Ķīmijterapija: 1. daļa - Pretmikrobu un antibakteriālie līdzekļi

Šīs zibatmiņas kartītes ietver galvenos terminus un definīcijas par antibakteriālo terapiju, tostarp darbības mehānismus, baktēriju klasifikāciju un specifiskas antibiotiku grupas, pamatojoties uz lekcijas materiālu.

Antibiotikas

Dažādu mikroorganismu, zemāko sēņu, kā arī augstāk organizētu augu un dzīvnieku organismu dzīvības norišu produkti un to atvasinājumi, kuri iedarbojas iznīcinoši uz citiem mikroorganismiem.

Gram+ baktēriju sieniņa

Sastāv no bieza peptidoglikāna šūnu sieniņas un iekšējās citoplazmatiskās šūnu membrānas.

Gram- baktēriju sieniņa

Sastāv no plānas peptidoglikāna šūnu sieniņas, kas ir lokalizēta starp iekšējo citoplazmatisko šūnu membrānu un bakteriālo ārējo membrānu.

Baktericīdas antibiotikas

Antibakteriālie līdzekļi, kas izraisa mikrobu līzi jeb tos «nogalina».

Bakterostatiskas antibiotikas

Antibakteriālie līdzekļi, kas aizkavē mikrobu augšanu un veidošanos.

Antiseptiskie līdzekļi

Līdzekļi, kas iedarbojas tikai uz virspusējiem – ārējās vides un iekaisuma procesiem.

Antibakteriālie līdzekļi (mērķis)

Līdzekļi, kas iedarbojas kavējoši uz mikroorganismiem organisma iekšējā vidē.

Alexander Fleming

Zinātnieks, kurš $1928$ gadā atklāja pirmo antibiotiku — penicilīnu.

Beta-laktāmu antibiotikas

Baktericīdas antibiotikas, kas nomāc baktēriju šūnas sienas peptidoglikāna biosintēzes ceļa enzīmus — penicilīnu saistošos proteīnus ($PBP$).

Penicilīnu saistošie proteīni ($PBP$)

Peptidoglikānsintetāzes enzīmi, pie kuriem piesaistās penicilīnu beta-laktāma gredzens, tādējādi inhibējot šūnas sienas sintēzi.

Cefalosporīni

Plaša spektra antibiotikas, kas inhibē enzīmu transpeptidāzi; iedalās $5$ paaudzēs pēc to iedarbības spektra un penetrācijas spējas.

Beta-laktamāzes inhibitori

Vielas (piem., Klavulanāts, Sulbaktāms), kas inhibē plazmīdu mediētās beta laktamāzes un tiek lietotas kombinētajā terapijā, lai paplašinātu antibiotiku darbības spektru.

Karbapenēmi

Ļoti plaša spektra antibiotikas (piem., Meropenēms, Imipenēms), ko lieto smagu infekciju, piemēram, pneimonijas mēģinājumu vai bakteriāla meningīta ārstēšanai.

Monobaktāmi (Azetreonāms)

Antibiotika, ko lieto hronisku plaušu infekciju ārstēšanai cistiskās fibrozes pacientiem, izmantojot $28$ dienu ciklu terapiju.

Proteīnu sintēzes inhibitori

Antibiotikas, kas izjauc baktēriju $RNS$ subvienību ($30S$ vai $50S$) darbību, kopumā pārstāvot aptuveni $37\%$ no antibakteriālās terapijas.

Makrolīdi

Šaura spektra antibiotikas (Klaritromicīns, Eritromicīns u.c.), kas inhibē $50S$ ribosomu izejošo ceļu un novērš proteīnu ķēžu pagarināšanos.

Tetraciklīni

Antibiotikas (piem., Doksiciklīns), kas sasaistās ar $30S$ ribosomu apakšvienībām; to uzsūkšanos ietekmē pienu un $Fe$ saturoši produkti.

Aminoglikozīdi

Parenterāli ievadāmas antibiotikas (piem., Gentamicīns), kas mijiedarbojas ar $30S$ ribosomu apakšvienību un $RNS$, inhibējot translāciju.

Amfenikoli (Hloramfenikols)

Līdzekļi, kas saistās ar $50S$ apakšvienību; bieži lietoti oftalmoloģijā bakteriālu acu infekciju ārstēšanai.

Fuzidīnskābe

Steroīds antibakteriāls līdzeklis, kas bloķē pagarināšanas faktoru G, apturot enerģijas piegādi proteīnu sintēzes procesam.

Folātu sintēzes inhibitori

Bakteriostatiski lieloņu grupas (Sulfonamīdi un Trimetoprīms), kas traucē baktēriju $DNS$ sintēzi, inhibējot dihidropteroāta sintetāzi vai dihidrofolskābes reduktāzi.

Topoizomerāžu inhibitori (Fluorhinoloni)

Baktericīdas antibiotikas, kas inhibē baktēriju $II$ tipa topoizomerāzes — $DNS$ girāzi un topoizomerāzi $IV$.

Ciprofloksacīns

$2.$ paaudzes fluorhinolons, ko izmanto dziļo elpceļu, vidusauss un urīnceļu infekciju ārstēšanai.

Laima slimība (Borelioze)

Viena no galvenajām indikācijām tetraciklīnu grupas preparāta Doksiciklīna lietošanai.