1. Sporta izglītības mērķis, līdzekļi un metodes

sports

specifiska cilvēka fiziskās un garīgās darbības attīstības joma, kurai raksturīga visu formu fiziska un garīga aktivitāte vai sacensību darbība, gatavošanās šai darbībai un cilvēku savstarpējās attiecības šajā jomā ar mērķi sasniegt, uzlabot un saglabāt fizisko un garīgo labsajūtu.

sporta pamatfunkcijas

izglītojošā funkcija

tautas veselības veicinošā funkcija

sociālā funkcija

kulturālā funkcija.

“ Sports visiem” vai tautas sports

Mērķis - iesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju sportā. Sporta meistarības līmeņa paaugstināšana nav noteicošais faktors, tomēr vēlams piedalīties sacensībās, lai saglabātu interesi par sportu un pašapliecinātos.

“Sports visiem” iedalījums

1. rekreācija - fizisko vingrinājumu un dabas faktoru izmantošana, aktīvai atpūtai. Realizējas piesaiste fiziskām aktivitātēm, rodas interese par fizisko aktivitāti

2. rehabilitācija - darba spēju atjaunošana pēc saslimšanas vai traumām

3. tautas sporta pasākumi

4. klubu sports

5. profesionāli lietišķais sports - tiek izveidots un saglabāts adekvāts fiziskās sagatavotības līmenis nepieciešamajām prasībām noteiktās profesijās (piemēram, mācību iestāžu un speciālo mācību iestāžu sporta programmas profesionāliem karavīriem, lidotājiem)

rekreācija

spēku atjaunošana, atpūta; ar brīvā laika izmantošanu saistīta dzīves darbības sfēra

Fiziskā rekreācija

fizisko vingrinājumu un sporta veidu vienkāršotu formu izmantošana aktīvā atpūtā, gūstot patiku, izklaidi un pārslēdzoties no ikdienas darbības veida uz citu

(rekreācija kā brīvā laika izmantošanas pozitīvais aspekts tiek dēvēta par aktīvo atpūtu)

Sporta izglītība

mērķtiecīgi organizēts cilvēka vispusīgas fiziskās un garīgās attīstības process, izmantojot daudzpusīgas fiziskās aktivitātes

Sporta izglītības mērķis

veicināt personības harmonisku pašattīstību, tās integrāciju sabiedrībā, kultūrā, dabā, vienlaikus veidojot fizisko aktivitāšu kā vērtības izpratni un aktīvu attieksmi pret kustīgu dzīvesveidu, sportu

Sporta izglītības uzdevumi

1. Veselību nostiprinošie

2. Izglītojošie

3. Audzinošie

treniņu līdzekļi

1. audzināšanas, mācības un mācīšanas līdzekļi

2. specifiski tehniskie līdzekļi (info devēji u.c.)

3. dabas/higiēnas faktori un organisma atjaunošanas pasākumi

4. fiziskie vingrinājumi

fiziskie vingrinājumi

1. vispārsagatavojošie

2. palīgvingrinājumi

3. spec sagatavojošie

4. sacensību

Nespecifiskie līdzekļi – mācību līdzekļi

sporta izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā didaktiski pamatotā literatūra, mācību uzkates līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, mācību materiāli un iekārtas, ko izmanto informācijas ieguvei, izpratnes veidošanai un padziļināšanai, patstāvīgā darba organizēšanai mācību procesā

Fiziskais vingrojums

precīzi reglamentēta kustību darbība noteiktu terminoloģiju;

kustību komplekss fizisko īpašību, spēju, vingruma attīstīšanai un veselības stiprināšanai.

Fiziskais vingrinājums

fiziskās pilnveides specifisks pamatlīdzeklis, īpašs kustību darbības veids, ar kura palīdzību tiek realizēta mērķtiecīga iedarbība uz cilvēka organismu

speciāli organizēta, apzināta, sporta izglītības likumsakarībām atbilstoša cilvēka kustību aktivitāte;

kustību darbības, kuras izmanto, risinot vairāk vai mazāk vienveidīgus regulārus uzdevumus, lai attīstītu fiziskās īpašības; orgānus un sistēmas, lai veidotu kustību iemaņas un prasmes.

kustību darbība

ir noteikts kustību akts, ko apzināti realizē noteiktu uzdevumu veikšanai.

Kustību akts

kustību izpildīšana vienu reizi

Fizisko vingrinājumu klasifikācija pēc:

1) iedarbības mērķa virzības (vispārattīstošie, profesionāli lietišķie, atjaunojošie, sacensību, speciālie, speciāli sagatavojošie u.c.);

2) ietekmes uz sportista īpašībām (spējām) (izšķiram ātrumu, spēku, ātrumspēku, koordinācijas spēju, sensoriperceptīvo, intelektuālo spēju attīstošos vingrinājumus);

3) kustību prasmju un iemaņu izpausmēm (izšķiram akrobātikas, skriešanas, mešanas u.c. vingrinājumus);

4) kustību struktūras (cikliskie, acikliskie, kompleksie vingrinājumi);

5) iedarbības uz noteiktām muskuļu grupām (vingrinājumi kakla, muguras, vēdera muskuļiem);

6) muskuļu darbības režīma īpatnībām (dinamiskie, izometriskie, kombinētie);

7) atšķirībām muskuļu darbības energoapgādes mehānismos (aerobie, anaerbie);

8) slodzes intensitātes (maksimālas, submaksimālas, vidējas, mērenas intensitātes vingrinājumi)

Biomotorās spējas

cilvēka pamatspēju kopums (spēks, izturība, ātrums, koordinācija un lokanība), lai veiktu vingrinājumus ikvienā vidē bez ārējās palīdzības

Fiziskās spējas

cilvēka morfoloģisko un psihofizioloģisko īpašību komplekss, kurš atbilst kaut kāda muskuļu darbības veida prasībām un nodrošina to izpildes efektivitāti

Fiziskā sagatavotība

cilvēka ķermeņa stāvoklis, kas raksturo vispārējo veselības stāvokli, fiziskās sagatavotības līmeni vai konkrēto slimību vai traumu

raksturo, cik labi ķermenis fiziski funkcionē, un to bieži izmanto, lai salīdzinātu veselības stāvokli vai fiziskās sagatavotības līmeni