DNS, Genomika un Olbaltumvielu Biosintēze

Atmiņas kartītes par DNS uzbūvi, replikāciju, olbaltumvielu biosintēzi, elektroforēzi un genomiku.

DNS

Nukleīnskābe, kas satur iedzimtības informāciju (eikariotiem tā atrodas kodolā, bet prokariotiem — šūnā).

Nukleotīds

DNS pamatvienība (monomērs), kas sastāv no slāpekļa bāzes, dezoksiribozes un fosforskābes atlikuma.

Komplementaritātes princips

DNS uzbūves princips, kurā Adenīns (A) savienojas ar Timīnu (T) ar 2 ūdeņraža saitēm, bet Guanīns (G) savienojas ar Citozīnu (C) ar 3 ūdeņraža saitēm.

Replikācija

DNS molekulas dubultošanās process.

Dezoksiriboze un Riboze

Ogļhidrāti, no kuriem dezoksiriboze ietilpst DNS sastāvā, savukārt riboze ietilpst RNS sastāvā.

Biosintēzes dogma

Ģenētiskā informācija nosaka matricas RNS molekulas nukleotīdu secību, kas savukārt nosaka sintēzējamo polipeptīdu secību (olbaltumvielu aminoskābes).

Diploīds un Haploīds

Diploīds ($2n$) apzīmē pilnu hromosomu komplektu, savukārt haploīds ($n$) apzīmē puses komplektu, kas raksturīgs dzimumšūnām.

Hemoglobīns

Dzelzi saturošs proteins, kas atrodas eritrocītos.

Lipāze

Enzīms, kas katalizē lipīdu hidrolīzi.

Translācija

Olbaltumvielu biosintēzes 2. posms, kas notiek ribosomās un kurā no mRNS nukleotīdu secībā ierakstītās informācijas tiek sintēzēta olbaltumviela.

Transkripcija

Process, kurā no DNS sekvences tiek norakstīta atbilstošā RNS nukleotīdu secība.

Restriktāze

Īpašs enzīms, kas veic DNS molekulu sagriešanu (sašķelšanu) vietās, kur atrodama noteikta nukleotīdu secība.

DNS fragmentu elektroforēze

Process uz agarozes gēla plates, kurā negatīvi lādētie DNS fragmenti elektriskajā laukā pārvietojas uz pozitīvo polu; ātrums atkarīgs no garuma, un īsākie fragmenti pārvietojas vistālāk.

Fluorescenta krāsviela

Viela, ar kuru apstrādā gēla plati, lai varētu nofotografēt atdalītos DNS fragmentus.

DNS sekvenēšana

DNS primārās struktūras (nukleotīdu secības) noteikšana.

Genoms

Viss organisma DNS kopums (cilvēkam atrodas kodolā un mitohondrijos; augiem — kodolā, mitohondrijos un hloroplastos).

Genomika

Zinātne, kas pēta visu organisma genomu, gēnus un to mijiedarbību (terminu 1986. gadā ieviesa Tomass Roderiks).

Genoma pētīšanas posmi

Četri galvenie posmi: Sekvenēšana (nukleotīdu secība), Savākšana (pilns genoms), Anotācija (gēnu atrašanās vietas) un Bioinformātika (lielo datu analīze).