Bioķīmijas testiņi

Bakteriālais promoters: | a) Vienmēr satur UP elementu | b) Satur translācijas starta kodonu | c) Parasti satur -10 un -35 elementus | d) Ir DNS sekvence

c) Parasti satur -10 un -35 elementus; d) Ir DNS sekvence

Bakteriālā RNS polimerāze: | a) Sastāv no 4 dažādu subvienību veidiem | b) Katalītisko centru satur β un β' subvienībās | c) Ir strukturāli līdzīga bakteriofāga T7 RNS polimerāzei | d) Sastāv no 1 subvienības

a) Sastāv no 4 dažādu subvienību veidiem; b) Katalītisko centru satur β un β' subvienībās

σ faktori: | a) Piesaistās pie -35, bet ne pie -10 elementa | b) Mijiedarbojas ar RNS polimerāzi | c) Atpazīst promoteru | d) Ir DNS sekvences

b) Mijiedarbojas ar RNS polimerāzi; c) Atpazīst promoteru

UP elements: | a) Ir visu bakteriālo promoteru sastāvdaļa | b) Ir sigma faktors | c) Ir DNS sekvence | d) Ir proteīns

c) Ir DNS sekvence

Triptofāna promoters: | a) Ir DNS sekvence | b) Piesaista triptofāna represoru | c) Ir proteīns | d) Ir tas pats, kas triptofāna represors

a) Ir DNS sekvence; b) Piesaista triptofāna represoru

Anti-σ faktori: | a) Proteolītiski degradē σ faktorus | b) Piesaistās σ faktoriem | c) Ir sastopami dažiem bakteriofāgiem | d) Ir DNS sekvences

b) Piesaistās σ faktoriem; c) Ir sastopami dažiem bakteriofāgiem

CAP proteīns: | a) Ir transkripcijas represors | b) Ir RNS polimerāzes sastāvdaļa | c) Piesaista cAMP | d) Ir iesaistīts daudzu promoteru aktivācijā

c) Piesaista cAMP; d) Ir iesaistīts daudzu promoteru aktivācijā

Shine-Dalgarno sekvence: | a) Ir atrodama bakteriālajās mRNS | b) Ir komplimentāra ribosomālās RNS fragmenta sekvencei | c) Ir aminoskābju sekvence vienā no ribosomas subvienībām | d) Ir nepieciešama translācijas uzsākšanai prokariotos

a) Ir atrodama bakteriālajās mRNS; b) Ir komplimentāra ribosomālās RNS fragmenta sekvencei; d) Ir nepieciešama translācijas uzsākšanai prokariotos

Stringent-kontrole(-s): | a) Ir process, kurā ir iesaistītas tRNS bez piesaistītām aminoskābēm | b) Ir process, ar kura palīdzību tiek regulēta rRNS sintēze | c) Ir process, ar kura palīdzību tiek regulēta ribosomālo proteīnu sintēze | d) Ir process, kurā ir iesaistīts guanozīna pentafosfāts pppGpp un guanozīna tetrafosfāts ppGpp

a) Ir process, kurā ir iesaistītas tRNS bez piesaistītām aminoskābēm; b) Ir process, ar kura palīdzību tiek regulēta rRNS sintēze; d) Ir process, kurā ir iesaistīts guanozīna pentafosfāts pppGpp un guanozīna tetrafosfāts ppGpp

Atenuācija: | a) Ir transkripciju regulējošs mehānisms | b) Ir process, kurā ir iesaistītas ribosomas | c) Ir process, kurā var tikt ierosināta transkripcijas priekšlaicīga terminācija | d) Ir process, kurā ir iesaistīta gan transkripcija, gan translācija

a) Ir transkripciju regulējošs mehānisms; b) Ir process, kurā ir iesaistītas ribosomas; c) Ir process, kurā var tikt ierosināta transkripcijas priekšlaicīga terminācija; d) Ir process, kurā ir iesaistīta gan transkripcija, gan translācija

Eikariotiskie promoteri(-u): | a) Piemērs ir CpG salas | b) Ir proteīni | c) Piemērs ir TATA bokss | d) Var atrasties gan pirms, gan pēc regulējamā gēna

a) Piemērs ir CpG salas; c) Piemērs ir TATA bokss

Histonu acetilēšana: | a) Ir neatgriezenisks process | b) Pastiprina mijiedarbības starp DNS un histoniem | c) Noņem pozitīvo lādiņu no dažu histonu lizīnu atlikumiem | d) Izraisa transkripcijas aktivāciju

c) Noņem pozitīvo lādiņu no dažu histonu lizīnu atlikumiem; d) Izraisa transkripcijas aktivāciju

RNS polimerāze II: | a) Satur tikpat subvienības, cik bakteriālā RNS polimerāze | b) Transkribē rRNS gēnus | c) Transkribē mRNS gēnus | d) Sintezē visas eikariotiskās RNS

c) Transkribē mRNS gēnus

Histonu metilēšana: | a) Izjauc lādētās mijiedarbības starp DNS un histoniem | b) Ir epiģenētikā iesaistīts faktors | c) Izraisa tādu pašu efektu, kā histonu acetilēšana | d) Var izraisīt dažādu faktoru piesaistīšanos pie DNS

b) Ir epiģenētikā iesaistīts faktors; d) Var izraisīt dažādu faktoru piesaistīšanos pie DNS

p53 proteīns: | a) Nefosforilētā formā ir nestabils | b) Ir transkripcijas faktors | c) Tiek pastiprināti producēts daudzos audzējos | d) Kavē audzēju attīstību

a) Nefosforilētā formā ir nestabils; b) Ir transkripcijas faktors; d) Kavē audzēju attīstību

Enhānseri: | a) Ir proteīni | b) Var atrasties intronos | c) Var atrasties ļoti tālu (līdz pat 50 000 bp) no transkripcijas uzsākšanas vietas | d) Satur TATA boksu

b) Var atrasties intronos; c) Var atrasties ļoti tālu (līdz pat 50 000 bp) no transkripcijas uzsākšanas vietas

Nukleārie receptori: | a) Ir transkripcijas faktori | b) Veido dimērus | c) Ir ievietoti šūnas membrānā | d) Piesaista peptīdu hormonus

a) Ir transkripcijas faktori; b) Veido dimērus

Mediators: | a) Ir DNS sekvence | b) Veido «molekulāru tiltu» starp aktivatoriem un RNS polimerāzes kompleksu | c) Ir heterodimērs | d) Ir RNS polimerāzes sastāvdaļa

b) Veido «molekulāru tiltu» starp aktivatoriem un RNS polimerāzes kompleksu

DNS metilēšana: | a) Ir viens no epiģenētiskajiem faktoriem | b) Eikariotos parasti notiek CpG dinukleotīdā | c) Notiek, pievienojot metilgrupu pie jebkura nukleotīda 2'OH grupas | d) Var tikt pārmantota nākošajā šūnu paaudzē

a) Ir viens no epiģenētiskajiem faktoriem; b) Eikariotos parasti notiek CpG dinukleotīdā; d) Var tikt pārmantota nākošajā šūnu paaudzē

RNS polinmerāzes II 1. subvienības C-terminālais domēns (CTD): | a) Satur vairākus sekvenču atkārtojumus | b) Pēc transkripcijas iniciācijas tiek proteolītiski degradēts | c) Kalpo kā piesaistīšanās platforma dažādiem faktoriem | d) Var tikt fosforilēts

a) Satur vairākus sekvenču atkārtojumus; c) Kalpo kā piesaistīšanās platforma dažādiem faktoriem; d) Var tikt fosforilēts

Kepings: | a) Ir nepieciešams replikācijai | b) Ir nepieciešams transkripcijas iniciācijai | c) Ir nepieciešams translācijas iniciācijai | d) Notiek tikai tad, kad mRNS transkripcija jau ir pabeigta

c) Ir nepieciešams translācijas iniciācijai

Splaisings: | a) Ir process, kurā no pre-mRNS tiek aizvākti introni | b) Var norisināties vienlaicīgi ar transkripciju | c) Var notikt tikai pēc poliadenilēšanas | d) Retos gadījumos tiek novērots arī prokariotos

a) Ir process, kurā no pre-mRNS tiek aizvākti introni; b) Var norisināties vienlaicīgi ar transkripciju; d) Retos gadījumos tiek novērots arī prokariotos

ESE sekvences: | a) Ir sastopamas eksonos | b) Piesaista ribosomas | c) Ir sastopamas intronos | d) Piesaista splaisingā iesaistītos proteīnus

a) Ir sastopamas eksonos; d) Piesaista splaisingā iesaistītos proteīnus

Alternatīvais splaisings: | a) Ir process, kurā tiek izšķelti nevis introni, bet eksoni | b) Notiek nevis kodolā, bet citoplazmā | c) Ir process, ar kura palīdzību veidojas proteīnu izoformas | d) Visbiežāk norisinās, izlaižot kādu no eksoniem

c) Ir process, ar kura palīdzību veidojas proteīnu izoformas; d) Visbiežāk norisinās, izlaižot kādu no eksoniem

RNS editēšana(-s) | a) Var notikt, ķīmiski modificējot nukleotīdus - piemēram, deaminējot citozīnus | b) Notiek, izmantojot alternatīvas poly-A signālsekvences | c) Tiek panākta alternatīvā splaisinga rezultātā | d) Augstākajos eikariotos ir samērā reti sastopama

a) Var notikt, ķīmiski modificējot nukleotīdus - piemēram, deaminējot citozīnus; d) Augstākajos eikariotos ir samērā reti sastopama

Poliadenilēšana: | a) Ir nepieciešama eikariotisko mRNS translācijai | b) Notiek, RNS polimerāzei sasniedzot īpašu poly-A signālsekvenci | c) Ir process, kurā RNS polimerāze II transkribē katra mRNS gēna sekvences beigās esošos aptuveni 200 adenilātus | d) Ir process, kuru katalizē poly-A polimerāze

a) Ir nepieciešama eikariotisko mRNS translācijai; b) Notiek, RNS polimerāzei sasniedzot īpašu poly-A signālsekvenci; d) Ir process, kuru katalizē poly-A polimerāze

pre-tRNS nobriešanā par tRNS: | a) Tiek atšķelts 5'gals | b) Tiek modificēti vairāki nukleotīdi | c) Tiek izšķelts introns | d) Tiek atšķelts un modificēts 3'gals

a) Tiek atšķelts 5'gals; b) Tiek modificēti vairāki nukleotīdi; d) Tiek atšķelts un modificēts 3'gals

Prolaktīns | a) Represē kazeīna gēna transkripciju | b) Transportē kazeīna mRNS uz citoplazmu | c) Aizkavē kazeīna mRNS degradāciju | d) Ir regulējoša DNS sekvence pirms laktīna gēna

c) Aizkavē kazeīna mRNS degradāciju

HIV vīrusa Rev proteīns: | a) Piesaistās īpašai HIV mRNS RRE sekvencei | b) Regulē transkripcijas iniciāciju | c) Regulē HIV mRNS poliadenilēšanu | d) Nodrošina HIV vīrusa mRNS garāko formu eksportu uz citoplazmu

a) Piesaistās īpašai HIV mRNS RRE sekvencei; d) Nodrošina HIV vīrusa mRNS garāko formu eksportu uz citoplazmu

Importīni: | a) Transportē mRNS uz citoplazmu | b) Transportē proteīnus no citoplazmas uz kodolu | c) Transportē jonus un nelielus metabolītus | d) Ir mRNS sekvences

b) Transportē proteīnus no citoplazmas uz kodolu

gRNS: | a) Kalpo kā šablons mRNS editēšanai | b) Ir iesaistītas genomiskās DNS enzimātiskajā modificēšanā | c) Ir sastopamas dažos vienšūņos | d) Ir sastopamas zīdītājos

a) Kalpo kā šablons mRNS editēšanai; c) Ir sastopamas dažos vienšūņos

tmRNS: | a) Palīdz atbrīvot iestrēgušas ribosomas | b) Ir hibrīdas molekulas, veidotas no tRNS un mRNS daļām | c) Ir sastopamas cilvēka organisma šūnās | d) Ir sastopamas galvenokārt baktērijās

a) Palīdz atbrīvot iestrēgušas ribosomas; b) Ir hibrīdas molekulas, veidotas no tRNS un mRNS daļām; d) Ir sastopamas galvenokārt baktērijās

No cilvēka genoma, proteīnus kodē | a) Aptuveni 5-10% genoma sekvences | b) Mazāk, kā 2% genoma sekvences | c) Vairāk, kā 70% genoma sekvences | d) Aptuveni 30%-50% genoma sekvences

b) Mazāk, kā 2% genoma sekvences

RNSi: | a) Var tikt izmantots genoma sekvences izmainīšanai | b) Dabā pastāv kā aizsardzības mehānisms pret baktērijām | c) Var tikt izmantots mākslīgai gēnu noklusēšanai | d) Dabā pastāv kā aizsardzības mehānisms pret vīrusiem

c) Var tikt izmantots mākslīgai gēnu noklusēšanai; d) Dabā pastāv kā aizsardzības mehānisms pret vīrusiem

Argonauta proteīns: | a) Ir Dicer kompleksa sastāvdaļa | b) Ir RISC kompleksa sastāvdaļa | c) Satur „slicer" aktivitāti | d) Satur RNāzes aktivitāti

b) Ir RISC kompleksa sastāvdaļa; c) Satur „slicer" aktivitāti; d) Satur RNāzes aktivitāti

Riboslēdži: | a) Spēj piesaistīt nelielas organiskas molekulas | b) Vienmēr satur ribozīma aktivitāti | c) Ir atrodami dažu mRNS sastāvā | d) Var ierosināt terminatora cilpas veidošanos

a) Spēj piesaistīt nelielas organiskas molekulas; c) Ir atrodami dažu mRNS sastāvā; d) Var ierosināt terminatora cilpas veidošanos

Viroīdi: | a) Ir augu patogēni | b) Kodē proteīnus | c) Var saturēt ribozīma aktivitāti | d) Var būt veidoti gan no RNS, gan no DNS

a) Ir augu patogēni; c) Var saturēt ribozīma aktivitāti

Ribozīmi: | a) Ir aptuveni tikpat efektīvi, kā analogi proteīnu enzīmi | b) Ribosomas var tikt uzskatītas par ribozīmiem, jo katalītisko reakciju veic RNS, nevis proteīna daļa | c) Dabā nepastāv, bet ir radīti mākslīgi | d) Var būt riboslēdžu sastāvā

b) Ribosomas var tikt uzskatītas par ribozīmiem, jo katalītisko reakciju veic RNS, nevis proteīna daļa; d) Var būt riboslēdžu sastāvā

Xist ncRNS: | a) Ir iesaistīta Y hromosomas hiperaktivācijā drozofilās | b) Ir iesaistīta X hromosomas noklusēšanā zīdītājiem | c) Ir ribozīms | d) Rekrutē īpašu histonu izoformu

b) Ir iesaistīta X hromosomas noklusēšanā zīdītājiem; d) Rekrutē īpašu histonu izoformu

miRNS | a) Zīdītājos parasti piesaistās mērķa mRNS nekodējošajai 3'sekvencei | b) Ir iesaistītas translācijas represijā | c) Var tikt kodētas gan miRNS gēnos, gan citu gēnu intronos | d) Ir iesaistītas DNS replikācijā

a) Zīdītājos parasti piesaistās mērķa mRNS nekodējošajai 3'sekvencei; b) Ir iesaistītas translācijas represijā; c) Var tikt kodētas gan miRNS gēnos, gan citu gēnu intronos

Hidrofobs ārpusšūnas signāls (ligands)? | a) Tas nespēj patstāvīgi šķērsot šūnas membrānu, bez specifisku transportieru palīdzības | b) Tam ir nepieciešams nesēj-proteīns, lai pārvietotos daudzšūnu organisma ietvaros | c) Tas spēj difundēt cauri šūnas membrānai | d) Tas piesaistās pie šūnas virsmas receptora

b) Tam ir nepieciešams nesēj-proteīns, lai pārvietotos daudzšūnu organisma ietvaros; c) Tas spēj difundēt cauri šūnas membrānai

Kuri no šiem šūnu komunikācijas veidiem var realizēt signāla pārnesi starp attālām organisma vietām? | a) Endokrīnā komunikācija | b) Neirālā komunikācija | c) Kontaktatkarīgā komunikācija | d) Parakrīnā/Autokrīnā komunikācija

a) Endokrīnā komunikācija; b) Neirālā komunikācija

Kuri no šiem apgalvojumiem raksturo „gap-junction" signāla pārnesi? | a) „gap-junction" ir kontaktatkarīgais šūnas signālu pārneses veids | b) „gap-junction" ir specifiski piemērots lielmolekulāru savienojumu pārnesei starp šūnām | c) „gap-junction" sastāv no koneksīna monomēriem, kas veido koneksona kompleksu | d) „gap-junction" nodrošina signāla pārnesi starp attālām organisma vietām

a) „gap-junction" ir kontaktatkarīgais šūnas signālu pārneses veids; c) „gap-junction" sastāv no koneksīna monomēriem, kas veido koneksona kompleksu

Kuri no šiem apgalvojumiem raksturo neirālās komunikācijas būtību? | a) Signāla pārvietošanās līdz mērķaudiem var notikt milisekunžu laikā | b) Tās pamatā ir membrānu potenciāla virzīšanās pa neironu aksoniem | c) Tiešais kontakts ar neirotransmiteru var nodrošināt mērķšūnas fizioloģiskā stāvokļa maiņu | d) Tās pamatā ir endokrīno dziedzeru sekretēto hormonu aprite asinsritē

a) Signāla pārvietošanās līdz mērķaudiem var notikt milisekunžu laikā; b) Tās pamatā ir membrānu potenciāla virzīšanās pa neironu aksoniem; c) Tiešais kontakts ar neirotransmiteru var nodrošināt mērķšūnas fizioloģiskā stāvokļa maiņu

Kas ir signāla integrācija? | a) Vairāku signālu saskaņošana, kas rezultējas vienotā šūnas atbildes reakcijā | b) Secīga enzīmu kaskāžu aktivācija, kas noved pie signāla intensitātes pieauguma ģeometriskā progresijā | c) Atgriezeniskās saites veidošanās, kas samazina signāla uztveršanas intensitāti | d) Liganda specifiska piesaistīšanās pie mērķreceptora

a) Vairāku signālu saskaņošana, kas rezultējas vienotā šūnas atbildes reakcijā

Kas ir slēdža princips (atbildes reakcijas veidošanās procesā)? | a) Atbildes reakcijas produkts var allostēriski modulēt efektorā proteīna darbību | b) Atbildes reakcijas pieaugums signāla pieauguma gadījumā veidojas lineāri | c) Atbildes reakcijā vērojama oscilācija (svārstības) | d) Maksimālā atbildes reakcija veidojas momentāli, sasniedzot noteiktu signālmolekulas koncentrāciju v

d) Maksimālā atbildes reakcija veidojas momentāli, sasniedzot noteiktu signālmolekulas koncentrāciju v

Kuri no minētajiem faktoriem ir būtiski sekmīgai šūnu komunikācijai? | a) Šūnai miera stāvoklī nav jāsaņem pilnīgi nekādi signāli no ārpuses | b) Signāliem jābūt savstarpēji integrētiem un specifiskiem | c) Šūnai jāspēj adaptēt vai desensitizēt signāla uztveri | d) Viena veida signālmolekulas spēj aktivēt tikai vienu mērķaudu grupu (piem., tikai muskuļus vai tikai dziedzerus)

b) Signāliem jābūt savstarpēji integrētiem un specifiskiem; c) Šūnai jāspēj adaptēt vai desensitizēt signāla uztveri

Kuri no šiem pamatelementiem nodrošina membrānas proteīnu translokāciju membrānā? | a) Snare un Rab proteīni | b) Transportmolekulu receptori, adaptīni un dinamīni | c) START un STOP signālsekvences | d) Signālsekvenci atpazīstošā daļiņa

c) START un STOP signālsekvences; d) Signālsekvenci atpazīstošā daļiņa

Kuri no šiem enzīmiem ir iesaistīti oligosaharīdu „processingā"? | a) Proteīnu kināzes un fosfotāzes | b) Glikozidāzes un glikoziltransferāzes | c) Polimerāzes un ligāzes | d) Kaspāzes un tautomerāzes

b) Glikozidāzes un glikoziltransferāzes

Kuri no šiem pamatelementiem palīdz koordinēt vezikulāro transportu? | a) Dolihols un signālatpazīstošā daļiņa | b) START un STOP signālsekvences | c) Snare un Rab proteīni | d) Signākompleksie proteīni un lipīdspecifiskie membrānu mikrodomēni

c) Snare un Rab proteīni

DRY, NSXXNPXXY un LXXXD konservatīvi motīvi raksturīgi: | a) Frizzeled" grupas receptoriem | b) Sekretīnu grupas receptoriem | c) Rodopsīnam līdzīgajiem receptoriem | d) Adhēzijas ar G proteīnu saistītajiem receptoriem

c) rodopsīnam līdzīgajiem receptoriem

β-arestīns nodrošina desensitizāciju: | a) Ar G proteīnu saistītajiem receptoriem | b) Rodopsīna receptoram | c) Ar tirozīnu kināzes saistītajiem receptoriem | d) Tirozīnu kināzes receptoriem

a) Ar G proteīnu saistītajiem receptoriem; b) Rodopsīna receptoram

MAP kināzes kaskādes un ar G proteīnu saistīto receptoru iekšējo signālceļu mijiedarbība: | a) Tiek saukta "oligomerizācija" vai "heteromerizācija" | b) Aktivē abu receptoru internalizāciju | c) Nodrošina dažādu signālu integrāciju | d) Tiek saukta par "cross- talk"

c) Nodrošina dažādu signālu integrāciju; d) Tiek saukta par "cross- talk"

Proteīnkināzi A var aktivēt vai inhibēt: | a) Gi subvienība signālceļš | b) Gq subvienības signālceļš | c) Kalmodulīns | d) Gs subvienības signālceļš

a) Gi subvienība signālceļš; d) Gs subvienības signālceļš

Viela, kas piesaistoties receptoram var to aktivēt: | a) Sekundārais mesendžers | b) Hormons | c) Agonists | d) Antagonists

b) Hormons; c) Agonists

Enzīmsaistīto receptoru piemēri ir: | a) Adhēzijas un rodopsīnam līdzīgie receptori | b) Eritropoetīna un citu citokīnu receptori | c) Rodopsīnu un odorantu receptori | d) Epiteliālo augšanas faktoru receptori, fibroblastu augšanas faktoru receptori

b) Eritropoetīna un citu citokīnu receptori; d) Epiteliālo augšanas faktoru receptori, fibroblastu augšanas faktoru receptori

Inozitoltrifosfāts (IP3) un diacilglicerols (DAG) ir saistīti ar: | a) Gq aktivēto signālceļu signāla pārnesi | b) Proteīnkināzes C aktivitātes regulāciju | c) Gi aktivēto signālceļu signāla pārnesi | d) Proteīnkināzes A aktivitātes regulāciju

a) Gq aktivēto signālceļu signāla pārnesi; b) Proteīnkināzes C aktivitātes regulāciju

Redzes sensorajā pārnesē var piedalīties: | a) G proteīns "gustducīns" | b) G proteīns "tranducīns" | c) Zilais, zaļais un sarkanais opsīns | d) Rodopsīns

b) G proteīns "tranducīns"; c) Zilais, zaļais un sarkanais opsīns; d) Rodopsīns

Ožas sensorajā pārnesē palīdz: | a) Jonu kanālu caurlaidības izmaiņas sensorajā šūnā | b) Sensorās šūnas membrānas diski, kas uztver signālu | c) Sensorās šūnas bārkstiņas, kas uztver signālu | d) Fotonu piesaiste pie ožas receptoriem

a) Jonu kanālu caurlaidības izmaiņas sensorajā šūnā; c) Sensorās šūnas bārkstiņas, kas uztver signālu

cAMP nodrošina: | a) Gs un Gi signālu pārnesi | b) Enzīmsaistīto receptoru signālu pārnesi | c) Receptoru internalizāciju | d) Ar G proteīnu saistīto signālu pārnesi

a) Gs un Gi signālu pārnesi; d) Ar G proteīnu saistīto signālu pārnesi

"Cinka pirkstiņu" motīvs nodrošina: | a) Nuklreāro receptoru darbību | b) Receptora piesaisti pie DNS | c) Selektīnu un integrīnu darbību | d) Receptora piesaisti pie ārpusšūnu matriksa

a) Nuklreāro receptoru darbību; b) Receptora piesaisti pie DNS

Selektīnu sastāvā ir: | a) Ca2+ piesaistes vietas | b) Struktūras, kas piesaista specifiskas ogļhidrātu grupas | c) Ārpusšūnu matriksa piesaistes vietas | d) "Cinka pirkstiņu" motīvi

b) Struktūras, kas piesaista specifiskas ogļhidrātu grupas

Atzīmējiet patiesos apgalvojumus par kadherīniem: | a) Saista kolagēnu, laminīnu, fibronektīnu | b) Saistās ar kadherīniem uz citām šūnām | c) Darbojas ar Ca2+ jonu palīdzību | d) Darbojas kā lektīni un saista ogļhidrātus

b) Saistās ar kadherīniem uz citām šūnām; c) Darbojas ar Ca2+ jonu palīdzību

Atzīmējiet patiesos apgalvojumus par integrīniem: | a) Iekššūnas telpā saistās pie citoskeleta ar talīna palīdzību | b) Darbojas ar Ca2+ jonu palīdzību | c) Saistās ar integrīniem uz citām šūnām | d) Saistās pie RGD (Arg, Gly, Asp) motīva ārpusšūnu matriksā

a) Iekššūnas telpā saistās pie citoskeleta ar talīna palīdzību; d) Saistās pie RGD (Arg, Gly, Asp) motīva ārpusšūnu matriksā

Acetilholīna receptorā jonu kanāla darbību nodrošina: | a) Liganda piesaiste | b) Hidrofīlu aminoskābju atlikumu migrācija uz kanāla poras centru, kas to padara atvērtu jonu plūsmai | c) Sprieguma sensoru konformācijas izmaiņas | d) Šūnas membrānas polaritātes izmaiņas

a) Liganda piesaiste; b) Hidrofīlu aminoskābju atlikumu migrācija uz kanāla poras centru, kas to padara atvērtu jonu plūsmai

Kuri jonu kanāli nodrošina aksonu membrānas depolarizāciju: | a) Sprieguma atkarīgie Na+ jonu kanāli | b) Acetilholīna atkarīgie jonu kanāli | c) Sprieguma atkarīgie Ca2+ jonu kanāli | d) Sprieguma atkarīgie K+ jonu kanāli

a) Sprieguma atkarīgie Na+ jonu kanāli

Augos sastopamas šādas signālsistēmas: | a) Auksīna un etilēna signālsistēmas | b) Nukeārie steroīdu receptori | c) Jonu kanāli | d) MAP kināzes kaskādes

a) Auksīna un etilēna signālsistēmas; c) Jonu kanāli; d) MAP kināzes kaskādes

Atzīmējiet patiesos apgalvojumus par raugu S. cerevisiae feromonu signālceļu: | a) MAP kināzes kaskādes aktivācija nodrošina pretēju pārošanās tipu sporu saplūšanu | b) Nepietiekošu barības vielu klātbūtnē raugi dalās mejotiski | c) Sporas veido divus pārošanās tipus a un alfa | d) Nepietiekošu barības vielu klātbūtnē raugi dalās mitotiski

b) Nepietiekošu barības vielu klātbūtnē raugi dalās mejotiski; c) Sporas veido divus pārošanās tipus a un alfa

Atzīmējiet patiesos apgalvojumus par guanililciklāzes receptorenzīmiem: | a) Regulē jonu transportu šūnā | b) Pārstāvji ir atriāli naturiētiskā faktora receptors, gunanilīna receptors | c) Pārstāvji ir acetilholīna receptors, androgēnu receptors un estrogēnu receptors | d) Regulē cGMP līmeni šūnā

b) Pārstāvji ir atriāli naturiētiskā faktora receptors, gunanilīna receptors; d) Regulē cGMP līmeni šūnā

Atzīmējiet patiesos apgalvojumus par baktēriju signālsistēmām: | a) Var notikt proteīnu aminoskābju fosforilācija, kas maina to aktivitāti | b) Nukleārie receptori var ierosināt gēnu transkripciju | c) Atraktanti palīdz baktērijām virzīties barības vielu virzienā | d) Auskīna signālsistēma nodrošina aizsardzību pret citām baktērijām

a) Var notikt proteīnu aminoskābju fosforilācija, kas maina to aktivitāti; c) Atraktanti palīdz baktērijām virzīties barības vielu virzienā

Energosajūdzošās membrānas ir (atzīmēt pareizo apgalvojumu): | a) mitohondriju ārējā membrāna, gludā endoplazmatiskā tīkla membrāna, baktēriju citoplazmatiskā membrāna | b) mitohondriju iekšējā membrāna, hloroplastu iekšējā membrāna, baktēriju ārējā membrāna | c) eikariotisko šūnu citoplazmatiskā membrāna, mitohondriju ārējā membrāna | d) mitohondriju iekšējā membrāna, hloroplastu tilakoīdu membrāna, baktēriju ārējā membrāna | e) mitohondriju iekšējā membrāna, hloroplastu tilakoīdu membrāna, baktēriju citoplazmatiskā membrāna

e) mitohondriju iekšējā membrāna, hloroplastu tilakoīdu membrāna, baktēriju citoplazmatiskā membrāna

Citohroma c oksidāze (atzīmēt pareizos apgalvojumus): | a) pārnes elektronus uz III elektronu transporta ķēdes kompleksu | b) tā piedalās protondzinējspēka ģenerēšanā gan ar skalāro, gan vektoriālo mehanismu | c) pārnes elektronus uz skābekli | d) tā nepiedalās protondzinējspēka ģenerēšanā | e) tās aktīvais centrs satur hemu un vara jonu | f) tā saņem elektronus no citohroma c | g) tajā notiek skābekļa vienelektrona reducēšana

b) tā piedalās protondzinējspēka ģenerēšanā gan ar skalāro, gan vektoriālo mehanismu; c) pārnes elektronus uz skābekli; e) tās aktīvais centrs satur hemu un vara jonu; f) tā saņem elektronus no citohroma c

Mitohondriju elektronu transporta ķēdē elektroni tiek pārnesti (atzīmēt pareizos apgalvojumus): | a) no pārnesēja ar zemāku standarta red-ox potenciālu uz pārnesēju ar augstāku standarta red-ox potenciālu | b) no pārnesēja ar augstāku (pozitīvāku) standarta red-ox potenciālu uz pārnesēju ar zemāku red-ox potenciālu | c) ar tunelēšanu starp blakus esošām redoks prostētiskajām grupām | d) pa elpošanas kompleksu proteīnu subvienību polipeptīdu ķēdēm | e) tikai izmantojot enerģiju, kas rodas ATP hidrolīzē | f) tikai izmantojot protondzinējspēka enerģiju | g) difundējot tādiem elektronu pārnesējiem kā ubihinols vai reducēts citohroms c

a) no pārnesēja ar zemāku standarta red-ox potenciālu uz pārnesēju ar augstāku standarta red-ox potenciālu; c) ar tunelēšanu starp blakus esošām redoks prostētiskajām grupām; g) difundējot tādiem elektronu pārnesējiem kā ubihinols vai reducēts citohroms c

Cik molu ATP var sintezēties, mitohondriju elpošanas ķēdē pārnesot elektronus no 1 mola NADH uz skābekli (atzīmēt pareizo variantu): | a) 2,5 - 3 moli | b) 12 moli | c) 5 moli | d) 1 - 1,5 moli | e) 0,5 - 1 mols

a) 2,5 - 3 moli

citohroma c oksidāzes aktīvajā ('vara-hema') centrā notiek pakāpeniska skābekļa molekulas: | a) četrelektronu reducēšana | b) divelektronu reducēšana | c) sešelektronu reducēšana | d) vienelektrona reducēšana

a) četrelektronu reducēšana

Protoni biežāk funkcionē kā energosajūdzošie joni, jo (atzīmēt pareizo variantu): | a) protoni (atšķirībā no nātrija joniem) saistās un atbrīvojas daudzās red-oks reakcijās, un tādejādi var veidot gradientu nevien ar sūkņa mehanismu, bet arī saistoties un atbrīvojoties dažādās membrānas pusēs kā 'skalārie' protoni | b) energosajūdzošajām membrānām ir augsta nātrija jonu caurlaidība, tādēļ nav iespējams uzturēt pietiekami lielu nātrija gradientu | c) protoni ir lādētas daļiņas | d) nātrija joni netiek transportēti pāri membrānai ar jonu sūkņa mehanismu (kā 'vektoriālie joni')

a) protoni (atšķirībā no nātrija joniem) saistās un atbrīvojas daudzās red-oks reakcijās, un tādejādi var veidot gradientu nevien ar sūkņa mehanismu, bet arī saistoties un atbrīvojoties dažādās membrānas pusēs kā 'skalārie' protoni

Atzīmēt tos red-oks kofaktorus, kuri spēj saistīt un atdot tikai 1 elektronu: | a) FAD | b) hinoni | c) vara jons | d) NAD+ | e) hems | f) Fe-S klasteri

c) vara jons; e) hems; f) Fe-S klasteri

CO aizvietošana ar skābekli terminālās oksidāzes aktīvajā centrā ar 'flash' fotolīzes (nanosekunžu lāzera impulsa) palīdzību (atzīmēt pareizo): | a) ļauj pētīt elektronu un protonu pārnesi terminālajā oksidāzē mikrosekunžu diapazonā | b) lāzera impulsi netiek izmantoti CO aizvietošanai ar skābekli terminālās oksidāzes aktīvajā centrā | c) ļauj iegūt šī elektronu transporta kompleksa kvalitatīvus eloktronmikroskopiskos attēlus | d) ļauj inducēt elektronu pārnesi pa elektronu transporta ķēdi no ūdens uz NAD+

a) ļauj pētīt elektronu un protonu pārnesi terminālajā oksidāzē mikrosekunžu diapazonā

Baktēriju elektronu transporta ķēdēs (atzīmēt pareizos apgalvojumus): | a) enerģētiskā efektivitāte (moli ATP, kas tiek sintezēti, elpošanas ķēdē oksidējot 1 molu NADH) parasti ir zemāka, nekā mitohondrijos | b) kā elektronu terminālais akceptors var darboties tikai skābeklis | c) mēdz būt vairāki elektronu transporta ceļi no hinoniem uz skābekli | d) visām baktērijām ir sastopams III (jeb citohroma bc1) komplekss

a) enerģētiskā efektivitāte (moli ATP, kas tiek sintezēti, elpošanas ķēdē oksidējot 1 molu NADH) parasti ir zemāka, nekā mitohondrijos; c) mēdz būt vairāki elektronu transporta ceļi no hinoniem uz skābekli

Atzīmēt pareizos apgalvojumus par II tipa NADH dehidrogenāzi: | a) tā pārnes elektronus uz ubihinonu | b) tā pārnes elektronus uz elektronu transporta ķēdes I kompleksu | c) tā piedalās protondzinējspēka veidošanā uz membrānas | d) tā ir pie membrānas virsmas saistīts dimērs, kura redoks kofaktors ir FAD | e) tās inhibitori var kalpot kā zāles pret tuberkulozi un malāriju, jo II tipa NADH dehidrogenāze ir svarīga šo slimību ierosinātāju elpošanas ķēdes sastāvdaļa | f) tā ir sastopama visās līdz šim zināmajās elektronu transporta ķēdēs

a) tā pārnes elektronus uz ubihinonu; b) tā pārnes elektronus uz elektronu transporta ķēdes I kompleksu; c) tā piedalās protondzinējspēka veidošanā uz membrānas; d) tā ir pie membrānas virsmas saistīts dimērs, kura redoks kofaktors ir FAD; e) tās inhibitori var kalpot kā zāles pret tuberkulozi un malāriju, jo II tipa NADH dehidrogenāze ir svarīga šo slimību ierosinātāju elpošanas ķēdes sastāvdaļa; f) tā ir sastopama visās līdz šim zināmajās elektronu transporta ķēdēs