1. S L I M Ī B A: DEFINĪCIJAS UN TERMINI

Slimība ir

veselības zudums

Veselība ir

pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība (Pasaules Veselības organizācijas definīcija):

«Health is a state of complete physical, mental and social well-being and not merely the absence of disease or infirmity» /WHO/

Konkrētas slimības nosaukums ir diagnoze - termins, kas apzīmē

noteiktu patoloģisku procesu un tā lokalizāciju

Simptomu nosaukumi vai vispārīgi apzīmējumi nevar aizstāt diagnozi. Šādam mērķim nelieto, piem., apzīmējumus

Katrai slimībai ir sekojoši raksturlielumi:

❖Etioloģija un / vai riska faktori;

❖Epidemioloģiskais raksturojums;

❖Patoģenēze;

❖Sūdzības, simptomi un klīniskās izpausmes

(symptoms and signs); norise;

❖Diagnostiskie dati: laboratorijas analīžu rezultāti,

radioloģisko un funkcionālo izmeklējumu dati u.c.;

❖Komplikācijas;

❖Sekas;

❖Prognoze.

Etioloģija

slimības CĒLONIS: faktors, kas aizsāk to procesu ķēdīti, kuras rezultāts ir slimība.

Galvenās etioloģisko faktoru grupas

◼ Ģenētiskas patoloģijas;

◼ Infekcijas: prioni, vīrusi, baktērijas, sēnes, parazīti;

◼ Ķīmiskas vielas vai to trūkums (piem., avitaminoze);

◼ Fizikāli faktori: temperatūra, radiācija, mehāniska

trauma.

Dažām (daudzām!) slimībām ir vairāk nekā 1 cēlonis: multifaktoriāla etioloģija

Miokarda infarktu izraisa lipīdu vielmaiņas traucējumi, smēķēšana

Daži etioloģiskie faktori var izraisīt vairāk nekā 1 slimību:

Piemēram, smēķēšana var izraisīt gan hronisku bronhītu/ hronisku obstruktīvu plaušu slimību, gan plaušu vēzi, gan urīnpūšļa vēzi, gan miokarda vai galvas smadzeņu infarktu

Riska faktori

◼ Reizēm noteikta slimība, piem., plaušu vēzis, biežāk attīstās cilvēkiem, kuriem piemīt kādas noteiktas kopīgas īpašības, piem., vecums, dzimums, nodarbošanās u.c.

◼ Faktorus, pazīmes un īpašības, kuri saistīti ar lielāku risku saslimt ar kādu slimību, sauc par šīs slimības riska faktoriem.

◼ Riska faktori noder klīniskam «slimības riska» vērtējumam. Tie var ietvert slimības etioloģiju vai predisponējošus un veicinošus faktorus, bet var arī nebūt saistīti ar slimības cēloni vai patoģenēzi.

Predisponējošs faktors

noteikts pacienta organismam piemītošs raksturlielums vai ārēja ietekme, kas veicina kādas slimības attīstību un tādējādi palielina risku saslimt ar to

Predisponējoši faktori raksturīgi dažām, bet ne visām slimībām:

Slimība var kļūt par predisponējošu faktoru citai slimībai:

Pacientam, kas saņem imūnsupresīvu terapiju pēc nieres transplantācijas, ir ievērojami lielāks risks saslimt ar tuberkulozi (70x lielāks nekā vidēji populācijā);

Aknu ciroze predisponē hepatocellulāram (aknu) vēzim

Primāra slimība

nav citas slimības sekas. To tieši

izraisa etioloģiskais faktors vai arī līdz šim nezināms

faktors. Piem.:

Mājās iegūta pneimonija;

Primāra arteriāla hipertensija

Sekundāra slimība

ir citas slimības sekas

Dati, kas raksturo slimības biežumu:

Slimības incidence: jaunu gadījumu skaits

noteiktā populācijā noteiktā laika periodā ("cik

cilvēkiem slimība atklāta pirmo reizi? Cik cilvēku

saslimuši no jauna?"). Nereti raksturo kā jaunu

slimības gadījumu skaitu / 100 000 iedzīvotāju 1

gada laikā;

Prevalence: esošo gadījumu skaits ("cik

cilvēku dzīvo ar šo diagnozi?");

Mirstība.

Slimības epidemioloģiskais raksturojums

◼ Vecuma struktūra

◼ Dzimuma sadalījums

◼ Ģeogrāfiskās variācijas

◼ Sociāli ekonomiskie faktori

◼ Aroda faktor

Slimības patoģenēze

tās norises

MEHĀNISMS:

Notikumu secība, kādā etioloģiskais aģents

izraisa klīniskos simptomus;

Morfoloģiskās un funkcionālās izmaiņas, kas

ir klīnisko izpausmju pamatā.

Sūdzības, simptomi (symptoms) un klīniskās izpausmes (signs) ir:

subjektīvi (simptomi) un objektīvi (pazīmes) traucējumi, kādus slimība rada pacientam, piem., sāpes, elpas trūkums, trokšņi plaušās (auskultējot s. izklausot plaušas)

Simptoms NAV (!!) sinonīms diagnozei!

Sindroms

raksturīgs noteiktu simptomu kopums, kas attīstās viena un tā paša patoloģiskā procesa ietvaros

Tas nav sinonīms diagnozei!

Slimības komplikācijas

ar slimību patoģenētiski saistītas nevēlamas izmaiņas organismā, kas dažiem (bet ne visiem) pacientiem pievienojas slimības norisei, piem., Pneimonijas (plaušu iekaisuma) izraisīts pleirīts (iekaisums pleirā).

Slimības sekas

Paliekošas sekundāras izmaiņas pēc pārciestas slimības

Akūta slimība -

sākas pēkšņi. Atveseļošanās var būt strauja vai ilgstoša

Hroniska slimība

ilgstoša. Var sākties pēc

akūtas epizodes vai lēni, pakāpeniski. Dažu slimību

gadījumā hroniska norise ir viļņveidīga un konstatē

sekojošus periodus:

Paasinājums: periods, kad slimības simptomi ir

smagāki;

Remisija: laika periods, kad slimības izpausmes

mazinās vai pat izzūd;

Recidīvs: slimības simptomu atjaunošanās

Slimības prognoze

Sagaidāmais iznākums kopumā vai noteiktā laika

periodā, t.sk.

Izārstēšanās, remisija, stabils stāvoklis, bojāeja

u.c.

Piemēri: ādas abscess