2. Vides veselība. Vides medicīna. Vides ietekmes izraisītās slimības. Vides piesārņojuma galvenie iedarbības veidi uz cilvēka organismu un sekas veselībai

Mūsdienās ekoloģijas pētījumu loks ir stipri paplašinājies;

tā ir kompleksa zinātnes nozare, kas pēta organisma biosistēmu un vides attiecības, šajās sistēmās notiekošos enerģijas, vielu un informācijas pārvietošanās procesus.

Vides veselība (PVO definīcija)

Vides veselība pēta cilvēka veselības, arī dzīves kvalitātes aspektus, kurus nosaka vides ķīmiskie, fizikālie, bioloģiskie, psihosociālie u.c. faktori. Tas attiecas arī uz vides faktoru vērtēšanas, koriģēšanas, kontroles un profilakses teoriju un praksi, kas potenciāli var nodarīt kaitējumu šīs vai nākamās paaudzes veselībai.

Vides veselības mērķis

samazināt vai novērst nelabvēlīgo vides riska faktoru iedarbību, lai saglabātu vidi, kas ir piemērota cilvēka eksistencei uz Zemes.

Vides medicīnas mērķi

Novērtēt dabisko vides faktoru

veselību veicinošo iedarbību uz cilvēku

organismu un izmantot to veselības

uzlabošanai;

izpētīt dabisko vides faktoru un vides

piesārņotāju izraisītās patoloģiskās

pārmaiņas un slimības;

atklāt vides izraisītu slimību izplatības

centrus un riska grupas;

❑novērst vai mazināt vides apstākļu

izraisītos veselības traucējumus un vides

slimības.

❑Vides medicīnai ir īpaša vieta citu

klīnisko disciplīnu vidū. Tā ir cieši

saistīta ar vispārējo patoloģiju, vides

veselību, epidemioloģiju, toksikoloģiju,

dabas un sociālām zinātnēm,

psiholoģiju

Zinātņu nozares par cilvēka un vides savstarpējo saistību un to teorētiskie pamati

Daba ir sarežģīts savstarpējo

saistību tīkls. Cilvēks tajā ir

iesaistīts visaugstākajā

pakāpē.

Visas dzīvās dabas un vides

mijiedarbību pēta ekoloģija,

kas ir relatīvi jauna zinātnes

nozare.

Cilvēka veselību iespaido dažādi faktori, būtiskākie ir:

vides faktori;

ģenētiskie faktori (gēni), kas nosaka

cilvēka iedzimtību un daudzas īpašības. Tie

nemainās cilvēka dzīves laikā. Ja pārmaiņas

tomēr notiek, piemēram, mutāciju

gadījumā, tad var veidoties ļaundabīgi

audzēji vai arī šūnas iet bojā. Katra indivīda

gēni nosaka to, kā attiecīgais indivīds

reaģēs uz vidi;

dzīves veids - ar to nav jāsaprot

tikai indivīda kaitīgie ieradumi, bet

arī dzīves apstākļu kvalitāte, uzturs,

iespēja veselīgi atpūsties u.tml.;

pieejamā veselības aprūpe.

Medicīnā ir izveidojušies divi savā starpā saistīti un viens otru papildinoši jēdzieni: ārstnieciskā medicīna un preventīvā medicīna.

Preventīvo medicīnu galvenokārt pārstāv vides medicīna, kuras pētījumu objekts ir gan atsevišķs vesels cilvēks, gan praktiski veselu cilvēku kolektīvi.

"Veselība" ir filozofiska kategorija, kas raksturo gan atsevišķu indivīdu, gan praktiski veselu cilvēku kolektīvus.

Jēdziens veselība atspoguļo dinamisku līdzsvaru starp organismu un vidi, vesela cilvēka organisma homeostāzes (iekšējās vides patstāvīguma) saglabāšanu dabiskās vides apstākļos, ko palīdz nodrošināt neirohumorālā un endokrīnā regulācija.

Ārstnieciskās medicīnas pētījumu objekts ir slims cilvēks, kā arī iemesli, kuri nosaka slimības izcelsmi, gaitu un iznākumu.

Jēdziens "slimība" ir filozofiska kategorija, kas raksturo vispārējus vai atsevišķus dzīvības procesu norises traucējumus, kurus izraisījuši iekšējie vai ārējie faktori.

Katram cilvēkam slimības norisi nosaka organisma individuālās īpatnības, kā arī dinamiskā līdzsvara traucējumi starp organismu un vidi.

Ārstnieciskās medicīnas mērķis ir zināt slimību rašanās un norises likumus un likumsakarības, lai varētu izstrādāt ārstēšanas un atveseļošanās principus.

Gaiss cilvēka dzīvībai ir būtiski nepieciešams, bez tā cilvēks nevar iztikt pat pāris minūšu.

Gaisa piesārņošana ir bijusi viena no nopietnākām problēmām visās sabiedrībās dažādās to ekonomiskās attīstības pakāpēs.

Gaisa piesārņošana ir bijusi viena no nopietnākām problēmām visās sabiedrībās dažādās to ekonomiskās attīstības pakāpēs.

Ūdens ir cilvēka fizioloģijas un higiēnas stūrakmens. Cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt minimāli 1-2 l ūdens. Bez ūdens cilvēks var iztikt tikai apmēram 4 dienas. Ūdens ir nepieciešams arī augiem un dzīvniekiem. To izmanto transportam, lauksaimniecībai, rūpniecībai, zvejniecībai, atkritumu likvidēšanai u.c.

Piemērots un drošs uzturs

Uzturs dod nepieciešamo enerģiju cilvēka organisma funkcionēšanai. Cilvēkam dzīvības uzturēšanai dienā ir jāuzņem 1000-2000 kalorijām ekvivalents uzturs. Uzņemamā uztura daudzums ir atkarīgs no cilvēka svara un fiziskās aktivitātes. Bez uztura cilvēks var izdzīvot aptuveni 4 nedēļas.

Drošs un mierīgs mājoklis

Labai veselībai ir nepieciešama arī droša un veselīga dzīvesvieta. Neatbilstoša dzīvojamo rajonu celtniecība un mikrorajonu infrastruktūra var negatīvi ietekmēt pilsētu iedzīvotāju veselību.

Dzīvojot pārblīvētos mājokļos, kuros nav

vietas minimālo sanitāro prasību

ievērošanai, iedzīvotāji ir pakļauti

patogēno slimību izraisītāju un gaisa

piesārņotāju iedarbībai, kā arī

vardarbībai, ievainojumu un traumu

riskam, nelabvēlīgam psihosociālam

klimatam.

Pārapdzīvotība veicina akūto elpceļu

infekciju, tuberkulozes, meningīta, zarnu

parazītu izplatību.

Stabila globālā vide

Cilvēka un ekosistēmas veselība ir cieši

saistītas.

Gaisa piesārņotāju pārvietošanās lielos attālumos,

vides piesārņotāju un atkritumu pārvietošanās pāri

valstu robežām, stratosfēras ozona slāņa

sašaurināšanās, klimata pārmaiņas ir tikai dažas

no globālajām problēmām, kuras rada draudus

cilvēku veselībai daudzās apdzīvotās vietās un

kuras jārisina globālā mērogā, lai visiem planētas

iedzīvotājiem nodrošinātu veselīgas vides

pamatprasības

Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir neapmierinošs

Par to liecina:

īss vidējais mūža ilgums ir 72,7 gadivīriešiem 68,8 gadi un sievietēm - 78,7

gadi (2019.g.); vīriešu mūžs ir par 15

gadiem, bet sieviešu - par 10 gadiem īsāks kā

attīstītās pasaules valstīs!

palielinājusies saslimstība ar daudzām

hroniskām slimībām, bet galvenais mirstības

cēlonis ir asinsrites sistēmas un onkoloģiskās

slimības.

Latvijā vides veselības prioritātes ir šādas

gaisa kvalitāte;

mājokļu kvalitāte un

drošība;

dzīves vide;

darba vide;

pārtikas un dzeramā

ūdens kvalitāte; ūdeņi;

atkritumi un augsnes

piesārņojums.

Kopumā pašreizējā gaisa kvalitāte Rīgā nav satraucoši bīstama

Tomēr gaisa piesārņojums ir

pietiekams, lai izraisītu

dažādas veselības problēmas

un slimības.

Atbildība par cilvēku veselībai

atbilstošas vides saglabāšanu

gulstas uz visām sabiedrības

grupām.

Atbildīgi ir ne tikai vides veselības

speciālisti, bet arī valdības

pārstāvji, arhitekti, inženieri u.c.

Kādā veidā gaisa piesārņotāji uz mums iedarbojas?

Gaisa piesārņotājus cilvēki ieelpo, tādēļ

vispirmām kārtām tie iedarbojas uz

augšējo elpceļu gļotādu, var rasties

patoloģiskas pārmaiņas.

Ultrasīkās putekļu daļiņas to ļoti

mazo izmēru dēļ var nonākt plaušu

kapilāros un tikt transportētas uz

ekstrapulmonāriem audiem - aknām,

kaulu smadzenēm, sirdi.

Uz putekļu virsmas var būt adsorbētas

toksiskās vielas.

Īpaši jāatzīmē nanodaļiņas, kuru

izmērs ir mazāks par 0,1 µm jeb 100

nanometriem. Tās spēj iziet cauri šūnu

membrānām. To toksiskās īpašības vēl

nav labi izpētītas. Tā kā

nanotehnoloģijas (kosmosa tehnoloģija,

elektronika, medikamentu ražošana ,kosmētikas rūpniecība u.c.) strauji attīstās, nanodaļiņu ietekme uz cilvēku organismu var būt svarīga problēma nākotnē.

Putekļu ieelpošana var izraisīt elpceļu iekaisumu, kurš savukārt var radīt somatiskas atbildes reakcijas visā organismā, piemēram, paaugstinātu asins viskozitāti un koagulācijas spēju

Gan šīs toksiskās vielas, gan pašas putekļu daļiņas var izraisīt ne tikai dažādus plaušu, bet arī citu organisma daļu bojājumus.

No vides ieelpotās gāzes daļēji tiek izelpotas, bet daļēji organismā pārveidojas. Tā, piemēram, ja slāpekļa dioksīds reaģē ar elpceļu gļotādā esošo ūdeni, var izveidoties slāpekļskābe, kas izraisa plaušu bojājumus.

Dažādi gaisa piesārņotāji, it īpaši metāli, var uzkrāties augsnē un nonākt zālē un dārzeņos, tādējādi sasniedzot organismu caur barības ķēdi.

Barības ķēde, arī barošanās ķēde, ir lineārs attēlojums, kurā redzamas dažādu dzīvo būtņu barošanās attiecības.

Barošanās tīkls

Barības ķēde sākas ar producentiem (augi un sēnes), tiem seko primārie patērētāji (zālēdāji) un noslēdzas ar sekundārajiem patērētājiem (gaļēdājiem un visēdājiem).

Atkarībā no vides apstākļiem cilvēka organisms var atrasties

- komforta,

- spriedzes jeb stresa (pārslodzes,

sasprindzinājuma),

- adaptācijas,

- patoloģijas stāvoklī.

Patoloģiskie stāvokļi var izraisīt slimības un

nāvi.

Gaisa piesārņotāju iedarbība ir atkarīga no dažādām organisma īpatnībām:

veselības stāvokļa,

vecuma,

dzimuma u.c.

Bērni un veci cilvēki pret piesārņotāju

kaitīgo iedarbību ir daudz jutīgāki nekā

pieaugušie

Vides piesārņotāju iedarbība var būt ģenētiska un somātiska

Ķīmiskās vielas, jonizējošā radiācija, vīrusi u.c.

var izraisīt kvalitatīvas vai kvantitatīvas

izmaiņas ģenētiskajā materiālā. To sauc

par mutagēno darbību. Rezultātā var

attīstīties:

- ļaundabīgie audzēji,

- cilvēka reproduktīvās funkcijas traucējumi,

- iedzimti attīstības traucējumi bērniem u.c.

Somatiskā patoloģija:

- izmaiņas organisma imūnā sistēmā, kas

savukārt var izraisīt:

a) organisma pretestības spēju

samazināšanos un saslimstības

paaugstināšanos ar infekciju u.c. slimībām;

b) organisma sensibilizāciju pret

dažādām ārējā vidē sastopamām ķīmiskām

vielām un bioloģiski aktīvām vielām,

mikroorganismiem;

c) akūtas un hroniskas slimības:

- vides slimības;

- ar vidi saistītas slimības;

d) negatīvu ietekmi uz jebkuras

slimības norisi un iznākumu

(slimību hronizācija).

Vides slimības

Plaša slimību grupa, kas saistīta ar

dažādu vides faktoru iedarbību,

piemēram,

- vides piesārņojumu ar ķīmiskajām

vielām, bioloģiskajiem faktoriem;

- dažādu fizikālo faktoru - klimata,

trokšņa, radiācijas u.c. iedarbību;

- dabas katastrofām u.c.

Vides slimību piemēri

alerģiskās slimības, piemēram, bronhiālā astma bērzu, papeļu un citu koku un augu ziedēšanas laikā;

ķīmisko vielu izraisītie bronhīti bērniem, kuru dzīves vieta vai bērnu dārzi atrodas tuvu rūpnīcām;

akūts plaušu iekaisums, t.s. Leģionāru slimība, kuru izraisa baktērijas Legionellas u.c.

- Akūts ādas apdegums no

saskarsmes ar latvāņiem.

- Akūtas alerģiskas

slimības un reakcijas

iedzīvotājiem no rīcineļļas

pupu pārstrādes produktiem

blakus esošajā uzņēmumā

(ASV).

Akūtas saindēšanās no ķimikālijām

vidē (arsēns, metildzīvsudrabs,

pesticīdi);

Akūtas piesārņota ūdens radītās

infekciju slimības;

Augstuma jeb kalnu slimība.

Kalnu slimība

Kalnu jeb augstuma slimība parasti

rodas, cilvēkam paceļoties 2 - 5 km

augstumā virs jūras līmeņa.

Tā ir organisma reakcija uz hipoksiju,

biežāk attīstās, ja pacelšanās notiek

strauji, kā arī netrenētiem cilvēkiem.

Klīniskā aina: vispārējs vājums,

miegainība, apātija, žāvas, galvassāpes,

vemšana, sirdsklauves, aizdusa, ģībonis.

Hronisku vides slimību piemēri

Hroniska saindēšanās ar vidē

sastopamām ķimikālijām (arsēns,

kadmijs, selēns u.c.);

vides faktoru radīti audzēji

(jonizējošais starojums, azbests,

tabaka);

Slimības, kas saistītas ar ķīmisko

elementu deficītu organismā vai

pārprodukciju un toksisko iedarbību,

piemēram, ja organismā par maz

dzelzs var attīstīties anēmija, ja dzelzs par

daudz - slimība hemohromatoze;

ja organismā par maz vara, var

attīstīties anēmija, ja par daudz -

saindēšanās;

hroma deficīta gadījumā var būt

glikozes vielmaiņas traucējumi,

saindēšanās gadījumā nieru patoloģija

Ar vidi saistītās slimības

Tās ir slimības ar

daudzfaktoru etioloģiju, kuru

izcelsmē nozīme ir arī

nelabvēlīgiem vides

apstākļiem.

Šādas slimības ir, piemēram,

arteriālā hipertensija, koronārā

sirds slimība, hroniskās

nespecifiskās plaušu slimības

u.c.

2003.gada karstā vasara izraisīja vides slimības daudzās Eiropas pilsētās

2003.g. jūlijā un augustā Rīgā

palielinājās nāves gadījumu

skaits no asinsrites sistēmas

slimībām.

Francijā karstajās augusta

pirmajās divās nedēļās tika

reģistrēti par 11400

nāves gadījumu vairāk nekā

parasti. Visvairāk cieta gados

veci cilvēki, no kuriem daudzi

nomira no pārkaršanas un

šķidruma zaudēšanas.

Smoga ietekme uz veselību

Franču ekspertu veiktais pētījums liecina, ka lielajā nāves gadījumu skaitā daļēji vainojams arī gaisa piesārņojums.

Karstumā un bezvējā virs Parīzes izveidojās milzīgs smoga mākonis, kas neizklīda vairākas nedēļas. Fotoķīmiskajās reakcijās no slāpekļa oksīdiem un ogļūdeņražiem veidojas bioloģiski aktīvas vielas, arī ozons, nitroolefīni un peroksīdi, kuriem piemīt kairinoša un toksiska iedarbība.

Smogs

Rūpnieciskais smogs:

- Galvenie piesārņotāji ir sēra

oksīdi

(mitrās aukstās ziemās);

Fotoķīmiskais smogs

- Tvana gāze, ogļūdeņraži,

slāpekļa oksīdi

(siltā, sausā laikā).

Gaisa piesārņotāji var būt:

kairinātāji,

hronisko augšējo elpošanas ceļu un

plaušu slimību izraisītāji,

sensibilizētāji un alergēni;

neirotoksīni,

mutagēni,

kancerogēni,

teratogēni,

endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas.

Kairinātāji

Latvijā biežāk ir notikusi akūta

saindēšanās ar amonjaku, slāpekļa

oksīdiem, hloru (pie avārijām).

Tomēr visbiežāk mūsdienās ir

novērojama hroniska kairinoša

iedarbība uz elpošanas orgānu

sistēmu. Nozīmīgākās tādas gāzes kā

sēra dioksīds un oglekļa oksīdi, kas

galvenokārt rodas sadegot

kurināmajam.

Sadzīvē kairinoša iedarbība var būt ļoti daudzām ķīmiskām vielām telpās, piemēram, formaldehīdam, kas var izdalīties no dažādām mēbelēm, ftalātiem, kas var izdalīties no polivinilhlorīda rotaļlietām, detergentiem, balinošiem līdzekļiem, tīrāmiem līdzekļiem, no kuriem var izdalīties kairinošas vielas.

Hronisko augšējo elpošanas ceļu un plaušu slimību izraisītāji:

Disperģētās cietās daļiņas gaisā,

putekļi, sodrēju daļiņas, kas rodas,

sadegot kurināmajam, kā arī no

rūpnīcām, ostām u.c. ražošanas

objektiem;

azbests;

sēra dioksīds un slāpekļa oksīdi,

ozons, skābju aerosoli, metālu

sulfāti u.c.

Sensibilizētāji un alergēni

Neirotoksīni

Vielas, kas saindē nervu sistēmu,

izraisot dažādus traucējumus un

slimības. Kā pirmos būtu jāmin

metālus, kuri ir vecākie no cilvēcei

pazīstamajām toksiskajām vielām.

Visnopietnākā nervu sistēmas inde ir

dzīvsudrabs. Zinātnieki

aprēķinājuši, ka pēdējos 100 gados

ir simtkāršojies vidē nonākušais

dzīvsudraba daudzums.

Polijā bērniem, kuri dzīvo

automaģistrāļu tuvumā, asinīs ir

konstatēts paaugstināts svina līmenis.

Šiem bērniem biežāk tika novēroti

centrālās nervu sistēmas darbības

traucējumi.

Kancerogēni

Ļaundabīgo audzēju izcelšanos izraisa

kancerogēni. Tie var būt:

jebkuras vielas vai faktori, kas izraisa DNS

bojājumus (ķīmiskas vielas, fizikālie faktori,

jonizējošais un UV- starojums);

vielas, organismi vai faktori, kas stimulē

šūnu dalīšanos (hormoni, vīrusi, piemēram,

hepatīta B, C vīrusi, herpesvīrusi);

kancerogēno vielu avots var būt pārtikas

produkti (pelējums), baudvielas (alkohols,

tabaka u.c.);

kancerogēni darba vidē, piemēram,

azbests, arsēns, benzols, berilijs,

darvas produkti, hroms, vinilhlorīds,

jonizējošais, nejonizējošais starojums

u.c.

• minētās vielas var būt kancerogēni gan

darba, gan ārējā vidē (piemērs par

mezoteliomu no azbesta Beļģijā)

Neparasti mezoteliomu gadījumi Beļģijā

20.gs. astoņdesmitajos gados nelielā

Beļģijas pilsētā tiek konstatēti 6

mezoteliomu gadījumi mājsaimniecēm.

Mezoteliomas izraisa azbests. No

kurienes? Saslimušo vīri darbā

izmantoja azbestu, kuru skaistos maisos

piegādāja no Āfrikas.

Maisus, kuros tika piegādāts azbests,

iztukšoja un atnesa uz mājām, lai

izmantotu mājsaimniecībā.

Maisos bija saglabājies nedaudz

azbesta, kura pietika, lai izraisītu maisu

izmantotājām mezoteliomu.

Negatīvs piemērs par darba aizsardzības

noteikumu neievērošanu un azbesta

nokļūšanu sadzīvē ar traģiskām sekām.

Teratogēni

Tās ir ķīmiskas vielas, kuru iedarbības rezultātā

veidojas augļa (embrija) iedzimti defekti. Tāda

parādība novērota cilvēkiem, dzīvniekiem,

augiem. (Vārds "terat" franču valodā nozīmē

"briesmonis, kroplis").

Iedzimtas patoloģiskas izmaiņas ir 2-3%

jaundzimušo bērnu, 25% no tām radušās

genētiski, tajā skaitā arī mutagēnu iedarbības

rezultātā, 5-10% sastāda teratogēnā iedarbība,

60-65% ir nezināmi iemesli, kas iespējams ir

genētisku un vides faktoru kopējas ietekmes

rezultāts.

Teratogēna darbība var būt samērā parastiem vides piesārņotājiem, piemēram, oglekļa oksīdam (CO), kadmijam, svinam, dzīvsudrabam u.c.

- Teratogenitātes ķīmiskais mehānisms pilnībā

nav izpētīts.

- Teratogēni ir dažādu klašu ķīmiskie

savienojumi, kurus apvieno spēja

difundēt cauri placentai.

Endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas

Tās var ietekmēt organismu tā

embrionālajā vai augļa attīstības fāzē.

Tās var ietekmēt:

◼ reproduktīvo sistēmu,

◼ centrālo nervu sistēmu,

◼ imūnsistēmu,

◼ endokrīnās regulācijas procesus.

Visplašāk pētītā grupa ir vides

estrogēni vai vides eksoestrogēni.

Endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas (turpinājums) - Vides estrogēni:

- imitē endogēno (organismā sintezēto)

estrogēnu darbību, spēj radīt efektus, kas

līdzīgi endogēno steroīdu iedarbībai;

-izmaina dabiski veidoto hormonu

producēšanas vai sabrukšanas ātrumu;

- ietekmē hormonu receptoru struktūru vai

arī to veidošanos organismā.

Vides estrogēnu piemēri:

-pesticīdi;

-vielas, kuras izmanto polimēru ražošanā

(bisfenols A, ftalāti);

-ārstnieciskās vielas(dietilstilbestrols,

cimetidīns);

- daudzas vidi piesārņojošas vielas

(PHB, PAO, dioksīni);

-Smagie metali un to savienojumi ( Hg,

Pb, Cd ).