Latvijas un pasaules vēsture: Pirmais pasaules karš

Kad norisinājās Pirmais pasaules karš?

1914. gada 28. jūlija - 1918. gada 11. novembrim.

Kādi ir Pirmā pasaules kara cēloņi?

1. Vācijas centieni pastiprināt savas pozīcijas;
2. Nacionālais egoisms un šovinisms (galējais nacionālisms);
3. Lielvalstu ekonomiskās ambīcijas;
4. Militārisma kults - pastiprināta bruņošanās;
5. Divu militāro bloku izveide

Trejsavienība (1882. g.)

Vācija, Austroungārija, Itālija (vēlāk - Bulgārija)

Antante (1907. g.)

Lielbritānija, Francija, Krievija (vēlāk - ASV, Rumānija un Itāija)

Pirmā pasaules kara iegansts

1914. gada 28. jūnijā tiek nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands un viņa sieva. (Slepkava - Gavrilo Princips)

Kas ir atentāts?

uzbrukums ar mērķi nogalināt

Kas ir ultimāts?

kategoriskas prasības, kas jāizpilda īsā laika periodā

Ko Austroungārija pieprasīja ultimātā?

Lai Serbija atbrīvo no amata ierēdņus, kas organizējuši Sarajevas atentātu un, lai Austroungārijai ļautu veikt izmeklēšanu Serbijas teritorijā.

Austroungārija piesaka karu Serbijai

1914. gada 28. jūlijā

Kas ir mobilizācija?

iesaukšana armijā

Krievija izsludina mobilizāciju

1914. gada 30. jūlijs

Vācija izsludina ultimātu, kurā pieprasa Krievijai atsaukt mobilizāciju.

1914. gada 31. jūlijs

Vācija piesaka karu Krievijai

1914. gada 1. augusts

Kādēļ Vācija pieteica karu Krievijai?

Jo Krievija, aizstāvot Serbiju, sāka mobilizāciju, un tas satrauca Vāciju.

Vācija piesaka karu Francijai

1914. gada 3. augustā

Kādēļ Vācija pieteica karu Francijai?

Jo Francija ir Krievijas sabiedrotā, un Vācija pieprasīja Francijai karā neiejaukties, taču francūži uz aicinājumu neatsaucās.

Lielbritānija piesaka karu Vācijai + Vācija iebrūk neitrālajā Belģijā

1914. gada 4. augustā.

Kādēļ Lielbritānija pieteica karu Vācijai?

Jo Beļģijas drošību bija garantējusi Lielbritānija.

Kas ir imperiālisms?

lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ieteikmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.

Kas ir šovinisms?

ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un nacionāla naida izrādīšanā.

Kas ir fronte?

karadarbības zona

Kas ir aizmugure?

neitrālā zona (karadarbība nedrīkst notikt)

Kas ir tranšejas?

ierakumi

Rietumu fronte

Vācijas armija karo pret britiem un francūžiem.

Austrumu fronte

Krievijas armija karo pret Vāciju un Austroungāriju.

Šlīfena plāns

Iziet cauri neitrālajai Beļģijai -> ieņemt Parīzi -> paņemt zaldātus -> nosūtīt uz Krieviju.

pozīciju karš

karš starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.

Kādēļ Šlīfena plāns izgāzās?

Kaujā pie Marnas upes vācu uzbrukums tika apturēts. Rezultātā Rietumu frontē sākās pozīciju karš ar 600km garu frontes līniju.

Kādi bija Austroungārijas piedalīšanās nolūki karā?

Likvidēt Serbiju un Melnkalni. Iegūt kundzību balkānos.

Kādi bija Vācijas piedalīšanās nolūki karā?

Bija iecerējusi izveidot koloniālo sistēmu Āfrikā, vājināt britu un franču pozīcijas Turcijas austrumos, iedragāt Lielbritrānijas jūras floti, iekarot Baltiju, Poliju un Ukrainu.

Kādi bija Krievijas piedalīšanās nolūki karā?

Būt notecicēja balkānos un saglabāt visu bijušo Krievijas impēriju.

Kādi bija Francijas piedalīšanās nolūki karā?

Atgūt Elzu un Lotringu, atjaunot Beļģijas valsti un anketēt Vācijas apgabalus, kuri atradās uz Rietumiem no Reinas upes akmeņogļu dēļ.

Kādi bija Lielbritānijas piedalīšanās nolūki karā?

Būt vadošā valsts un likvidēt Vācijas konkurenci pasaules tirzniecībā un jūrās.

Kādi bija ASV piedalīšanās nolūki karā?

Nepieļaut Vācijas uzvaru.

Pirmā pasaules kara I posms (1914. - 1915.)

manevrēšanas karš un pāreja uz pozīciju karu

Pirmā pasaules kara II posms (1916. - 1917.)

pozīciju karš

Pirmā pasaules kara III posms (1918.)

kara beigas - Trejsavienības sakāve

Kad sākās karadarbība Latvijas teritorijā?

1915. gada maijā

Kad tiek saņemta atļauja veidot latviešu strēlnieku bataljonus?

1915. gada 19. jūlijā

latviešu strēlnieku bataljoni

pirmās latviešu nacionālās karavīru vienības;
pirmie nacionālie formējumi cariskās Krievijas impērijā.

1. strēlnieku bataljons

Daugavgrīvas

2. strēlnieku bataljons

Rīgas

3. strēlnieku bataljons

Kurzemes

4. strēlnieku bataljons

Vidzemes

5. strēlnieku bataljons

Zemgales

6. strēlnieku bataljons

Tukuma

7. strēlnieku bataljons

Bauskas

8. strēlnieku bataljons

Valmieras

9. strēlnieku bataljons

Rezerves (atradās Tērbatā, mūsdienu Tartu)

Ar ko latviešu strēlnieku bataljoni ir īpaši?

Pirmie nacionālie formējumi cariskās Krievijas armijā. Izglītotākā daļa cariskajā Krievijā. Izceļas ar varonību, patriotismu, izturību. Komandieri - latviešu virsnieki.

Kas notiek 1915. gada vasarā?

Kurzeme un Zemgale ir karadarbības zona, aizmugure - Latgale un Vidzeme. Iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās ar kājām uz Krieviju.

Pirmā pasaules kara beigas

1918. gada 11. novembrī

Pirmā pasaules kara sekas

1. Tika izlietoti milzīgs daudzums resursu, kas negatīvi ietekmēja ekonomiku un lauksaimniecību. Karš izmaksāja 360 miljardus dolāru.
2. Karā tika nogalināti ap 10 miljonu cilvēku, ievainoti ap 20 miljoni.
3. Ap 3. miljoniem tika sakropļoti, no gripu epidēmijas mira ap 12 miljoniem cilvēku.
4. Tika zaudēti ap 20 miljonu iedzīvotāju.
5. Sabrūk 4 lielās impērijas: Krievijas, Austroungārijas, Vācijas un Osmaņu impērija.
6. Izveidojās 6 nacionālās valstis: Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehijas Republika.
7. Izveidojās Čehoslovākija, Austrija un Ungārija.
8. Atdalījās Turcija un Sīrija.