1. Aktuālās vides problēmas Latvijā un pasaulē

Vides veselība (PVO definīcija)

◼Vides veselība pēta cilvēka veselības, arī dzīves

kvalitātes aspektus, kurus nosaka vides

ķīmiskie, fizikālie, bioloģiskie, psiholoģiskie

u.c. faktori.

◼Cilvēkiem visā pasaulē kopīgi ir jārisina globālās

vides problēmas, kas ietekmē mūsu planētas

nākotni.

Globālās vides problēmas

◼Pasauli arvien vairāk satrauc ekstremālu dabas parādību skaita pieaugums.

◼Negantais aukstums Amerikā, ugunsgrēki Austrālijā, smogs daudzās pasaules pilsētās, plūdi, taifūni, spēcīgas vētras un zemestrīces, infekciju pandēmijas - ziņas par postošām dabas parādībām neizzūd no masu mediju informācijām.

◼Novērojumu dati liecina, ka sākot no 20. gs. vidus globālā mērogā ekstremālo laika apstākļu biežums arvien vairāk palielinās

◼Lielākajā daļā Zemeslodes pieaudzis ekstremāli augsto gaisa temperatūru biežums un samazinājies zemo gaisa temperatūru ekstrēmu biežums.

◼Notiek dabas parādību pārmaiņas - vētras kļūst stiprākas, orkāni un cunami ir ar postošākām sekām, tiek uzstādīti arvien jauni vēja ātrumi, plūdu un citu katastrofālu dabas parādību rekordi, dabas kataklizmas notiek vietās, kurās tādas nekad nav bijušas.

Kurp mēs dodamies?

◼Mēs - cilvēku sabiedrība, atrodamies jaunā un ļoti kritiskā periodā, ērā, kur dominē cilvēks.

◼Patlaban zemi apdzīvo gandrīz 7 miljardi cilvēku, kuru skaits drīz droši vien sasniegs vismaz 9 miljardus. Šis skaitlis ir draudīgs...

◼Pašreizējais cilvēces attīstības veids turpmāk vairs nevarēs nodrošināt sabiedrības izaugsmes tempus.

◼Tiek prognozēts, ka nākamajās desmitgadēs vides problēmas kļūs vēl krasākas.

◼Kaut arī daļa cilvēku dzīvo šķietamā

labklājībā, miljoni citu cieš trūkumu vai dzīvo

piesārņojumā vai bez vides resursiem.

◼Cilvēces attīstības gaita ir novedusi pie vides

kvalitātes pasliktināšanās, vides

piesārņojuma un daudzu dzīvo organismu

bojāejas - bioloģiskās daudzveidības

samazināšanās.

◼Šīs situācijas risinājums ir jauna attīstības

modeļa - ilgtspējīgas attīstības -

īstenošana.

Globālās vides un cilvēces attīstības problēmas

◼Notiek sadarbība vides aizsardzībā pasaules

mērogā.

◼1992. g. Riodežaneiro notika ANO

konference par vidi un attīstību, kurā

piedalījās 172 valstis. Konferencē tika

parakstīta deklarācija par globālās

ilgtspējīgās attīstības stratēģiju.

◼1985. g. tika pieņemta konvencija par ozona

slāņa aizsardzību. Valstis apņēmās

samazināt hlora savienojumu lietošanu.

◼1997.g. parakstītais Kioto protokols paredzēja, ka 2008. -2012. g. gāzu kopējais izmešu daudzums atmosfērā, kas izraisa siltumnīcas efektu, tiks samazināts par 5 % salīdzinājumā ar 1990. g. līmeni. ◼ protokola dalībvalstīm tiek noteikti izmešu limiti, kā arī sodi par saistību neievērošanu.

◼Nopietna problēma ir neatjaunojamo energoresursu - dabasgāzes, akmeņogļu, naftas iespējamā izsīkšana.

Globālās vides problēmas

◼Daudzas vides problēmas ir globālas pēc

būtības, un tās var atrisināt tikai ar globālu

pieeju.

◼Zeme ir viena, un tā pieder mums visiem, lai

kur mēs arī atrastos. Vides problēmas ir

jārisina pasaules mērogā.

◼Neierastas dabas parādības norisinās arī

Latvijā. Pasaules Dabas Fonds ir aprēķinājis

Latvijas iedzīvotāju ietekmi uz vidi - tā šobrīd

gandrīz divas reizes pārsniedz pieļaujamo!

Klimata pārmaiņas

◼Ja Latvijā praktiski nav ražošanas, kāpēc ir

divas reizes lielāka ietekme uz vidi un klimatu

nekā pieļaujams?

◼49 % Latvijas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas

ar privāto automašīnu, kas ir viens no

galvenajiem CO2 avotiem atmosfērā.

◼Latvijā palielinās dienu skaits ar augstām

gaisa temperatūrām un samazinās dienu

skaits ar zemām temperatūrām un sala dienu

skaits.

Latvijā klimata pārmaiņas var radīt ne tikai negatīvas, bet arī pozitīvas sekas

◼Gaisa temperatūras pieaugums ziemas

periodā nozīmētu mazāku energoresursu

patēriņu ēku apsildīšanai.

◼Vasaras sezonas garuma palielināšanās un

jūras ūdens temperatūras pieaugums varētu

ietekmēt tūrisma aktivitāšu palielināšanos

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē

vasaras sezonā.

Globālā sasilšana. Klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

◼Temperatūras paaugstināšanās tropos un

dienvidu okeānos izjauc Āfrikas musonu

ritmu.

◼Cilvēki spiesti mainīt dzīves vietas. Piemēram,

Ganā Sahāras tuksneša izplešanās spiež

nomadus - liellopu audzētājus pārcelties

tuvāk lauksaimniecības zemēm.

Klimata pārmaiņas (siltumnīcas efekts)

klimata temperatūras paaugstināšanās atmosfēras apakšējos slāņos. Cēlonis - ogļskābās gāzes, metāna u.c. pastiprināta izdalīšanās dedzināšanas un organisko atlieku trūdēšanas procesos. Iespējamās sekas - polu ledāju kušana, kas appludinās zemienes, samazinās nokrišņus iekšzemē, izraisot augu bojāeju.

Skābie lieti

rodas, slāpekļa oksīdiem Nox un sēra oksīdiem SO0x gaisā savienojoties ar ūdens tvaikiem. Oksīdi galvenokārt rodas, dedzinot naftu, akmeņogles un citu kurināmo. Skābie lieti izraisa ne tikai kaļķakmens un metālu koroziju, bet negatīvi ietekmē visus dzīvos organismus

Ozona slāņa sabrukšana

to izraisa ķīmiskajos savienojumos esošie hlora joni. Ja 30 km virs zemes O3 slānis samazinās vismaz par 30 %, tad runā par ozona caurumu.

Pārāk intensīvs UV starojums

izraisa mutācijas, ādas vēzi, acs radzenes apdegumus un mikroorganismu bojāeju

Ūdeņu piesārņošana

kuras rezultātā trūkst tīra ūdens sadzīves, rūpniecības vajadzībām, nav piemērotas dzīves vides ūdens iemītniekiem.

Minerālmēsli (nitrāti, fosfāti) organiskās vielas ūdeņos ātri izraisa

ūdenstilpju aizaugšanu.

Ķīmisko vielu uzkrāšanās barošanās ķēžu pēdējos posmos notiek,

sistemātiski nonākot ūdenstilpnēs smagajiem metāliem, pesticīdiem, hloru saturošām organiskām vielām u.c. ķimikālijām.

Augsnes erozija

auglīgās virskārtas izskalošanās vai aizplūšana ūdens vai vēja iedarbībā, kā arī, ja zemēs notiek pārmērīga noganīšana, noplicināšana vai mežu izciršana, kas turklāt mazina bioloģisko daudzveidību

Tropu lietus mežu izciršana iznīcina

dzīves vidi unikāliem organismiem, jo tur var sastapt pat vairāk augu un dzīvnieku sugu (ap 30 miljonu) nekā visās citās ekosistēmās kopā.

Izcirsta ir apmēram puse no pasaules mežiem. Iemesli -

- koksnes iegūšanai, lauksaimniecības zemju paplašināšanai u.c.

Globālās vides problēmas - minēt dažas

◼Atmosfēras gaisa kvalitāte.

◼Droša un adekvāta dzeramā ūdens apgāde.

◼Pārtikas mikrobioloģiskā un ķīmiskā drošība.

◼Sugu bioloģiskās daudzveidības

samazināšanās, invazīvās sugas u.c.

◼Pilsētu problēma (pilsētu attīstība, plānošana).

◼Gaisa kvalitāte telpās.

◼Lauksaimniecības izraisītās vides problēmas

(minerālmēslu un pesticīdu lietošana).

◼Aroda kaitīgie faktori darba vietās.

◼Atkritumi (pārstrādāšana, transportēšana,

noglabāšana, (piemērs - radioaktīvo atkritumu

noglabāšana Baltijas jūrā).

◼Cilvēku radītās jeb tehnoloģiskās nelaimes

(piemērs - Černobiļas AES avārija1986. g.).

Arāla jūras ekoloģiskā katastrofa

◼Arāla jūra Kazahijā 20.gs. 50 gados bija viena no

lielākajām ūdenstilpnēm pasaulē.

◼Pašlaik tā iet bojā, ir pa pusei izžuvusi. Jūras

bojāeja ir reģionāla un globāla katastrofa.

◼Līdz 1995.gadam Arāls bija zaudējis trīs

ceturtdaļas ūdens, tā platība - sarukusi vairāk

nekā uz pusi, ūdens līmenis - krities par 19 m.

◼Jūra bija atkāpusies no ierastās krasta līnijas par

100-150 km, atsedzot pāri par 33 000 km²

agrākās gultnes

◼No izžuvušās jūras dibena gaisā paceļas un

tālu pasaulē nonāk pāri par 100 miljoniem

tonnu sāļu putekļu gadā, galvenokārt ar

lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju un citu

indīgu rūpniecisko un sadzīves atkritumu

piejaukumu.

◼Agrāk Arāls bija kā klimata regulētājs: ziemā

slāpēja no Sibīrijas nākošos vējus, bet vasarā

mazināja karstumu - tagad tā vairs nav

Kāpēc iet bojā Arāla jūra?

◼Nepārdomāta dabas izmantošana!

»Ūdeni jūrai piegādāja upes Amudarja un

Sirdarja, kuru ūdeņus neapdomāti daudz

izmantoja zemju apūdeņošanai un

rūpniecībai.

»Uzrokot lielas stepju teritorijas labības

audzēšanai, savukārt izpostīja strautiņus

un mazās upītes, kuras baroja Amudarju

un Sirdarju.

Kādi ir vides faktori un kā tie uz mums iedarbojas?

Galvenie vides faktori var būt gan dabiski,

gan cilvēku radīti. Tie ir

»fizikālie,

»ķīmiskie,

»bioloģiskie,

»psiholoģiskie,

»sociālie faktori.

Vides faktori

◼Šie faktori var būt sastopami visdažādākajās

dzīves vidēs - mājās, darbā, atpūtas vietās

u.c.

◼ Atsevišķi vides faktori vai to kombinācijas

attiecībā pret cilvēkiem un to veselību var būt

neitrāli, daži var iedarboties pozitīvi, bet citi -

negatīvi vai pat nāvējoši.

Fizikālie faktori

◼elektromagnētiskais starojums

(jonizējošais, nejonizējošais),

◼ vibrācija,

◼ troksnis, ultraskaņa, infraskaņa,

◼atmosfēras spiediens (paaugstināts,

pazemināts),

◼mikroklimats.

Cilvēki un citas dzīvās būtnes vienmēr bijuši pakļauti šo fizikālo faktoru iedarbībai

Saules starojumu, kas ir elektromagnētiskais starojums, uzskatām par normālu dzīves sastāvdaļu.

◼Lai redzētu, nepieciešama gaisma, kas ir elektromagnētisko (EM) viļņu spektra redzamā daļa. Cilvēkiem nepieciešams arī infrasarkanais starojums jeb siltums.

◼Ultravioletais (UV) starojums cilvēkiem ir nepieciešams, bet pārāk intensīvs UV starojums ir bīstams. Gaisa piesārņotāju ietekmē samazinās ozona slāņa biezums, kas aizsargā zemi no intensīvā UV starojuma.

◼Kosmiskā starojuma daļa, kas sasniedz Zemi kā jonizējošais starojums neitronu un gamma staru veidā, ir bīstama cilvēkam.

◼Uz Zemes jonizējošo starojumu alfa, beta un gamma radiācijas veidā izstaro zemē esošie radioaktīvie elementi (urāns, torijs, radons).

Bez šiem dabiskajiem ir arī antropogēnie radioaktīvā izstarojuma avoti -

- radioaktīvo elementu lietošana medicīnā, atomelektrostacijās (AES), kodolieroču ražošanā un pielietošanā.

Ķīmiskie faktori

◼Dabiskie un cilvēku radītie jeb

antropogēnie.

◼Ķīmiskie vides piesārņotāji ir sastopami gaisā,

ūdenī, augsnē, produktos.

◼Gaisa piesārņotāji - putekļi, gāzes, dūmi,

tvaiki, garaiņi u.c.

- cilvēki tos ieelpo,

- tie var uzkrāties augsnē un nonākt zālē

un dārzeņos, tādējādi sasniedzot organismu

caur barības ķēdi.

Pasaule ir maza, ķīmiskais piesārņojums vienā rajonā apdraud pat ļoti attālus rajonus.

Piemērā par Arāla jūru - tā atrodas spēcīgu gaisa masu plūsmas centrā no austrumiem uz rietumiem. Indīgās ķīmiskās vielas nonāk atmosfērā un ātri pārvietojas. Arāla reģiona pesticīdi atrasti Grenlandes leduslāču un roņu asinīs, Norvēģijas mežos un Baltkrievijas laukos, kas atrodas tūkstošiem kilometru tālu.

Ķīmiskie faktori ◼Ūdens piesārņotāji

»pilsētu komunālie un rūpnīcu notekūdeņi,

lauksaimniecības notekūdeņi;

»ūdens dezinficēšanas līdzekļi;

»piesārņotāju uzsūkšanās no atkritumu

izgāztuvēm un noliktavu laukumiem;

»aļģu savairošanās;

»ūdens piesārņošanās no atmosfēras,

piemēram, skābie lieti, CO 2;

»Ugunsgrēki (īpaši ķīmisko vielu degšana).

Ne viss CO2, ko mēs emitējam, veicina atmosfēras sasilšanu

◼Apmēram trešo daļu CO2 absorbē okeāns, kur

tas, reaģējot ar jūras ūdeni, pārvēršas

ogļskābē.

◼Rezultātā pasaules okeāna pH līmenis ir

samazinājies, tas kļuvis skābāks. Šāds ūdens

iespaido krabjus, moluskus, ūdens gliemežus

u.c. ūdenī esošās dzīvās būtnes.

◼Mainītā vide negatīvi ietekmē koraļļu rifus.

Okeāna ūdens izmaiņas

◼Koraļļi vairs neveido simbiozi ar aļģēm, kas ir

svarīga arī pašiem, tādēļ tie kļūst baltāki un

trauslāki.

◼Koraļļu izbalošana ir pirmais solis uz to

miršanu.

◼Klusā okeānā globālā sasilšana un ledus

kušana palielina ūdens līmeni apmēram par

metru.

◼Nelielās Klusā okeāna salas kļūst

neapdzīvojamas.

Augsnes piesārņojuma avoti var būt

dažādi, piemēram, raktuves, rūpnīcas, lauksaimniecības noliktavas, autoceļi, lidostas.

◼Šāda tipa avoti visbiežāk piesārņo augsni ar metāliem, pesticīdiem, minerālmēsliem, kā arī akmeņoglu, darvas un naftas produktiem.

Cilvēku organismā piesārņojumi no augsnes var nokļūt ar

vēja pārnestām augsnes daļiņām (putekļiem), uzsūcoties no augsnes dzeramā ūdenī, nonākot augļos un dārzeņos, bērniem apēdot piesārņotu augsni vai smiltis.

Bioloģiskie faktori

Bioloģiskie faktori ◼Neinfekciozie faktori

nonāk ārējā vidē,

piemēram, no mikrobioloģiskās rūpniecības

uzņēmumiem, kuros no mikroorganismiem

gatavo lopbarības olbaltumus.

◼ Vidi piesārņo olbaltumi, mikroorganismi,

vitamīni - tātad dažādas bioloģiski aktīvas

vielas.

◼ Piemēri - 20. gs. sešdesmitos gados

Angarskā nepārdomāti blakus uzceltas divas

rūpnīcas - no vienas gaisā izdalās Candida

sēnes, no otras - ķīmiskās vielas, kopīgi

iedarbojoties - jauna veida alergēni

Bioloģiskie piesārņojuma avoti ir arī toksiskie augi, ar kuriem var saindēties cilvēki un dzīvnieki, sēņu toksiskās vielas, aļģes u.c.

»Dažas zilaļģu un zaļaļģu sugas var būt toksiskas.

Novērota savvaļas dzīvnieku saindēšanās, kā arī

negatīva ietekme uz cilvēku veselību.

»Aļģu mikroskopiskās daļiņas var palikt ūdenī pēc

tā attīrīšanas un nonākt cilvēka organismā.

»aļģes un citus ūdensaugus var apēst zivis, bet

cilvēki kopā ar zivīm var uzņemt zaļo ūdensaugu

toksīnus.

Mūsu laikmets ir ļoti saspringts - informācijas pārpilnība, liela slodze un augstas prasības darbā, terorisms un karadarbība, ekstremāli klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas.

Šie un vēl daudzi citi psiholoģiskie faktori rada spriedzi un stresu. Stress jeb vispārējais adaptācijas sindroms rodas tad, ja prasības ir lielākas, nekā cilvēks spēj izpildīt.

Stress

◼Stress ir organisma emocionāla reakcija uz

dažādiem nelabvēlīgiem ārējiem vai iekšējiem

faktoriem, kas, piemēram, var būt gan laika

trūkums, gan pārāk liela atbildība, gan

briesmas savai vai tuvinieku dzīvībai.

◼Uz stresa situāciju reaģē viss organisms.

◼Pretestības jeb adaptācijas fāzē organisms

cenšas pārvarēt situāciju, pielāgoties

kairinātāju vai draudu faktoru klātbūtnei.

◼Ilgstoša pārslodze un stress var novest pie

t.s. izdegšanas sindroma

Sociālie faktori

nabadzība, bezdarbs, nepiemēroti mājokļi, nenodrošinātība slimību gadījumos un vecumdienās var pastiprināt dažādu vides faktoru iedarbību

Vides aizsardzība

◼tiek uzskatīta par vienu no nopietnākajām

pasaules mēroga problēmām;

◼tā attiecas uz visām pasaules valstīm, tādēļ

svarīga ir starptautiskā sadarbība;

◼pasaules pārapdzīvotība un ierobežotie dabas

resursi apgrūtina iedzīvotāju dzīves apstākļu

uzlabošanu.

Stratosfēras ozona slāņa sarukšana ◼Ir divu veidu ozona slāņi/ozons:

»ozona slānis stratosfērā, kas aizsargā

Zemi no kaitīgā ultravioletā starojuma

("labais ozons");

»troposfēras jeb piezemes ozons, kas

veidojas fotoķīmiskajās reakcijās no

slāpekļa oksīdiem un ogļūdeņražiem. To

dēvē par "slikto" ozonu, jo ozonam kā

vides piesārņotājam piemīt kairinošas un

toksiskas īpašības.

Stratosfēras ozona koncentrācijas samazināšanās

◼Pasaulē novērojama kopš 20.gs 70. gadiem.

◼Fluora, hlora, broma organiskie

savienojumi ir galvenais ozona slāņa

noārdīšanās iemesls.

◼Šo vielu galvenais emisijas avots atmosfērā ir

ķīmisko vielu aerosolu iepakojumi, saldēšanas

un gaisa kondicionēšanas iekārtas, cietās un

mīkstās putas, ugunsdzēšanas līdzekļi,

šķīdinātāji u.c.

Ozona slāņa noārdišanās mehānisms

◼Stratosfērā UV stari noārda ķīmisko vielu

molekulas, atbrīvojot reaktīvos hlora atomus;

◼Galvenās ķīmiskās vielas, kas noārda ozona

slāni, ir saistītas ar hlorfluoroglekļiem

(CFC3, CF2 Cl2 u.c), hlorfluorogļūdeņražiem,

metilhloroformu, oglekļa tetrahlorīdu u.c.)

◼Hlora atomi reaģē ar ozonu, pārvēršot to

skābeklī. Viena CFC3 molekula spēj noārdīt

desmitiem tūkstošu ozona molekulu

Ozona slāņa sarukšanas rezultāti

Vides globālā sasilšana

To ietekmē daudzi savstarpēji papildinoši

vai kavējoši faktori:

- siltumnīcas efektu radošas gāzes,

- mākoņu veidošanās,

- oglekļa uzkrāšanās augos, augsnē un

okeānos,

- saules enerģijas atstarošanas intensitāte

no ledājiem.

Siltumnīcas efekts

◼Zemes temperatūru nosaka Saules radiācija (dabiskais siltumnīcas efekts), kas, sasniedzot zemes virsmu, daļēji tiek absorbēta, daļēji atstarota atmosfērā kā infrasarkanā radiācija.

◼Ja atmosfērā palielinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija, tiek absorbēts lielāks infrasarkanās radiācijas daudzums un paaugstinās atmosfēras temperatūra (papildu siltumnīcas efekts).

◼Biežāk sastopamās antropogēnās gāzes, kas

izjauc siltumapmaiņas līdzsvaru - oglekļa

dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīdi

(NOx), fluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds.

◼Šīs vielas veido piezemes (troposfēras) gaisa

slāni, kas neļauj siltumam aizplūst atpakaļ

kosmosā, tādēļ paaugstinās globālā gaisa

temperatūra, ceļas jūras līmenis, izmainās

sugu sastāvs.

Mūsu kopējā nākotne?

20. gs. 80.gadu beigās pasaulē sākās nozīmīgi starptautiski procesi, kas iezīmēja jaunās domāšanas aizsākumus. Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotā Pasaules Vides un attīstības (pazīstama kā Bruntlandes) komisija ziņojumā „Mūsu kopējā nākotne" pirmoreiz izanalizēja un raksturoja pasaules attīstības ainu.

◼Tika norādīts uz strupceļu, kādā pasaule

nonāks, ja netiks mainīta politiskā domāšana

un attieksme

◼gan pret nesaudzīgo dabas resursu patēriņu,

vienlaikus radot milzīgu piesārņojumu vidē,

◼gan pret izteikto nevienlīdzību starp cilvēkiem

un valstīm.

Ilgtspējīga attīstība

tāda attīstība, kas nodrošina šodienas cilvēku vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai

Līdzsvarota sabiedrība

Sabiedrība, kurā populācija, kapitāls un tehnoloģija ir sabalansēti tā, lai nodrošinātu adekvātu materiālo dzīves līmeni uz vienu iedzīvotāju, lai materiālu un enerģijas caurplūde apmierinātu vairākus pamatnosacījumus.

Līdzsvarotas sabiedrības pamatnosacījumi

"Neekonomiska" attīstīto valstu saimniekošana

Mirstības / saslimstības rādītāju pieaugums

Piemērs - Putekļu daļiņu piesārņojuma aktualitāte un saistība ar saslimstību/mirstību

Putekļu daļiņu ietekme uz veselību

Mērījumu metodika (augusts)

PM2.5 dienas vidējās vērtības (ug/m3 )