4. Kustību apguves līmeņi, to raksturojums un galvenās atšķirības

Kustību prasme

Par prasmi uzskata zināšanu un pieredzes rezultātā iegūtu spēju apzināti vadīt kustību izpildi

raksturīgs lieks sasprindzinājums, nestabilitāte un lieku kustību parādīšanās pamatdarbības laikā

Kustību iemaņa

spēja veikt kustību, nepievēršot uzmanību tās izpildes formai, bet gan kvalitātei. Kustību iemaņas ir apgūtas un nostiprinātas darbības, kuras var veikt bez apzinātas kontroles (automātiski) un nodrošinot optimālu kustību uzdevuma risinājumu

• Kustību vadīšanas automatizācija

• Mainās apziņas loma

• Uzlabojas kustību koordinācija

• Palielinās muskuļu sajūtu nozīme un izmainās redzes kontroles loma

Dinamiskais stereotips

Izveidojoties dinamiskajam stereotipam, vienas darbības nobeigums izraisa nākamās sākumu

Bērna vecuma loma kustību apguvē

• Ikviens sīkums ir būtisks, un piemērs ir spēcīgāks par vārdiem;

• Mācīšanās veids ir tikpat svarīgs kā mācību saturs

Asimetrija un kustību apguve

apgūstot simetriskas kustības tās veidojas ātrāk labajā (vadošajā) pusē 9-11 un 15-17 gados, bet pārejas periodā pusaudžiem – pretēji, ātrāk veidojas iemaņas kreisajā (nav vadošā) pusē

Pozitīvais iemaņu pārnesums

tāda iemaņu mijiedarbība, kurā iepriekš apgūtā iemaņa sekmē nākamās iemaņas ātrāku apguvi

Negatīvais pārnesums

tāda iemaņu mijiedarbība, kurā iepriekš apgūtā iemaņa traucē nākamās iemaņas apguves procesā

Vienpusējs pārnesums

rodas tad, kad vienas iemaņas veidošanās sekmē citas iemaņas apguvi, bet atgriezeniska ietekme nav novērota

Savstarpējs pārnesums

tiek ietekmēta citu kustību iemaņu apguve un otrādi

Tiešs pārnesums

vienas iemaņas apguve tūlīt ietekmē citas iemaņas veidošanos noteiktā vingrinājumā

Nosacīts pārnesums

iepriekš apgūtā iemaņa rada tikai labvēlīgus priekšnosacījumus jaunu iemaņu apguvei.

Ņemot vērā nosacīto pārnesumu, tiek pielietoti vispārējās fiziskās sagatavošanas līdzekļi, lai sekmētu nespecifisko kustību prasmju un iemaņu bāzes izveidi

Daļējs pārnesums

kad mācāmās kustību darbības struktūra ir ļoti līdzīgas.

Šajā gadījumā iemaņu pārnesums realizējas ļoti šaurā diapazonā (piemēram, sitiena iemaņu pārnesums tenisā badmintonā, granātas un šķēpa mešana).

Visa sagatavojošo vingrinājumu sistēma un uzdevumu secība plānojot tiek balstīta uz mācāmo kustību galveno fāžu struktūras līdzības principa

Vispārējs pārnesums

vērojams tad, kad iepriekšapgūtā iemaņa ietekmē veselu virkni jaunu kustību veidošanos

Piemēram, grūti būs atrast kaut kādu līdzību slidotāja un riteņbraucēja kustībās, tomēr notiek iemaņu pārnesums.

Abus pārvietošanās veidus vieno kopējs uzdevums – saglabāt līdzsvaru

Krustenisks pārnesums

iemaņu pārnesums uz simetriskiem ķermeņa orgāniem un daļām, piemēram, kustības, kuras ir apgūtas ar labo roku vai kāju bez īpašas sagatavošanās var izpildīt ar kreiso

Sekmīgas kustību mācīšanās priekšnosacījums

• cilvēka fiziskā gatavība

• cilvēka kustību pieredze

• cilvēka psihiskā gatavība

kļūdu raksturojumi

• Rupjas, būtiskas un sīkas;

• Stabilas un nestabilas

• Tipiskas un netipiskas

rupju kļūdu

darbību, kura izkropļo kustību darbības tehnikas pamatu

būtisku kļūdu

darbību, kurā neizpilda vispārējās tehnikas detaļu

sīkām kļūdām

nelielas neprecizitātes kustību darbības tehnikas detaļu izpildījumā, kuras rada darbības efektivitātes samazināšanos

nestabilām kļūdām

Kļūdas, kuru cēlonis ir nepietiekamas kustību koordinācijas spējas vai īslaicīgu ietekmējošu faktoru iedarbība un kuras izzūd pēc šo faktoru novēršanas

stabilām kļūdām

Kustību iemaņās nostiprinājušās kļūdas

netipiskas kļūdas

kļūdas, kuras rodas epizodiski un kuru cēlonis ir subjektīvs

Tipiskām kļūdām

raksturīga ļoti liela izplatība

Kļūdu labošana

• Visbūtiskāk ir noskaidrot esošo un iespējamo kļūdu cēloņus

• Labojot tās, vēlams noskaidrot to stabilizācijas pakāpi.

tehniskā sagatavotība

apzīmē kustību sistēmas (sporta veida tehnikas) apgūšanas pakāpi, kas sekmē optimālu rezultātu sasniegšanu izvēlētajā sporta veidā

(svarīgi noteikt pamatdarbības un papilddarbības)

Sporta veida tehnika

paņēmienu un darbības kopums, kas nodrošina katrā sporta veidā efektīvu uzdevumu izpildi sacensībās

Pamatkustības

veido katra sporta veida tehnikas pamatus, bez to apguves nav iespējama efektīva sacensību darbība, ievērojot esošos noteikumus

apguve ir noteicošais uzdevums katram sportistam, kurš specializējas kādā no sporta veidiem

Papildkustības

tās ir atšķirīgas kustības un darbības, kustību atsevišķi elementi, kuri raksturīgi atsevišķiem sportistiem un tās ir saistītas ar sportistu individuālajām īpatnībām

Tieši šīs papildkustības un darbības veido individuālo tehnisko manieri, sportista stilu

Tehnisko sagatavotību pēc kustību darbību apguves pakāpes raksturo trīs līmeņi:

1. priekšstatu veidošanās par kustību darbībām;

2. kustību prasmju veidošanās;

3. kustību iemaņu veidošanās

Tehnisko sagatavotību vērtē, ņemot vērā

1. kustību precizitāti un izteiksmīgumu

2. spēju veikt maksimāli ekonomiskos darbības

3. spēju mērķtiecīgi pakārtot tehniku atbilstoši sacensību situācijai, maksimāli traucējot pretinieka darbību

Tehnisko meistarību

ne tikai kustību forma, bet arī kustību parametri un iekšējie kustību raksturojumi

Tehnikas rezultativitāti nosaka

efektivitāte, stabilitāte, variativitāte, ekonomiskums, minimāla taktiskā informativitāte priekš pretinieka

Tehnikas efektivitāti

raksturo tās atbilstība izvirzītajiem uzdevumiem un augsts galarezultāts, atbilstošs fiziskās, tehniskās, psiholoģiskās un cita veida sagatavotības līmenis

Tehnikas stabilitāte

atspoguļo tās noturību, neatkarīgi no sacensību apstākļiem un sportista funkcionālajām spējām

Tehnikas variativitāti

nosaka sportista spējas operatīvi koriģēt kustību darbības atbilstoši sacensību apstākļiem

Tehnikas ekonomiskums

atspogoļojas racionālā enerģijas izmantošanā, veicot efektīvus tehnikas paņēmienus un darbības, mērķtiecīgi izmantojot laiku un telpu

Minimālu taktisko informativitāti

veicina tāda tehnika, kas maskē taktiskos nodomus un sekmē pēkšņu, negaidītu rīcību (sporta spēlēs un cīņās)

tehnikas mācīšanas procesā

1. priekšstata radīšanas un kustību sākotnējās apgūšanas posms

2. padziļinātas un detalizētas kustību mācīšanas posms

3. kustību nostiprināšanas un tālākās pilnveidošanas posms

priekšstata radīšanas un sākotnējās apgūšanas posms

1. Vispārēja priekštata radīšana par kustību.

2. Darbības tehnikas pamatelementu mācīšana.

3. \Kustību ritma struktūras veidošana.

4. Lieko kustību un kļūdu novēršana

padziļinātas un detalizētas mācīšanas posms

1. kustību iemaņu pilnveidošanai,

2. detalizētai tehnikas apguvei,

3. kustību izpildes stabilitātes paaugstināšanai,

4. kustību darbības struktūras, kā arī tās dinamikas un kinemātikas pilnveidošanai, ņemot vērā sportista individuālās īpatnības.