fizio I (IV semestris)

1. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar asinsrites regulāciju NIERĒS?

1. Asins plūsmas autoregulācija ir cieši saistīta ar glomerulāro filtrāciju

2. Ja palielinās glomerulārā filtrācija, tad autoregulācijas rezultātā tiek izraisīta aferentās arteriolas vazodilatācija.

3. Eferentās arteriolas vazokonstrikcija samazina glomerulăro filtrāciju.

4. Spiediens garozas glomerulārajos kapilāros ir 10-20 mmtig

5. Ja jukstaglomerulārās šūnas izdala reninu, tad tiek sekmēta glomerulārā asinsspiediena pazeminālšanās

6. Asinsrites autoregulācijā ir iesaistīts arī miogénais mehānisms.

1. Asins plūsmas autoregulācija ir cieši saistīta ar glomerulāro filtrāciju

6. Asinsrites autoregulācijā ir iesaistīts arī miogénais mehānisms

2. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar vielu reabsorbciju Henles cilpā nierēs?

1. Ūdens caurlaidību cilpas sienas descendējošajā (lejupejošā) daļā galvenokārt nodrošina akvaporīns-1.

2. Cilpas ascendējošajā (augšupejošā) paplašinātajā daļā ūdens reabsorbciju nodrošina akvaporīns-2.

3. Cilpas descendējošajā daļā notiek urīnvielas sekrēcija no nieres sendes intersticiālās vides.

4. Cilpas paplašinātajā daļā praktiski nenotiek jonu reabsorbcija.

1. Ūdens caurlaidību cilpas sienas descendējošajā (lejupejošā daļā galvenokārt nodrošina akvaporins-1.

3. Cilpas descendējošajā daļā notiek urīnvielas sekrēcija no nieres sendes intersticiālās vides.

3. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar Na+ jonu reabsorbciju nierēs?

1. 30% Na+ jonu tiek reabsorbēti distālajā izlocītajā kanālinā ar Na-Cl kotransportu

2. Na+ joni savācējkanālā tiek reabsorběti galvenokārt aldosterona letekmē.

3. Atrija nātrijurētiskais peptids (ĀNUP) kavě Na+ jonu reabsorbciju nierē.

4. 7% Na+ jonu reabsorbē ar Na-2Cl-K kotransportu ascendējošajā paplašinātajā Henles cilpas daļā.

2. Na+ joni savācējkanālā tiek reabsorběti galvenokārt aldosterona letekmē.

3. Atrija nātrijurētiskais peptids (ĀNUP) kavě Na+ jonu reabsorbciju nierē.

4. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar vazopresīna (ADH) ietekmi uz ūdens reabsorbciju nierē?

1. Savācējkanālā ADH izraisa akvaporīna-2 translokāciju uz epitēlijšūnas apikālo membrānu.

2. ADH nav būtiskas ietekmes uz ūdens reabsorbciju proksimālajā izlocītajā kanāliņā

3. Garozas savācējkanālā ūdens reabsorbciju izteikti regulē ADH.

4. Ja ADH koncentrācija asinīs ir ļoti zema, tad definitivā urīna osmolaritāte būtiski samazinās

1. Savācējkanālā ADH izraisa akvaporīna-2 translokāciju uz epitēlijšūnas apikālo membrānu.

2. ADH nav būtiskas ietekmes uz ūdens reabsorbciju proksimālajā izlocītajā kanāliņā

3. Garozas savācējkanālā ūdens reabsorbciju izteikti regulē ADH.

4. Ja ADH koncentrācija asinīs ir ļoti zema, tad definitivā urīna osmolaritāte būtiski samazinās

5. Kuri no apgalvojumiem ir parelzi saistībā ar skābju bāzu līdzsvara regulāciju nierēs?

1. Normā, proksimālajā izlocītajā kanāliņā doninë H+ jonu reakcija ar H2PO4-

2. Normā, glomerulārā filtrāta pH proksimālajā izlocītajā kanāliņā būtiski nemainās.

3. Distālajā izlocītajā kanāliņā dominē H+ jonu reakcija ar HCO3-

4. Acidozes gadījumā ir palielināta H+ sekrēciju savācējkanālā, jo acidoze aktivē ATP-protonu sūkni apikālajā membrānā.

2. Normā, glomerulārā filtrāta pH proksimālajā izlocītajā kanāliņā būtiski nemainās.

4. Acidozes gadījumā ir palielināta H+ sekrēciju savācējkanālā, jo acidoze aktivē ATP-protonu sūkni apikālajā membrānā.

6. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar ātrija nātrijurētiskā peptida (ĀNUP) efektiem NIERĒS?

1. ANUP palielina Na+ jonu izdali ar urīnu.

2. ANUP sekmē aferentās arteriolas vazodilatāciju.

3. ANUP sekmē glomerulārās filtrācijas palielināšanos.

4. ANUP inhibē Na+ reabsorbciju savācējkanālā.

1. ANUP palielina Na+ jonu izdali ar urīnu.

2. ANUP sekmē aferentās arteriolas vazodilatāciju.

3. ANUP sekmē glomerulārās filtrācijas palielināšanos.

4. ANUP inhibē Na+ reabsorbciju savācējkanālā.

7. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar Ca++ jonu reabsorbciju nierēs?

1. Aptuveni 25% Ca++ jonu tiek reabsorbēti Henles cilpas paplašinātajā daļā Parathormona ietekmē.

2. Parathormona ietekmē Ca++ joni tiek reabsorbēti savācējkanālā.

3. Lielākais apjoms Ca++ jonu tiek reabsorbēts proksimālajā izlocītajā kanāliņā (paracelulāri).

4. Parathormona koncentrācijas palielinājums asinīs samazina Ca++ jonu reabsorbciju nierēs.

2. Parathormona ietekmē Ca++ joni tiek reabsorbēti savācējkanālā.

3. Lielākais apjoms Ca++ jonu tiek reabsorbēts proksimālajā izlocītajā

8. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar Glomerulāro filtrāciju nierē?

1. Glomerulārās filtrācijas ātrums vīriešiem ir aptuveni 125 mL/min.

2. Glomerulārās filtrācijas ātrumu ietekmē efektīvais filtrācijas spiediens.

3. Glomerulārās filtrācijas ātrumu ietekmē glomerulāro kapilāru caurlaidība.

4. Glomerulārās filtrācijas ātrumu ietekmē hidrostatiskais spiediens glomerulārajā kapilārā.

1. Glomerulārās filtrācijas ātrums vīriešiem ir aptuveni 125 mL/min.

2. Glomerulārās filtrācijas ātrumu ietekmē efektīvais filtrācijas spiediens.

3. Glomerulārās filtrācijas ātrumu ietekmē glomerulāro kapilāru caurlaidība.

4. Glomerulārās filtrācijas ātrumu ietekmē hidrostatiskais spiediens glomerulārajā kapilārā.

9. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar SAJŪTĀM?

1. Uztveres procesi galvas smadzenēs (GS) sajūtas organizē priekšstatos,

2. Jušanas process ietver vides signālu recepciju un percepciju GS.

3. Sajūtu rašanās procesā ir iesaistītas gan objektīvās, gan subjektīvās komponentes.

4. Sajūtas ir saistītas ar sensoro signālu interpretāciju galvas smadzenēs.

1. Uztveres procesi galvas smadzenēs (GS) sajūtas organizē priekšstatos,

2. Jušanas process ietver vides signālu recepciju un percepciju GS.

3. Sajūtu rašanās procesā ir iesaistītas gan objektīvās, gan subjektīvās komponentes.

4. Sajūtas ir saistītas ar sensoro signālu interpretāciju galvas smadzenēs.

10. Kuri no zemāk minētajiem procesiem ir pareizi saistībā ar SAJŪTU ģenerēšanas etapiem?

1. Sensoriskā signāla uztvere receptoros (recepcija).

2. Receptoriskā un izrietoši darbības potenciāla (DP) veidošanās.

3. Sensorās informācijas (DP «koda») pārvade uz galvas smadzenu (GS) centriem un GS garozu.

4. Vispārējo sajūtu rašanās GS primārajā sensoraja garozā.

5. Sensorisko signālu dziļāka analize sekundārajā asociatīvajā garozā.

1. Sensoriskā signāla uztvere receptoros (recepcija).

2. Receptoriskā un izrietoši darbības potenciāla (DP) veidošanās.

3. Sensorās informācijas (DP «koda») pārvade uz galvas smadzenu (GS) centriem un GS garozu.

4. Vispārējo sajūtu rašanās GS primārajā sensoraja garozā.

5. Sensorisko signālu dziļāka analize sekundārajā asociatīvajā garozā.

11. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar receptoru kairinājuma transformēšanu nervu impulsos jeb kodēšanu?

1. Kodēts tiek signāla veids, kas saistīts ar aktivizētajiem specifiskajiem receptoriem.

2. Kodēta tiek signāla intensitāte, kas saistīta ar aktivizēto receptoru skaitu.

3. Kodēta tiek signāla lokalizācija, kas saistīta ar noteiktas lokalizācijas receptivo lauku.

4. Kodēta tiek darbības potenciāla valoda, kas saistīta ar laterālo kavēšanu.

1. Kodēts tiek signāla veids, kas saistīts ar aktivizētajiem specifiskajiem receptoriem.

2. Kodēta tiek signāla intensitāte, kas saistīta ar aktivizēto receptoru skaitu.

3. Kodēta tiek signāla lokalizācija, kas saistīta ar noteiktas lokalizācijas receptivo lauku.

4. Kodēta tiek darbības potenciāla valoda, kas saistīta ar laterālo kavēšanu.

12. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar sensorās informācijas pārvadi uz galvas smadzenēm (GS)?

1. Iekodētā informācija pa aferentajiem ceļiem gan konverģē, gan diverģē.

2. Ascendējošos ceļos tiek īstenota vairāk-kanālu pārvade.

3. Pārvades ceļā palielinās to neironu skaits, kuri tiek iesaistīti informācijas apstrādē.

4. Pārvades ceļā notiek daudz-kārtīgas pārmaiņas (signāla koda izmaiņas) dažādos CNS līmeņos.

1. Iekodētā informācija pa aferentajiem ceļiem gan konverģē, gan diverģē.

2. Ascendējošos ceļos tiek īstenota vairāk-kanālu pārvade.

3. Pārvades ceļā palielinās to neironu skaits, kuri tiek iesaistīti informācijas apstrādē.

4. Pārvades ceļā notiek daudz-kārtīgas pārmaiņas (signāla koda izmaiņas) dažādos CNS līmeņos.

13. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar pārmaiņām ACU zīlītēs un akomodāciju?

1. Ja akomodācijas muskulis relaksējas, tad Cinna saites atslābst.

2. Ja akomodācijas muskulis kontrahējas, tad lēca kļūst plakanāka (tievāka).

3. Ja apgaismojums samazinās, tad zīlīte paplašinās.

4. Zilite sašaurinās parasimpātiskās nervu sistēmas ietekmē.

3. Ja apgaismojums samazinās, tad zīlīte paplašinās.

4. Zilite sašaurinās parasimpātiskās nervu sistēmas ietekmē.

14. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar Rodopsina-Retināla ciklu redzes sistēmā?

1. Fotoizomerizācijas kaskādes ceļā mainās 11-cis-retināla forma, veidojot all-trans-retinolu. -

2. Kad all-trans-retinols fotoreceptorā ir pārveidots par all-trans-retinālu, tālāk tas nonāk pigmentepitēlijā.

3. Pigmentepitēlijā veidojas all-trans-retinil-ēsteris.

4. Cikla beigās 11-cis-retināls fotoreceptorā saistās ar opsīnu un veidojas RODOPSINS.

3. Pigmentepitēlijā veidojas all-trans-retinil-ēsteris.

4. Cikla beigās 11-cis-retināls fotoreceptorā saistās ar opsīnu un veidojas RODOPSINS.

15. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar Ganglionārajām šūnām redzes sistēmā?

1. Ganglionāro šūnu ir mazāk nekā vālīšu un nūjiņu.

2. Ganglionārajās šūnās veidojas darbības potenciāli (DP "kodējums"), tie tiek nosūtīti uz GS Redzes garozu.

3. Ganglionārās šūnas ir specializētas, lai uztvertu lielus objektus un kustību.

4. Ganglionārās šūnas ir specializētas, lai uztvertu krāsas, detaļas un tekstūras.

1. Ganglionāro šūnu ir mazāk nekā vālīšu un nūjiņu.

2. Ganglionārajās šūnās veidojas darbības potenciāli (DP "kodējums"), tie tiek nosūtīti uz GS Redzes garozu.

3. Ganglionārās šūnas ir specializētas, lai uztvertu lielus objektus un kustību.

4. Ganglionārās šūnas ir specializētas, lai uztvertu krāsas, detaļas un tekstūras.

16. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar krāsu redzi?

1. Krāsas sajūtu nosaka, cik izteikti noteikts gaismas viļņu spektrs stimulē vienlaicīgi tris veidu välites.

2. Konkrētas krāsas sajūtu nosaka, kāda ir katrā vālitē absorbcijas (uzbudināmības) pakāpe jeb uzbudināmības savstarpējā proporcija starp vālītēm.

3. Baltās krāsa sajūta rodas, ja vienlaicīgi maksimāli uzbudinās trīs veidu välites.

4. ļoti reti ir indivīdi ar vienu vālīšu sistēmu - monohromāti.

1. Krāsas sajūtu nosaka, cik izteikti noteikts gaismas viļņu spektrs stimulē vienlaicīgi tris veidu välites.

2. Konkrētas krāsas sajūtu nosaka, kāda ir katrā vālitē absorbcijas (uzbudināmības) pakāpe jeb uzbudināmības savstarpējā proporcija starp vālītēm.

3. Baltās krāsa sajūta rodas, ja vienlaicīgi maksimāli uzbudinās trīs veidu välites.

4. ļoti reti ir indivīdi ar vienu vālīšu sistēmu - monohromāti.

17. Kuras no minētajām funkcijām dzirdes sensorajā sistēmā attiecas uz vidusausi:

1.Skaņas «svārstības spēka» (akustiskā spiediena) intensifikācija no bungplēvītes uz ovālo lodziņu.

2. Pārvērš skaņas viļņu mehāniskās svārstības elektriskos impulsos.

3. Nodrošina ienākošās skaņas intensitātes (jeb skaņas amplitüdas) samazināšanu.

4. Laktiņa iesvärsta apaļā lodziņa membrānu, lai iesvärstītu perilimfu iekšējā ausi.

1.Skaņas «svārstības spēka» (akustiskā spiediena) intensifikācija no bungplēvītes uz ovālo lodziņu.

3. Nodrošina ienākošās skaņas intensitātes (jeb skaņas amplitüdas) samazināšanu.

18. Kuri no minētajiem procesiem ir pareizi attiecībā uz dzirdes matiņšūnu aktivāciju:

1. Endolimfas svārstību dēļ, ja īsākie matiņi noliecas garākā matiņa virzienā, K+ joni ieplūst šūnā.

2. Matiņšūnās veidojas depolarizācija - receptoriskais potenciāls (sekundārā recepcija).

3. Depolarizētas matiņšūnas eksocitozē izdala glutamātu.

4. Ja bazilārā membrāna svārstās virzienā uz priekštelpas kāpnēm (uz augšu), tad rodas depolarizācija.

1. Endolimfas svārstību dēļ, ja īsākie matiņi noliecas garākā matiņa virzienā, K+ joni ieplūst šūnā.

2. Matiņšūnās veidojas depolarizācija - receptoriskais potenciāls (sekundārā recepcija).

3. Depolarizētas matiņšūnas eksocitozē izdala glutamātu.

4. Ja bazilārā membrāna svārstās virzienā uz priekštelpas kāpnēm (uz augšu), tad rodas depolarizācija.

19. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi attiecībā uz Vēbera un Rinnes testu:

1. Vēbera testā, ja skaņa skajāk dzirdama kreisā ausi, tad personai ir sensorineirāls bojājums labā ausĩ.

2. Ja personai ir vidusauss iekaisums, tad Rinnes testä kaula pārvade būs labāka nekā gaisa pārvade.

3. Rinnes testu uzskata par pozitīvu, ja gaisa pärvade ir ilgāka nekā kaula pārvade.

4. Vēbera testā, ja skaņa skaļāk dzirdama labā ausī, tad personai ir vadīšanas tipa traucējums labá ausī.

1. Vēbera testā, ja skaņa skajāk dzirdama kreisā ausi, tad personai ir sensorineirāls bojājums labā ausĩ.

2. Ja personai ir vidusauss iekaisums, tad Rinnes testä kaula pārvade būs labāka nekā gaisa pārvade.

3. Rinnes testu uzskata par pozitīvu, ja gaisa pärvade ir ilgāka nekā kaula pārvade.

4. Vēbera testā, ja skaņa skaļāk dzirdama labā ausī, tad personai ir vadīšanas tipa traucējums labá ausī.

20. Kura(-s) no iekšējās auss struktūrām uztver gravitāciju un lineāro paātrinājumu:

1. Matiņšūnas priekštelpas maisiņos.

2. Matinšūnas pusloku kanālu paplašinājumos.

3. Matinšūnas Korti orgānā

1. Matiņšūnas priekštelpas maisiņos.

21, Kura(-s) sistēmas piedalās līdzsvara sajūtas veidošanā un uztverē:

1. Receptori muskuļos un cīpslās.

2. Redzes sensorā sistēma.

3. Smadzenītes.

4. Vestibulārie kodoli smadzeņu stumbrā.

1. Receptori muskuļos un cīpslās.

2. Redzes sensorā sistēma.

3. Smadzenītes.

4. Vestibulārie kodoli smadzeņu stumbrā.

22. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar OŽU?

1. Odoranti saistās ar receptoriem un tie savukārt aktivizē guanilātciklāzi.

2. Ožas sensorā informācija no receptor-šūnām sasniedz Ožas sīpolu pa I galvas nervu.

3. Ožas sensorā informācija nonāk arī Orbitofrontālajā garozā.

4. Ir četras pamat-smaržas.

2. Ožas sensorā informācija no receptor-šūnām sasniedz Ožas sīpolu pa I galvas nervu.

3. Ožas sensorā informācija nonāk arī Orbitofrontālajā garozā.

23. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar GARŠU?

1. Garšas pumpuriņos ir dažāda tipa garšas receptorās šūnas.

2. Trigeminālās garšas sajūtas ir rūgta un skāba garša.

3. Umami garšas uztveri nodrošina vienmēr atvērtie Na+ jonu kanāli receptor-šūnās.

4. Garšas sensoră informācija tiek nosūtīta arī uz limbisko sistēmu.

1. Garšas pumpuriņos ir dažāda tipa garšas receptorās šūnas.

4. Garšas sensoră informācija tiek nosūtīta arī uz limbisko sistēmu.

24. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar sāpju signāla MODULĀCIJA?

1. Modulācija MS mugurējos ragos ir saistīta ar enkefalinu sekretējošo starpneironu ietekmi.

2. Enkefalins caur opioid-receptoriem MS mugurējos ragos sekmē sinaptisko pārvadi

3. legarenās smadzenēs opioīdi aktivizē šeit inhibitoros starpneironus un tādejādi vienmēr sekmē ascendējošā sāpju signāla pārvadi.

4. Sāpju modulācija notiek arī galvas smadzenēs, kur arī ir iesaistīti opioidi. %

1. Modulācija MS mugurējos ragos ir saistīta ar enkefalinu sekretējošo starpneironu ietekmi.

4. Sāpju modulācija notiek arī galvas smadzenēs, kur arī ir iesaistīti opioidi. %

25. Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar sāpju signāla PERCEPCIJA?

1. Percepcija ir sāpju atpazīšana un interpretēšana galvas smadzenēs (GS).

2. Percepcijai nav vienas specifiskas galvenās lokalizācijas GS.

3. Percepciju raksturo sāpju slieksnis un sāpju tolerance.

4. Sāpju ekspresija starp indivīdiem var būt atšķirīga.

5. Izšķir (izdala) afektīvi-kognitīvo sāpju komponenti.

1. Percepcija ir sāpju atpazīšana un interpretēšana galvas smadzenēs (GS).

2. Percepcijai nav vienas specifiskas galvenās lokalizācijas GS.

3. Percepciju raksturo sāpju slieksnis un sāpju tolerance.

4. Sāpju ekspresija starp indivīdiem var būt atšķirīga.

5. Izšķir (izdala) afektīvi-kognitīvo sāpju komponenti.

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par HORIZONTĀLAJĀM šūnam acs tīklenē?

a.Tās izdala kavetāj-mediatoru

b. Horizontālās šūnas var ietekmēt gan fotoreceptoru, gan bipolāro šūnu

c. Horizontalās šūnas var atšķirties ar novietojumu tiklene

d. Tas var uzbudināt (depolarizēt) fotoreceptors, kas eksocitozē izdala glutamātu

a.Tās izdala kavetāj-mediatoru

b. Horizontālās šūnas var ietekmēt gan fotoreceptoru, gan bipolāro šūnu

c. Horizontalās šūnas var atšķirties ar novietojumu tiklene

d. Tas var uzbudināt (depolarizēt) fotoreceptors, kas eksocitozē izdala glutamātu

Kas ir pareizi par definitivā urina sastāvu (normā)?

a. Palielināts uzņemtais ūdens daudzums neizraisa izmaiņas urina īpatnējā svarā jeb relatīvaja blivumā

b. Taja urīnskābe ir lielakā daudzumā nekā urīnviela

c. Taja nav proteīnu

d. Taja nav glikozes

c. Taja nav proteīnu

d. Taja nav glikozes

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistibs ar tumsas un gaismas inicietajiem procesi fotoreceptorā?

a. Tumsā nūjna ieplūst Na+ joni

b. Gaismas ietekmes rezultātā nūjiņā palielinās cGMP koncentrācija

c. Gaisma nūjiņa tiek aktivizets transducins

d. Tumsa izraisa samazinātu glutamāta eksocitozi no nūjiņam

a. Tumsā nūjna ieplūst Na+ joni

c. Gaisma nūjiņa tiek aktivizets transducins

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par udens reabsorbciju nierē?

a. Lai notiktu ūdens reabsorbcija proksimālaja kanālinā nav nepieciešama hormonala ietekme

b. Vislielakais ūdens apjoms tiek reabsorbets proksimalaja kanaliņa

c. Aldosterons savācējvadā iesaista akvaporīnu-2 epitelijšūnu apikalajā virsmā

d. Urīna osmolaritāti neietekmē vazopresīna (ADH) koncentrācija asinīs

a. Lai notiktu ūdens reabsorbcija proksimālaja kanālinā nav nepieciešama hormonala ietekme

b. Vislielakais ūdens apjoms tiek reabsorbets proksimalaja kanaliņa

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībš ar sāpju pārvades regulāciju jeb MODULĀCIJJU?

a. Iegarenās smadzenēs opicidi var aktivēt šeit inhibitoros starpneironus, jo tie inhibē ascendējošo sāpju signala parvadi

b. MS muguréjos ragos enkefalins caur opiold-receptoriem aktive (palielina) sinaptisko pārvadi no pirmās pakāpes aferentajiem neironiem uz otrās pakapes neironiem

c. Š modulacija var notikt galvas smadzeņu stumbra limenī

a. Iegarenās smadzenēs opicidi var aktivēt šeit inhibitoros starpneironus, jo tie inhibē ascendējošo sāpju signala parvadi

c. Š modulacija var notikt galvas smadzeņu stumbra limenī

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par asinsrites regulāciju NIERĒS?

a. Asinsrites autoregulacija nav iesaistits miogēnais mehanisms

b. Palielināts asinsspiediens aterentajā arteriolā palielina renīna izdalīšanos no jukstaglomerulārājām šūnām

c. Simpātiska NS stimulējot 81-receptorus jukstaglomerulārās šūnās var izraisīt renīna izdalīšanos no tām

d. Asinsrites autoregulācijā ir iesaistīts kanāliņa-glomerula negatīvās atgriezeniskās saites mehānisms

c. Simpātiska NS stimulējot 81-receptorus jukstaglomerulārās šūnās var izraisīt renīna izdalīšanos no tām

d. Asinsrites autoregulācijā ir iesaistīts kanāliņa-glomerula negatīvās atgriezeniskās saites mehānisms

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar AKOMODĀCIJU redzes sensorā sistēmā?

a. Cilarķermeņa (starenes) kontrakciju izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas ietekme

b. Ja ciliārķermenis (starene) relaksējas, tad Cinna saites atslābst un lēca izliecas

c. Ja ciliarkermenis (starene) kontrahėjas, tad Cinna saites nospriegojas un iestiepį lēcu

a. Cilarķermeņa (starenes) kontrakciju izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas ietekme

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistib ar RECEPCIJU?

a. SEKUNDARAJA recepcija - receptoršona eksocitoze uz sensoro nervgali izdala mediatoru

b. PRIMĀRĀ recepcija kairinājumu var uztvert receptoršūna, kas piem. ir c. ABSOLŪTAIS kairinājuma slieksnis ir vismazākais kairinātāja stiprums, kas izraisa tikko manāmu specifisku sajūtu

a. SEKUNDARAJA recepcija - receptoršona eksocitoze uz sensoro nervgali izdala mediatoru

c. ABSOLŪTAIS kairinājuma slieksnis ir vismazākais kairinātāja stiprums, kas izraisa tikko manāmu specifisku sajūtu

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par skābju-bāzu līdzsvara regulāciju nierē?

a. Proksimalaja kanaliņa domine H+ jonu reakcija ar HCO3-.

b. Distalaja kanaliņa un savacejvada domine H+ jonu reakcija ar H2PO4-.

c. Acidozes gadijumā ir samazināta H+ jonu sekrēcija uz nefrona kanāliņu, jo tiek inaktivēts ATP-protonu sūknis epitēlijšūnu apikālajā membrānā

a. Proksimalaja kanaliņa domine H+ jonu reakcija ar HCO3-.

b. Distalaja kanaliņa un savacejvada domine H+ jonu reakcija ar H2PO4-.

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar GARŠU?

a. Salas un skābas garšas vielu uztvere ir saistita ar Na. un He jonu kanaliem

b. Saldas, rūgtas un umami garšas vielu uztvere ir iesaistiti ar G-proteinu saistitie receptori

c. Garšas kārpiņas atrodas garšas pumpuriņos

d. Garšas sensorā informācija neietekmē limbisko sistēmu galvas smadzenės

a. Salas un skābas garšas vielu uztvere ir saistita ar Na. un He jonu kanaliem

b. Saldas, rūgtas un umami garšas vielu uztvere ir iesaistiti ar G-proteinu saistitie receptori

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par K+ jonu reabsorbciju un sekrēciju nierē?

a. Lielākais daudzums K+ jonu no glomerulārā filtrāta tiek reabsorbēts proksimālajā kanāliņā

b. K+ joni tiek sekretēti ascendėjošajā paplašinātajā Henles cilpas daļā

E c. Palielinata aldosterona koncentrācija asinis sekme K+ jonu sekrēciju

a. Lielākais daudzums K+ jonu no glomerulārā filtrāta tiek reabsorbēts proksimālajā kanāliņā

E c. Palielinata aldosterona koncentrācija asinis sekme K+ jonu sekrēciju

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar skaņas uztveri ieksējā ausī?

a. Bazilara membrāna kustas virziena augsup un lejup

b. Ārējo matiņšūnu stereocilijas ir ieguldītas segmembrānā

c. lekšējo matiņšūnu stereocilijas neietekmē endolimtas svārstības

a. Bazilara membrāna kustas virziena augsup un lejup

b. Ārējo matiņšūnu stereocilijas ir ieguldītas segmembrānā

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par Ca++ jonu reabsorbciju nierē?

a. Palielinoties glomerularās filtrācijas atrumam Ca++ jonu reabsorbcija samazinās

b. Cat+ jonu 4-9% tiek reabsorbēti distālajā kanāliņa un savācējvadā parathormona (PTH) ietekmē

C. Lielākais apjoms Ca++ jonu tiek reabsorbēts Henles cilpā ascendējošajā paplašinātajā daļā

a. Palielinoties glomerularās filtrācijas atrumam Ca++ jonu reabsorbcija samazinās

b. Cat+ jonu 4-9% tiek reabsorbēti distālajā kanāliņa un savācējvadā parathormona (PTH) ietekmē

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par redzes asumu?

a. Viena leņķa minūte ir vismazākais leņķis, kurā vēl atšķir divus atsevišķus priekšmeta punktus

b. Viena leņķa minūte ir vismazākais leņķis, kurā atšķir visas burta detaļas redzes asuma noteikšanas tabula

C. Redzes asums ir saistits ar vissīkako priekšmeta detaļu vai kontūru uztveršanu

a. Viena leņķa minūte ir vismazākais leņķis, kurā vēl atšķir divus atsevišķus priekšmeta punktus

C. Redzes asums ir saistits ar vissīkako priekšmeta detaļu vai kontūru uztveršanu

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar dzirdes sajūtām?

a. Absolūtā jutība dzirdamā diapazona skaņām vislielākā ir robežās: 1 - 4 kHz.

b. Proksimāli (no ovālā lodziņa) bazilārā membrāna ir jutīgāka pret augstas frekvences skaņām

c. Ja dzirdamo skaņu skaļums pārsniedz 120 decibelu, tas var izraisīt sāpju sajūtu

d.Skaņas augstums tieši korelė ar skaņas frekvenci

e. Skaņas uztveres procesu ietekmē skaņas kairinājuma iedarbibas ilgums

a. Absolūtā jutība dzirdamā diapazona skaņām vislielākā ir robežās: 1 - 4 kHz.

b. Proksimāli (no ovālā lodziņa) bazilārā membrāna ir jutīgāka pret augstas frekvences skaņām

c. Ja dzirdamo skaņu skaļums pārsniedz 120 decibelu, tas var izraisīt sāpju sajūtu

d.Skaņas augstums tieši korelė ar skaņas frekvenci

e. Skaņas uztveres procesu ietekmē skaņas kairinājuma iedarbibas ilgums

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistība ar SAJUTĀM?

a. Sajūtu rašanās mehānismā ir arī objektīvās komponentes

b. Indivīda pieredze var ietekmēt sajūtas

c. Sajūtas ir saistītas ar sensorā signāla interpretāciju galvas smadzenės

d. Sajūtas ir subjektivas

a. Sajūtu rašanās mehānismā ir arī objektīvās komponentes

b. Indivīda pieredze var ietekmēt sajūtas

c. Sajūtas ir saistītas ar sensorā signāla interpretāciju galvas smadzenės

d. Sajūtas ir subjektivas

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par vielu reabsorbciju Henles cilpa nierē?

a. Tas siena descendējošajā daļā ir ūdens necaurlaidīga

b. Tās ascendējošajā paplašinātajā daļā notiek Na+, K+, Cl- jonu reabsorbcija

c. Tas ascendejošaja paplašinataja daļa notiek glomerulārā filtrāta osmolaritātes samazināšanās

b. Tās ascendējošajā paplašinātajā daļā notiek Na+, K+, Cl- jonu reabsorbcija

c. Tas ascendejošaja paplašinataja daļa notiek glomerulārā filtrāta osmolaritātes samazināšanās

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar OŽU?

a. Ožas receptoršūnām ir matiņi (skropstiņas jeb cilijas)

b. Odorantu recepcija notiek matiņos un tas izraisa K+ jonu ieplūšanu matiņos

c. Ožas sensorā informācija tiek sūtita arī uz hipotalamu

a. Ožas receptoršūnām ir matiņi (skropstiņas jeb cilijas)

c. Ožas sensorā informācija tiek sūtita arī uz hipotalamu

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar paātrinājuma uztveri Vestibulārajā orgānā?

a. Pusloku kanāla matiņšūnu adekvātais kairinājums ir lineārais paātrinājums

b. Steoreocilijas noliekšanās kinocilijas virzienā izraisa hiperpolarizāciju

c. Pusloku kanāla matiņšūnu adekvātais kairinājums ir leņķiskais paātrinājums

d. Paatrinājuma iespaidā endolimfa pārvietojas rotācijai pretējā virzienā un rezultatā tiek noliektas stereocilijas

c. Pusloku kanāla matiņšūnu adekvātais kairinājums ir leņķiskais paātrinājums

d. Paatrinājuma iespaidā endolimfa pārvietojas rotācijai pretējā virzienā un rezultatā tiek noliektas stereocilijas

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistibā ar receptoru kairinājuma transformēšanu nervu impulsos jeb KODĒŠANU?

a. Kodets tiek signala veids

b. Kodeta tiek signala intensitate

c. Kodēta tiek signāla lokalizācija

d. Kodēšanā var izmantot digitālo jeb pārtraukto kodēšanas veidu (neritmiskas impulsu sērijas).

a. Kodets tiek signala veids

b. Kodeta tiek signala intensitate

c. Kodēta tiek signāla lokalizācija

d. Kodēšanā var izmantot digitālo jeb pārtraukto kodēšanas veidu (neritmiskas impulsu sērijas).

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar matiņšūnu aktivāciju Vestibulārajā orgānā?

a. Kustibas strauja uzsākšana vai strauja kustības bremzēšana neietekmē matiņšūnu aktivāciju maisiņos

b. Maisiņos matiņšūnu adekvātais kairinājums ir galvas stāvoklis

c. Maisiņos matiņšūnu adekvātais kairinājums ir linearais paatrinajums

b. Maisiņos matiņšūnu adekvātais kairinājums ir galvas stāvoklis

c. Maisiņos matiņšūnu adekvātais kairinājums ir linearais paatrinajums

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par Na+ jonu reabsorbciju nierē?

a. Vislielakais Na+ jonu reapsorbcijas apjoms niere notiek aldosterona ietekme

b. Ja mainās glomerulārās filtrācijas ātrums, Na+ jonu reabsorbcija mainās dažu sekunžu laikā

c. ENaC kanalus savācējvada siena galvenokart aktivize vazopresins (ADH)

d. Aptuveni 7% Na+ jonu tiek reabsorbeti distalajā izlocītajā kanāliņā ar Na-Cl kotransportu

b. Ja mainās glomerulārās filtrācijas ātrums, Na+ jonu reabsorbcija mainās dažu sekunžu laikā

d. Aptuveni 7% Na+ jonu tiek reabsorbeti distalajā izlocītajā kanāliņā ar Na-Cl kotransportu

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistibā ar matiņšūnu stereocilu kustībām iekšėjā ausi?

a. Stereocilijas noliekšanās GARĀKĀS stereocilijas virzienā izraisa garākajā stereocilja K+ jonu izplūšanu

b. Matiņšūnas depolarizācija izraisa Ca++ jonu kanalu atvēršanos

c. Matiņšūna eksocitozē izdala mediatoru glutamātu

b. Matiņšūnas depolarizācija izraisa Ca++ jonu kanalu atvēršanos

c. Matiņšūna eksocitozē izdala mediatoru glutamātu

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi par ātrija nātrijurētiskā peptīda (ĀNUP) efektiem NIERĒ?

a. ANUP sekme aferentas arteriolas vazodilataciju niere

b. ANUP ietekmes rezultātā samazinās glomerulārā filtrācija

c. ANUP palielina nierēs Na. jonu ekskrēciju (izdali ar urīnu)

a. ANUP sekme aferentas arteriolas vazodilataciju niere

c. ANUP palielina nierēs Na. jonu ekskrēciju (izdali ar urīnu)

Kuri no apgalvojumiem ir pareizi saistībā ar NOCICEPTORU (sāpju receptoru) aktivāciju?

a. Sensorās C-šķiedras var izdalīt substanci-P un tālāk procesā tiek sekmēta nociceptoru depolarizācija

b. Ķimiski jutigos nociceptorus var aktivēt iekaisuma mediatori, piem., dažādi citokini

c. Audiem ar lielu metabolisma aktivitati nocicepcija var izpausties atrak

d. Ķimiski jutīgos nociceptorus var aktivēt substances, kas izdalās audu bojajuma vietā

a. Sensorās C-šķiedras var izdalīt substanci-P un tālāk procesā tiek sekmēta nociceptoru depolarizācija

b. Ķimiski jutigos nociceptorus var aktivēt iekaisuma mediatori, piem., dažādi citokini

c. Audiem ar lielu metabolisma aktivitati nocicepcija var izpausties atrak

d. Ķimiski jutīgos nociceptorus var aktivēt substances, kas izdalās audu bojajuma vietā