (kad parādījās skaņa?; kad ieraudzīja gaismu, kad tā pazuda?)

Modalitātes tiek atšķirtas ar dažāda veida receptoriem.

Receptoru iedalījums

· Pēc adekvātā kairinātāja:

o Termoreceptori - uztver temperatūras izmaiņas

o Fotoreceptori - uztver gaismas izmaiņas

o Mehanoreceptori - uztver taustes, vibrācijas sajūtu. Ir arī iekšējā ausī - uztver skaņas viļņu radītās svārstības

o Himioreceptori - reaģē uz dažādām ķīmiskām vielām. Svarīgi garšas, ožas sensorajā sistēmā.

· Pēc attiecībām ar kairinātāja avotu:

o Kontakta receptori - tieši jākontaktē ar kairinātāja avotu, lai tie varētu uztvert kairinātāju (taustes, garšas receptori)

o Distantie receptori - uztver kairinātāja avotu it kā no attāluma (redzes, dzirdes, ožas rec.). Svarīgi, ka kairinātāja avots atrodas, var atrasties ievērojamā attālumā no ķermeņa.

· Kuras vides kairinātājus uztver:

o Eksteroreceptori - uztver ārējās vides kairinātājus. Piem., garšas receptori ir eksteroreceptori, jo tie analizē kairinātājus, kas nāk no ārvides.

o Interoreceptori - uztver iekšējās vides kairinātājus. Piemēram, mēra asiņu gāzu sastāvu vai pH, kādu citu iekšējās vides rādītāju.

o Proprioreceptori - īpaši receptori, kas saistīti ar balsta, kustību aparātu. Grūti pielikt pie iepriekšējām 2 grupām.

· Pēc adaptācijas īpatnībām:

o Ātri adaptējošie receptori

o Lēni adaptējošie receptori

o Pilnīgi adaptējošie receptori - pēc laika sajūta pazūd. Ja kairinātājs darbojas ilgāku laiku, sajūta pilnīgi pazūd.

o Nepilnīgi adaptējošie receptori - ja kairinātājs uz tiem iedarbojas ilgstoši, tad sajūta samazinās, bet pilnībā nepazūd.

· Primāri un sekundāri jūtīgie receptori:

o Primāri jūtīgie rec. - ožas, taustes, sāpju, temperatūras receptori ādā, gļotādā.

o Sekundāri jūtīgie rec. - īpašas receptoru šūnas, kuras info aferentajai nervu šķiedrai nodod caur sinapsi.

Receptoru palīgaparāts

Receptoru palīgaparāts - receptoriem apkārt izvietotās palīgstruktūras, kuras ļauj receptoriem labāk strādāt. Ir receptori, kuriem plaīgaparāta nav vispār.

Funkcijas:

• Receptoru un citu palīgaparāta daļu aizsardzība - piemēram, lai pasargātu no ārvides

• Kairinātāju pārvade līdz receptoriem - skaņa jāpārvada, pimēram, no ārējās uz vidusausi līdz iekšējai ausij.

• Kairinātāju pastiprināšana - dzirdes gadījumā kairinātājs tiek pastiprināts pārvades gadījumā.

2 kodēšanas sistēmas

Ir 2 kodēšanas sistēmas:

1) Analogā kodēšana - iespējamas daudzas dažādas signālu gradācijas (skaļāka skaņa à spēcīgāka strāva plūst pa vadiem). Šis ir nestabils.

2) Digitālā kodēšana - kodēts ar 1 un 0, DP smaile ir kodēta ar 1, visas pārējās svārstības ar 0. Stabilāka, precīzāka kodēšana.

Informācijas kodēšana sensorās sistēmās

Informācijas kodēšana sensorās sistēmās: kairinātāja stiprums tiek kodēts ar darbības potenciāla frekvenci!

Kairinātājs - dažādas gradācijas, dažādi kairinātāja stiprumi ir iespējami (analogais kods). Kairinātājiem iedarbojoties uz receptoru, sākumā veidosies vietējā atbilde (tā ir graduāla). Ja vietējā atbilde sasniedz slieksni, tad sāk ģenerēties DP (nav graduāls). Tikko procesi nokļūst līdz DP, daba sāk pielietot digitālo kodu. Kairinātāja stiprums CNS tiek pārveidots DP biežumā, frekvencē. Stiprāks kairinātājs - lielāka frekvence. Uzbudinājums DP veidā aiziet līdz sinapsei, tur sinaptiskajā spraugā izdalās lielāks vai mazāks mediatora daudzums, tātad si napsē digitālais kods tiek atkal pārveidots analogajā. Sinapse ir inormācijas pārvades vieta, arī aktīvi transportē uzbudinājumu tā ceļā, nodarbojas ar pārvadāmā signāla apstrādi. DP biežums var būt atšķirīgs līdz sinapsei un nākošajā ķēdē aiz sinapses.

Vājākiem kairinātājiem - retāka DP frekvence.

Daba izmanto lēni un ātri adptējošos receptorus, lai saprastu, vai kairinātājs iedarbojas lēni vai ātri. Adaptācija - receptoru jūtības samazināšanās. Ja uz receptoriem iedarbojas ilgstoši, ar nemainīgu stipruma kairinātāju, tad receptoru ģenerēto DP biežums ne reti samazinās, ši DP ģenerēšanās var pat pārtraukties. Ja DP biežums tikai samazinās, bet DP turpina ģenērēties, tad runā par nepilnīgu adaptāciju. Ja pēc zināma laika šī DP ģenerēšanās pilnīgi pārtraucas, tad tā ir pilnīga adaptācija. Nepilnīgas adaptācijas gadījumā - sajūtas intensitāte samazinās, bet sajūta nepazūd. Adaptācija var notikt receptoru, CNS līmenī.

Retos gadījumos atsevišķi receptori var sensabilizēties - receptoru jutība pret kairinātāju pieaug. Mehānisms - varētu samazināties sliekšņa potenciāls receptoros, samazinoties sliekšņa potenciālam, uzbudināmība pieaug.

Receptīvie lauki

Receptīvie lauki - receptoru kopums, kurš nodod informāciju CNS 1 neironam. Receptīvie lauki ļauj lokalizēt kairinātāju iedarbības vietu, ļauj konstatēt, kurā vietā uz ādas ir noticis pieskāriens.

Kairinātāju lokalizēšana

Ja kādā vietā ir lielāki receptīvie lauki, jo telpiskā izšķirtspēja šajā vietā ir mazāka, telpiski atšķirt kairinātājus ir grūtāk. Ar maziem receptīviem laukiem to var izdarīt daudz precīzāk. Vajdzīga ļoti pecīza kairinātāja telpiskā atšķiršana, tur izvietoti mazi receptīvie lauki. Vietās, kur tas nav tik būtiski - daba iebūvē lielus receptīvos laukus. Receptīvie lauki parasti savstarpēji pārklājas: tas uzlabo izšķirtspēju, jo tad attiecīgie kairinātāji var iedarboties tuvākos punktos, tomēr šī info tiek aizsūtīta uz dažādiem CNS neironiem. Otrs ieguvums - drošība, pie., kāda no aferentajām nervu šķiedrām tiek bojāta, tad receptīviem laukiem pārklājoties, šis apgabals nepaliek bez inervācijas, citas nervu šķiedras nepilnā apjomā var šo problēmu izlabot, kompensēt.

Kairinājuma sliekšņi

Kairinājuma sliekšņi - ir daudz vairāk dažādu kairinātāju pēc kvantitātes, īpašībām nekā dažādu sajūtu, ko tie var radīt sensorajās sistēmās. Mūsu sensorās sistēmas ne pārāk precīzi var atpoguļot kairinātāju parametrus. To var izdarīt līdz zināmai robežai, bet pilnīga (1:1) atspoguļošana nav iespējama:

· Kairinājuma absolūtais slieksnis

· Kairinājuma atšķiršanas sliekšņi:

o Laikā

o Telpā

o Intensitātes

Kairinājuma absolūtais slieksnis

Kairinājuma absolūtais slieksnis - grūti noteikt, to parasti izmanto tikai mazjūtīgu sensoro sistēmu izmeklēšanā.

• Minimālais kairinātāja stiprums, kurš izsauc tikko manāmu sajūtu (ir zems/augsts absolūtais slieksnis. Kairinātāja slieksnis augsts - jūtība pret šo kairinātāju ir maza. Kairinātāja slieksnis zems - jūtība pret kairinātāju ir augsta)

Kairinājuma aboslūtā sliekšņa veidi

• Brīdinājuma slieksnis - konstatē tikai kairinātāja klātbūtni, nevar pateikt, kas tasa ir par kairinātāju.

• Pazīšanas slieksnis - noteikšanas gadījumā cilvēkam ir jākonstatē kairinātāja īpašības, jāatpazīst konkrētais kairinātājs.

Kairinājuma atšķiršanas slieksnis laikā

• Minimālais laiks starp vienādas intensitātes kairinātājiem, kurus vēl var atšķirt vienu no otra ( lai noteiktu šo laiku, ir jādod vairāki vienādas intensitātes kairinātāji/kairinātāju sērija un jāmaina laika atstarpe starp šiem kairinātājiem. Ja laika atstarpe starp asociējošiem kairinātājiem būs pietiekamo liela, tad cilvēks var atšķirt kairinātājus vienu no otra. Samazinot laika atstarpi (kairinātāji biežāk) būs sasniegts 1 brīdis, kad cilvēks vairs neatšķirs kairinātājus vienu no otra)

vai

• Maksimālā kairinātāja frekvence, pie kuras vēl var atšķirt atsevišķos kairinātājus

Kairinājuma atšķiršanas slieksnis telpā

• Minimālais attālums starp vienādas intensitātes vienlaicīgi dotiem kairinātājiem, kurus vēl var atšķirt vienu no otra

Kairinājuma intensitātes atšķiršanas slieksnis

Kairinājuma intensitātes atšķiršanas slieksnis - tas ļoti atšķiras dažādām sensorām sistēmām, proti, vislabāk dažādas graduācijas atšķir redze, dzirde, tur pietiek ar atšķirību 1% robežās, lai receptors sajustu atāškirību. Taustei, spiediena receptoriem slieksnis ~3%, garša, oža slikti atšķir intensitāti, it īpaši garša (20-25% robeža).

• Minimālā divu kairinātāju stipruma atšķirība, kas rada atšķirīgas intensitātes sajūtas

Garšas sensorā sistēma

Garšas sensorā sistēma - receptori reaģē uz ķīmiskām vielām. Garšas receptoru šūnas sakopotas veidojumos, ko sauc par garšas sīpoliņiem. 2/3 garšas sīpoliņu atrodas uz mēles; pārējie uz aukslējām, uzbalseņa, rīkles gļotādā. Garšas sīpoliņi ir sakopoti kārpiņās.

Garšas receptoru izvietojums

Garšas receptoru izvietojums:

• Sēņveida kārpiņas (150-400; 2-4 garšas pumpuri katrā)

• Lapveida kārpiņas (50-80; ~50 garšas pumpuri katrā)

• Vaļņveida kārpiņas (7-12; 100< garšas pumpuri katrā)

Lapveida, vaļņveida kārpiņu pamatā ir izvietoti mazo siekalu dziedzeri, sekrēta nozīme - attīra receptoru zonas, nodrošinot labāku garšas uztveri.

Ir vēl diegveida kārpiņas, kurām ir tikai taustes funkcija.

Garšas sīpoliņa uzbūve

• Receptoršūnas (50 - 100) - epitēlija izcelsmes, ar ļoti īsu dzīves ilgumu. 7-10 dienu laikā atjaunojas. Tipiska polāra uzbūve: rec.daļa, kas vērsta uz mutes dobuma pusi ir ar mikrobārkstiņām, kas palielina šūnas virsmu, uzlao garšas uztveri.

• Balsta šūnas

• Bazālās šūnas

• Mikrobārkstiņas

• Pora - receptoru jūtīgā daļa ir saistīta ar muyes dobumu. Receptoru iegremdēšana mutes gļotādā pasargā receptorās zonas no mehāniska bojājuma.

• Aferentās šķiedras

• Sinapses

Garšas kvalitātes

Garšas kvalitātes (primārās garšas) - no šīm veidojas daudzas citas

• salda, skāba, sāļa, rūgta, umami (gards, sātīgs)

• orāltrigeminālā sistēma - vielas saistās ar sāpju receptoriem, parādās asa, ar karstuma asociēta sajūta. Vielas no ķiploka saistās ar receptoriem, kas reaģē uz aukstumu, sāpēm; mentols - ar aukstuma receptoriem.

Garšas atkarība no vielu ķīmiskās uzbūves

• Skābs - H+

• Sāļš - kristāliskas, ūdenī šķīstošas vielas, kas disociē par katjonu un anjonu

• Sāļuma rindas:

NH4+ > K+ > Ca2+ > Na+ > Li+ > Mg2+

SO42- > Cl- > Br- > I- > HCO3- > NO3-

• Salds - cukuri, saldinātāji, aminoskābes

• Rūgts - ļoti dažādas vielu grupas.

Skābas garšas uztvere

Skāba garša - jonotrops meh.:

H+ piesaistās pie ligandatkarīgajiem K+ kanāliem, tie tiek aizvērti, K+ nevar izplūst no šūnas --> depolarizācija. H+ atver arī ligandatkarīgu katjonu kanālu Na+ ieplūst --> depolarizācija, arī H+ var tikt iekšā šūnā. Depolarizācijas dēļ izdalās mediators no šūnām, mediatoram saistoties ar postsinaptisko polu pie aferentajām nervu šķiedrām, uzbudinājums tiek pārvadīts centra virzienā.

Sāļas garšas uztvere

Sāļa garša - jonotrops meh.:

Katjonu kanāls visu laiku ir atvērts, caur šiem kanāliem visu laiku no siekalām ieplūst Na+. Palielinās Na+ koncentrācija ektracelulāri, pieaug koncentrācijas gradients, pie tā paša kanālu stāvokļa Na+ ieplūšana pastiprinās, tas rada depolarizāciju. Mediators dara tāpat kā pie skābas garšas. Lai atjaunotos receptoršūnas jutība, šūnās ir daudz Na+/K+ sūkņu. Balsta šūna (nav izpētīta) - palīdz veidot sāļu garšu, uztvert anjonus, var ietekmēt īsto receptoršūnu depolarizāciju.

Saldas, rūgtas, umamo garšas mehānisms

Salda, rūgta, umamo garša - metabotrops mehānisms:

Ja ligands saistās ar OBV receptoru šūnas membrānā, tad tiek aktivēta IP3/DAG sekundārā starpnieka sistēma. IP3 veicina Ca2+ izplūdi no intracelulārajām rezervēm šūnas citoplazmā. Intracelulārās Ca2+ izraisa Ca2+ kanālu atvēršanos, Ca2+ ieplūdi no ektracelulārās vides. Šūnas nav tieši saistītas caur sinapsēm ar aferentajām nervu šķiedrām. Tas ir tādēļ, ka receptoru šūnas atjaunojas ļoti īsā laikā, daba nespēj izveidot kontaktu ar aferento nervu šķiedru. Ca2+ ieplūde receptoru šūnā izraisa ATP izsviešanu ārpus šūnas. ATP difundējot pa starpšūnu vidi var ietekmēt, aktivēt blakus esošo receptoršūnu, kas tālāk izdalīs mediatoru, nodos to aferentajai n.šķ. Šis ietekmes veids starp starpšūnu šķidrumu ir parakrīnais ietekmes veids.

MEDIATORS - SERETONĪNS.

Garšas aferentie ceļi

Garšas aferentie ceļi:

• Gustofaciālie refleksi - pārslēgšanās vieta no 1.aferentā neirona līdz nākošajam neironam (iegarenās smadzenes). Sejas mīmika uz dažādiem garšas kairinātājiem. Pēc šī var noteikt, kādas garšas cilvēkam ir nonākušas mutē. Tie ir iedzimti refleksi, kas realizējas caur iegarenajām smadzenēm.

• Gremošanas sulu sekrēcija - pārslēgšanās vieta no 1.aferentā neirona līdz nākošajam neironam (iegarenās smadzenes)

• Košļāšana, rīšana - pārslēgšanās vieta no 1.aferentā neirona līdz nākošajam neironam (iegarenās smadzenes)

• Emocionālais, baudas izvērtējums - atzars no 2.aferentā neirona. (hipotalāms, limbiskā sistēma)

• Apzināts vērtējums - 2.neirons pārslēdzas talāmā, kas ir vārti uz apziņu. Gyrus postcentralis krokā aiz centrālās rievas atrodas garozas pārstāvniecība, kurā veidojas garšas apzinātā sajūta. Tur atrodas primārie garozas lauki garšai.

Garšas aboslūtais slieksnis

Garšas absolūtais slieksnis:

1) Brīdinājuma slieksnis

• Minimālā vielas koncentrācija šķīdumā, ko var atšķirt no šķīdinātāja (ūdens) garšas

2) Pazīšanas slieksnis

• Minimālā vielas koncentrācija šķīdumā, kura garšu var pazīt

Garšas absolūtie sliekšņi, adaptācija

Garšas absolūtie pazīšanas sliekšņi:

• Rūgts 10-6 - 10-5 mol/l - vismazākais slieksnis, jo ar rūgtu garšu daba brīdina par bīstamām, kaitīgām vielām

• Skābs 10-4 - 10-3 mol/l - lielā koncentrācijā H+ ir kaitīgs organismam.

• Sāļš 10-2 mol/l - viela vajadzīga mūsu organismam, tāpēc ir augsts slieksnis

• Salds 10-1 mol/l - viela vajadzīga mūsu organismam, tāpēc ir augsts slieksnis, nepieciešama organismā visvairāk.

Adaptācija:

• rūgta garša - pilnīga, jutība atjaunojas vislēnāk

• skāba garša - nepilnīga

• sāļa garša - nepilnīga, jutība atjaunojas visātrāk

• salda garša - pilnīga

Garšas sliekšņu izmaiņas

Garšas sliekšņa izmaiņas:

• Izsalkuma (↓) un sāta (↑)sajūtas

• Ēšanas ieradumi (↕)

• Novecošanās (↑)

• Samazināta siekalu sekrēcija (↑)

Garšas sajūtas traucējumi (paaugstina slieksni)

Garšas sajūtas traucējumi (paaugstina slieksni):

• Visbiežāk izraisa - ožas traucējumi

• Daži medikamenti - vietējās anestēzijas līdzekļi u.c.

• Mutes dobuma gļotādas bojājumi

• Aferento ceļu, centru bojājumi (traumas, audzēji)

Garšas bioloģiskā nozīme

Garšas bioloģiskā nozīme:

• Uztura pārbaude / šķirošana - ar garšu var identificēt, vai ēdiens mums ir vajadzīgs

• Ierosina gremošanas sulu sekrēciju - iedzimti refleksi

• Ietekmē izsalkuma un sāta sajūtu - regulē uzņemamā uztura daudzumu

• Predisponē meklēt noteikta sastāva uzturvielas - ja vēlas kaut ko skābu, tad, piem., kkas trūkst organismā

• Ar garšu saistītās reakcijas - daļēji iedzimtas, daļēji iegūtas

Ožas sensorā sistēma

Ožas sensorā sistēma - receptori reaģē uz ķīmiskām vielām.

Ožas receptīvā zona - ožas apgabals (Regio olfactoria) 5 - 8 cm2. Ožas apgabals atrodas deguna augšējā ejā. Aksoni no ožas receptoru šūnām iziet pa sietiņkaulu. Mierīgi elpojot vielas sasmaržot var slikti, tam ir aizsargnozīme: cilvēks sevi var pasargāt no pārmērīgas smaržvielu, smaku iedarbības. Lai labāk sasmaržotu ir jāizraisa gaisa apmaiņa deguna augšējā daļā, to var izdarīt ošņājot.

Ožas sensorās sistēmas uzbūve

Ožas sensorā sistēma:

• Primārā recepcija - ožas neironi ir receptorās šūnas

• 20 - 30 miljoni receptoršūnu

• Atjaunojas 30 - 40 dienu laikā

• Jutīga - salīdzinājumā ar garšu

• cAMP mehānisms - izveidojoties cAMP, atver receptoršūnas katjonu kanālus, caur katjonu kanāliem receptoršūnās ieplūst Na+, Ca2+, tas izraisa receptoršūnu depolarizāciju, uzbudinājums tiek pārvadīts pa afernetajiem ceļiem CNS virzienā.

• Aferentie ceļi neiet caur talāmu - ožai ir nozīmīga zemapziņas komponente

• Nav pārstāvniecības jaunajā garozā (Neocortex) - viena no vecākajām maņām.

Kādas vielas var saost?

• Mazmolekulāras - nepārsniedzot molmasu 300

• Monomolekulāras - katrai molekulai jābūt atsevišķi

• Gaistošas

• Visbiežāk lipofīlas

Kādas vielas nevar saost?

• Molekulu konglomerātus

• Cietas daļiņas

• Lielmolekulāras vielas

Smaržu uztvere

• 350 gēnu (receptoru tipu)

• Katrai receptoršūnai - tikai 1 receptoru veids

• Uz 1 mitrālo šūnu konverģē tikai 1 receptoru veids

• Viena smaržviela saistās ar vairākiem receptoru veidiem - uztveramo smaržu skaits ir daudz lielāks par 350

Ožas bioloģiskā nozīme

• Apkārtējās vides sanitāri - higiēniskais novērtējums, brīdinājums

• Ēdiena meklēšana, uztura novērtēšana

• Palīdz regulēt gremošanas procesu - ožas sekrēcijas refleksi ir dzīves laikā iegūti, veidojas kā nosacījuma refleksi

• Sava ķermeņa smarža ir iedzimta un unikāla - jo tuvāki asins radinieki, jo līdzīgāka ķermeņa smarža. Palīdz izvairīties no asinsradniecības. Partneru izvēlē meklē cilvēku ar iespējami atšķirīgāku ķermeņa smaržu. Radnieciskā smarža tiek izmanota, lai nostiprinātu aisins radinieku ģimeniskās saites.

• Savējo - svešo atšķiršana

• Spēcīgs emociju ietekmētājs

Ožas sliekšņu izmaiņa

• Gaisa mitrums un temperatūra (↕) - sauss gaiss- oža pasliktinās, ožas sliekšņi pieaug. Ja ir vēss - aromātiskās vielas iztvaiko sliktāk (sliekšņi pieaug). Pieaugot temperatūrai - sliekšņi pazeminās.

• Izsalkums (↓), sāta sajūta (↑)

• Vecumā (↑)

• Smēķēšana (↑)

• Menstruāciju laikā, grūtniecības sākumā (↓)

• Sietiņkaula lūzums (↑)

• Deguna gļotādas tūska (iesnas) vai bojājums (pēc vīrusu infekcijas) (↑)

• Neirodeģeneratīvās slimības (parkinsonisms, Alcheimera slimība u.c.) (↑)

Pazīšanas slieksnis vielām ir ~ 10x augstāks nekā brīdinājuma slieksnis. Dažādām vielām ir ļoti atšķirīgi sliekšņi.