29. CNS zemgarozas centru motoriskā funkcija

SOMATISKĀS nervu sistēmas pamatfunkcija

skeleta muskuļu darbības regulēšana, lai nodrošinātu ķermeņa kustības un pozas.

Kustības un pozas: (apzinātās un neapzinātās)

1) neapzinātās → tās balstītas beznosacījuma vai nosacījuma refleksos;

2) apzinātās → tās tiek īstenotas apzināti (izplānotas un realizētas saskaņā ar indivīda mērķi) - tiek iesaistīti augstākie GS garozas lauki (centri).

➢Ja apzinātās kustības un pozas kļūst automātiskas (atkārtošanās dēļ), tad tās var pārvērties par neapzinātām.

Motoriskā uzvedība var ietvert:

❑ gan neapzināto,

❑ gan apzināto kustību un pozu.

Kas ir iesaistīts kustību un pozu regulācijā?

• ir iesaistīti dažāda hierarhiskā līmeņa CNS regulācijas centri;

• šie centri nosaka motorisko vienību (MV) aktivitāti skeleta muskuļos (caur eferento descendējošo informāciju MV saņem «komandas»);

• regulācijā nepārtraukti tiek izmantota sensorā (aferentā) informācija, lai koriģētu kustības un pozas atbilstoši reālajai situācijai.

Kustību regulācijā iesaistītie CNS centri:

1) GS lielo pusložu garozā,

2) Bazālie gangliji,

3) Smadzenītes,

4) GS Stumbra daļās,

5) Muguras smadzenēs.

Šie regulācijas centri (augstākie un zemākie) savstarpēji sadarbojas.

Kustību un pozu regulācijas trīs līmeņi (funkcionālā hierarhija) - par augstāko līmeni

1. Augstākais līmenis - GS lielo pusložu asociatīvā (sekundārā) motoriskā garoza -> Premotoriskais lauks un Papildus motoriskais lauks

❑Šajā asociatīvajā garozā tiek izveidots vispārējais motoriskais PLĀNS, kas tiek nosūtīts izpildei uz zemāku līmeni;

• Ir konstatēts, ka GS lielo pusložu garozas augstākajos motoriskajos laukos veidojas «gaidīšanas jeb gatavības potenciāls» vēl pirms pašu kustību realizēšanas.

lēmums -> plāns -> programma

Kad ir pieņemts (1) LĒMUMS veikt specifisku kustību, informācija no piere daivas tiek nodota kustību (jeb motoriskajai) asociatīvajai garozai, iesaistot arī smadzenītes un bazālos ganglijus, šeit tiek izstrādāts motoriskais (2) PLĀNS.

Kustību asociatīvā garoza sūta motorisko PLĀNU uz primāro motoro garozu (zonu) -> šeit tiek izstrādāta motoriskā (3) PROGRAMMA.

❑ Tās realizācijas laikā atgriezeniskā saite no bazāliem ganglijiem un smadzenītēm pielāgo ekstrapiramidālās komandas attiecībā uz NEAPZINĀTO kustību un pozas regulāciju.

Kustību izpildē būtiska LOMA ir sensorajai (aferentajai) informācijai.

- Tā tiek nepārtraukti analizēta, lai atbilstoši koriģētu motorisko PPROGRAMMU - rezultātā tiek ģenerēta jauna eferentā informācija, kura konverģē uz alfamotoriskajiem neironiem (ceļā uz skeleta muskuļiem).

- Tādejādi, re-aferentācija jeb regulācija ar atgriezeniskās saites palīdzību koriģē kustību vai pozu.

Kustību izpildi var ietekmēt arī valdošais uzbudinājums

dominējošā CNS centra neironi iespaido noteiktus neironālos lokus dažādos galvas un muguras smadzeņu līmeņos, piem., stresa situācijās

Kustību un pozu regulācijas trīs līmeņi (funkcionālā hierarhija) - vidējais līmenis

1) GS lielo pusložu primārā motoriskā un primārā sensoriskā (jeb somatosensorā) garoza;

2) Zemgarozas centri: bazālie gangliji, talāms;

3) Smadzenītes;

4) GS Stumbra stuktūras: vidussmadzenes, iegarenās smadzenes.

augstākā līmeņa un vid. līmeņa saistība

Augstāka līmenī radītais motoriskais PLĀNS tiek pārvērsts VIDĒJĀ līmeņa centros par motorisko PROGRAMMU

Motoriskā programma

- kas to rada?

- ko tā ietver?

1. Lielo pusložu primārā motoriskā garoza rada (atbilstoši saņemtajam PLĀNAM) mērķtiecīgu motorisko PROGRAMMU.

2. Programma ietver decendējošas «komandas», piem., caur kortikospinālo sistēmu (piramidālo traktu) uz muguras smadzenēm izpildei efektoriem (skaleta muskuļiem).

Kas vēl (kāda garoza) piedalās motoriskās programmas realizācijā? Un kā tas notiek?

Lielo pusložu primārā SENSORISKĀ garoza piedalās motoriskās PROGRAMMAS realizācijā ar aferento (sensoro) informāciju, kas pienāk (caur talāmu) no:

❑ ekstero-receptoriem (ārējās vides informācija) un ❑ intero-receptoriem (iekšējās vides informācija)

Primārās sensoriskās garozas loma motoriskās programmas koriģēšanā

Primārā sensoriskā garoza koriģē motorisko PROGRAMMU atbilstoši akūtajai saņemtajai aferentajai informācijai.

Bazālie gangliji + motoriskā programma

Motoriskās PROGRAMMAS realizācijā iesaistās arī BAZĀLIE gangliji (tie sadarbojas ar dažādiem GS centriem)

1. Tie ģenerē savu «motorisko dizainu», kas ietver secīgas motoriskās «komandas».

2. Tie kontrolē gan šo savu «komandu» izpildi, gan arī citu motorisko centru «komandu» izpildi kopējās motoriskās programmas ietvaros

piedalās programmas modifikācijā

Motorisko PROGRAMMU īstenošanā SMADZENĪŠU specifiskā ietekme saistīta ar:

1) ar iestiepuma refleksu vieglināšanu, nodrošinot pielāgošanos negaidītās situācijās (muguras smadzeņu līmenī);

2) ar pozas, līdzsvara un acu kustību regulāciju, sadarbībā ar līdzsvara sensorisko sistēmu (iegareno smadzeņu līmenī).

3) No smadzenītēm aferentā informācija tiek vadīta uz primāro motorisko garozu caur talāmu, rezultātā motoriskā programma tiek papildināta ar jaunām koriģējošām «komandām» (tajā skaitā, attiecībā uz ātrām kustībām pretējos virzienos).

THE ACTIVATION SEQUENCE FOR THE MOTOR AREAS (pic)

Galvas smadzeņu STUMBRA struktūru - egareno smadzeņu, tilta un vidussmadzeņu - specifiskā dalība motoriskās PROGRAMMAS realizācijā saistīta ar:

1) muskuļvārptas jutīguma regulāciju;

2) līdzsvara sensorisko sistēmu, kura kontrolē ķermeņa pozu un līdzsvaru;

3) acu reflektorisko kustību kontroli.

Eferentā informācija uz MUGURAS SMADZENĒM tiek vadīta: (pa kādām 2 sistēmām?)

1) pa piramidālo sistēmu (traktu);

2) pa ekstrapiramidālo sistēmu, kur pa paralēlajiem, multineirālajiem ceļiem sasniedz muguras smadzenes (MS) un tālāk motoriskos neironus.

CNS ZEMĀKAIS LĪMENIS Ir MS

❑No augstākiem līmeņiem descendējošā (eferentā) motoriskā informācija KONVERĢĒ uz muguras smadzeņu (MS) starpneironiem,

❑tie savukārt uz motoriskajiem neironiem - to aksoni veido «kopējo beigu ceļu»; šie neironi izraisa skeleta muskuļu saspringumu kustības un pozas nodrošināšanai.

➢Bet motoriskie neironi var saņemt uzbudinošas vai kavējošas ietekmes arī MS līmenī.

Konverģējošā motoriskā informācija uz muguras smadzenēm: (ko realizē un nodrošina?)

❑realizē voluntārās (apzinātās) kustības;

❑nodrošina kustību precizitāti un saskaņojot muskuļu agonistu un antagonistu aktivitāti (reciprokā inervācija);

❑nodrošina ķermeņa pozas stabilitāti.

Aferentācija no galvas smadzeņu motoriskajiem centriem uz muguras smadzenēm var būt

• gan aktivējoša, (+)

• gan inhibējoša. (-)

Poza

POZA saistīta ar muskuļu aktīvu pretdarbību ķermeņa pārmaiņām, kuras izraisa (1) gravitācijas spēks un/vai (2) paātrinājums.

Skeleta muskulatūrai raksturīga pastāvīga aktivitāte, lai nodrošinātu:

1) miera stāvokļa pozas noturēšanu;

2) gatavību pozas noregulēšanai (pielāgošanai) atbilstoši negaidītām pārmaiņām.

Kas ir pozas pamatā?

Pozas pamatā ir līdzsvara koordinācija, tās nodrošināšanai tiek izmantota plaša sensorā informācija.

Pozas pamatā ir adekvāta dažādo muskuļu saspringuma sadale (to nodrošina motoriskie centri galvas un muguras smadzenēs)

Vertikālā ķermeņa pozā:

1. tiek aktivizēti spiediena receptori pēdā (notiek spiediena sadalījuma recepcija pēdā);

2. līdzsvara un redzes sistēma monitorē ķermeņa pozīciju (kustību) pret ārējo vidi,

3. CNS integrē visu sensoro informāciju un sūta uz motoriskajiem neironiem «komandas» līdzsvara nodrošināšanai.

Kas ierosin statiskos un statiokinētiskos refleksus?

statiskos <- gravitācijas spēks

statiokinētiskos <- paātrinājums

STATISKO refleksu izpausmes:

1) lokālās reakcijas,

2) segmentārās reakcijas,

3) vispārējās reakcijas.

Lokālās reakcijas

= reflektoriskais efekts izpaužas tajā pašā loceklī, kurā tas ir ticis ierosināts

Ar ko saistīti pozas refleksi?

Pozas refleksi saistīti ar noteikta stāvokļa piešķiršanu ķermenim un tā noturēšanu.

Piem., attēlā noliekšanās uz priekšu iniciē Iztaisnošanās refleksu.

Segmentālās reakcijas

= reflektoriskais efekts izpaužas abās ķermeņa pusēs (t.i., iesaistītā MS segmenta abas puses)

Tie ir refleksi, kuru reflektoriskais efekts parādās arī kontralaterālajā ekstremitātē, respektīvi,

❑ karinājums aktivizē vienu ekstremitāti,

❑ bet efekts izpaužas arī otrā ekstremitātē;

➢piem., saliecēj-reflekss kopā ar krustenisko ekstensoru refleksu

Vispārējās reakcijas

= reflektoriskais efekts izpaužas daudzās muskuļu grupās, lai gan kairinājums ir bijis tikai vienā ķermeņa pusē

Pagriežot galvu pa labi attiecībā pret ķermeņa asi:

➢ notiek ekstensija abās labajās ekstremitātēs

➢un vienlaikus fleksija abās kreisajās ekstremitātēs

STATISKO refleksu Vispārējās reakcijas:

toniska kakla fleksija un ekstensija

jaukts tonisks kakla un statisks labirinta reflekss

statiska labirinta reflekss

Vispārējās reakcijās: (kas ar ko saskaņojas?)

kakla proprioreceptoru efekti saskaņojas arī ar acu kustībām, kur

a) galvai rotējot pa labi,

b) acu kustības noris pa kreisi, lai noturētu nemainīgu redzes lauku;

❑ galvas dorsifleksiju pavada acu kustības lejup;

❑ galvas ventrofleksiju - acu kustības augšup.

STATISKIE refleksi, karinātāji, receptori, refleksa integrācijas centrs un atbildes reakcija [pic]

Ko nodrošina statokinētiskie refleksi?

1. saglabā pozu un 2. normālu orientāciju KUSTĪBĀ

Statiokinētiskie refleksi:

1) Šie refleksi var iesaistīt visu skeleta muskulatūru un

2) notiek receptoru aktivēšana vestibulārajā orgānā (receptīvās zonas: apaļais un iegarenais maisiņš, pusloka kanāli iekšējā ausī).

Tos izraisa:

➢LINEĀRAIS paātrinājums un

➢ĻEŅĶISKAIS paātrinājums

Lineārs paātrinājums, piem., krītot:

1. aktivizē recepciju vestibulārā orgāna iegarenajā maisiņā (iniciējot vestibulāro nostādnes refleksu) un

2. iesaistās redzes sistēma (iniciējot optisko nostādnes refleksu).

ĻEŅĶISKAIS paātrinājums:

1) aktivizē recepciju iekšējās auss pusloka kanālu paplašinājumos,

2) iniciējot reflektoriskus efektus: acu, kakla un augšējo ekstremitāšu muskuļos.

STATOKINĒTISKIE refleksi, karinātāji, receptori , refleksa integrācijas centrs un atbildes reakcija (pic)

Smadzeņu STUMBRU veido:

1) iegarenās smadzenes,

2) smadzeņu tilts un

3) vidussmadzenes

Smadzeņu STUMBRA centrālo daļu ieņem...

retikulārā aktivizējošā sistēma (RAS), tā atbild par nespecifiskajām CNS funkcijām

Iegarenās smadzenēs

➢ atrodas daudzveidīgi un nozīmīgi motoriskās regulācijas centri.

No šejienes impulsācija tiek vadīta:

• gan uz augstākiem,

• gan uz zemākiem centriem

Iegarenās smadzenes atrodas arī centri, kas īsteno... (kādus refleksus un kādos nn. integrējas to centri?)

VEĢETATĪVOS refleksus, to centri integrējas no V līdz XlI galvas nervu pāru kodoliem.

Iegareno smadzeņu refleksi pēc bioloģiskās nozīmības:

❑ dzīvības pamatrefleksi (piem., elpošanas, sirdsdarbības un vazomotoriskais);

❑ gastro-intestinālie refleksi (motoriskie un sekretoriskie);

❑ aizsargrefleksi (klepošana, šķaudīšana, asarošana, u.c.);

❑ skeleta muskuļu TONUSU regulējošie somatiskie refleksi.

Iegareno smadzeņu motorisko refleksu grupas:

1) statiskie un statokinētiskie refleksi un

2) refleksi, kas saistīti ar galvas ādu un muskuļiem, t. sk., mīmikas muskuļu inervāciju;

3) veģetatīvās NS refleksi, piem., gastrointestinālie (motoriskie) refleksi un citi

Vidusmadzeņu refleksi - nosaukt

I. Redzes orientācijas reflekss

II. Dzirdes orientācijas reflekss

Vidusmadzeņu refleksi - I. Redzes orientācijas reflekss

= galvas pagriešana spilgtas GAISMAS virzienā (acābola kustības, akomodācija un zīlīšu reakcijas).

- Refleksa integrācijas centrs ir augšējais uzkalniņš (superior colliculus);

Vidusmadzeņu refleksi - II. Dzirdes orientācijas reflekss

= galvas pagriešana spēcīgas SKAŅAS kairinātajā virzienā.

- Centrs - apakšējais uzkalniņš (inferior colliculus).

Kas pavada redzes orientācijas un dzirdes orientācijas refleksus?

paaugstināts fleksoru tonuss un veģetatīvās NS reakcijas

Vidusmadzenes realizē ACU kustību regulāciju BINOKULĀRAS REDZES nodrošināšanai

= pagriežot acis (jebkurā virzienā), tiek realizēta akomodācija, konverģence un zīlīšu reakcijas,

- tiek koordinēta aktivitāte: III, IV un VI kraniālajā nervā,

tādejādi nodrošinot atbilstošo:

a) zīlītes platumu;

b) akomodācijas muskuļu kontrakciju

Vidussmadzeņu melnā viela un sarkanais kodols

- MELNĀ viela (substantia nigra) piedalās komplicētās motoriskās reakcijas;

- SARKANAIS kodols (nucleus ruber) kavē antigravitācijas ekstensoros (iztaisnošanās) refleksus.

spasticitāte.. palielināts muskuļvārpstas jutīgums

palielinās muskuļvārpstas jutīgums (jo palielinās gamma-motorisko neironu aktivitāte), tas izraisa spasticitāti - tā saistīta ar pārmērīgu iestiepuma refleksu vieglināšanu [rokas, kājas tiek iztieptas].

Tālāma (starpsmadzeņu veidojums) loma motoriskajās reakcijās:

= (Redzes uzkalns)

- pārvada plašu sensoro informāciju uz GS garozu un CNS centriem.

- Caur talāmu uz GS garozu iet arī motoriskie ceļi no bazālajiem ganglijiem, smadzenītēm, iet arī aferentācija no RAS.

- Talāms arī integrē saņemto informāciju (resp., talāms ir ne tikai «pārslēgs»)

Hipotālāma (starpsmadzeņu veidojums) loma motoriskajās reakcijās:

= (Apvidus zem redzes uzkalniem)

- arī piedalās sarežģītās motoriskajās reakcijās,

- atbild par veģetatīvās un somatiskās NS sadarbību motoriskajā reakcijās.

Smadzenīšu loma

piedalās ✓apzināto un ✓neapzināto kustību regulācijā,

❑iesaistās arī uzvedības reakcijās sadarbībā ar veģetatīvo NS

Smadzenītēm izšķir filogenētiski (funkcionālā nozīmē) atšķirīgas daļas:

❖vecākās iesaistītas līdzsvara regulēšanā;

❖jaunākās - muskuļu darbības koordinācijā.

Smadzenīšu morf. uzbūve - kas ir garozā un kas - dziļumā?

(1) garozā neironi veido slāņus

(2) dziļumā lokalizējas zemgarozas kodoli (telts, iestarpinātais, zobainais) -> tie komunicē gan ar zemākiem, gan ar augstākiem CNS centriem

Ko spēj smadzenīšu garoza?

SMADZENĪŠU garoza spēj (pateicoties izteiktai komunikācija starp neironiem) efektīvi analizēt un integrēt aferento informāciju no:

• GS lielo pusložu garozas,

• smadzeņu stumbra un

• muguras smadzenēm.

Smadzenīšu operatīvā darbība ir

• monitorēt «palaistās» motoriskās PROGRAMMAS saskaņu (atbilstību) ar reālo izpildījumu un izrietoši

• efektīvi veikt motorisko (eferento) signālu («komandu») modifikāciju, lai kustības būtu adekvātas.

• Smadzenīšu specifiskā ietekme:

1) iestiepuma refleksu vieglināšana un

2) pozas, līdzsvara un acu kustību regulācija.

Starp smadzenīšu neironiem īpaši tiek akcentēta Bumbierveida neironu (Purkinje cells) loma, tie:

1) analizē un integrē plašu aferento informāciju un

2) veido nozīmīgu eferentās informācijas ceļu uz smadzenīšu dziļajiem kodoliem (deep cerebellar nuclei).

Eferentā informācija no smadzenītēm tiek vadīta...

gan uz GS lielo pusložu garozu, gan uz smadzeņu stumbra centriem

Eferentā informācija no smadzenīšu garozas tiek izvadīta caur dziļajiem kodoliem (deep cerebellar nuclei):

1) telts (fastigii)

2) iestarpinātais (interposed nucleus):

- korķveida (emfoliformis)

- lodveida (globosus)

3) zobainais (dentatus)

Eferentā informācija no smadzenīšu garozas tiek izvadīta caur dziļajiem kodoliem - (katra kodola funkc. saistības):

❑ TELTS (fastigial) - galvenokārt saistīts ar līdzsvara regulāciju;

1) IESTARPINĀTAIS (interposed = globose (lodveida) + emboliform (korķveida))

2) ZOBAINAIS (dentate nuclei) - galvenokārt saistīts ar kustību regulāciju.

Pastāv cieša, bet atgriezeniska komunikācija starp smadzenītēm un...

Primāro motorisko garozu

rubrospinālais trakts

red nucleus -> ...

vestibulospinal tract

Smadzenītes → vestibulārie kodoli → muguras smadzenes

reticulospinal tract

Smadzenītes → retikulārā aktivizējoša sistēma (RAS) → muguras smadzenēm (MS)

Smadzenīšu eferentā informācija caur muguras smadzenēm: (ko regulē un nodrošina?)

1) regulē muskuļu kontrakcijas spēku;

2) nodrošina ilgstošu tonisku muskuļu kontrakciju;

3) saglabā optimālu muskuļu tonusu: gan miera stāvoklī, gan kustībā;

4) nodrošina ātru fleksijas nomaiņu ar ekstensiju; un otrādi

Smadzenītes saņem plašu aferento informāciju (tā projicējas smadzenīšu garozā ipsilaterāli ) no:

a) GS motoriskās garozas un no citām garozām, t.sk., zemgarozas centriem;

b) proprioreceptoriem un receptoriem ādā;

c) redzes, dzirdes un līdzsvara receptoriem.

Sensorās informācijas integrācija motoriskajā PROGRAMMĀ (pic)

Motorās programmas modifikācija (pic)

Funkcionālais smadzenīšu iedalījums: (nosaukt 3 daļas)

Ponto-cerebellum

Spino-cerebellum

Vestibulo-cerebellum

Ponto-cerebellum (jeb cerebrocerebellum)

= smadzenīšu garozas pusložu laterālās daļas

• tām ir cieša komunikācija ar GS lielo pusložu garozu

- galvenokārt piedalās motoriskās PROGRAMMAS izplānošanā;

Spino-cerebellum

= smadzenīšu garozas pusložu laterālās daļas, kuras pieguļ tārpam (vermis)

•saņem plašu informāciju no receptoriem;

•tās projicējas ne tikai uz GS motorisko garozu, bet arī uz smadzeņu stumbru

- atbild:

1) par motorisko «komandu» izpildes salīdzināšanu ar ieplānoto un

2) par atbilstošo modifikāciju veikšanu motoriskajā «dizainā»

Vestibulo-cerebellum

•vermis (tārpa) saistība ar flocculus (pārslu)

- atbildība par ķermeņa līdzsvara kontroli.

Smadzenīšu bojājuma izpausmes:

• disekvilibrija (līdzsvara traucējumi)

• distonija (skeleta muskuļu tonusa traucējumi);

• diskinēzija (neveiklas, neprecīzas, nekoordinētas kustības);

• dismetrija (kustībām trūkst samērības);

• ataksija (izteikta kustību nekārtība, daudz pavadošu un papildkustību);

• astēnija (ātri iestājas nogurums, muskuļi nespēcīgi, traucētas arī smadzenīšu veģetatīvās funkcijas, kas pielāgo veģetatīvos procesus kustību norisei);

• disartrija (valodas traucējumi)

Galvas smadzeņu motoriskie centri - Bazālie gangliji (nosaukt 2)

I. Svītroto ķermeni (corpus striatum) veido:

1) astainais kodols (nucleus caudatus)

2) čaula (putamen) [tā izveidojusies astainā kodola galvai saplūstot ar lēcveida kodola (n.lentiformis) daļu] <= saņem aferento informāciju

II. Bālā lode - no tās iziet eferentā informācija

Bazālie gangliji - funkc.

- piedalās motoriskās PROGRAMMAS kustību «dizaina» izplānošanā;

- īsteno ciešu komunikāciju ar GS lielo pusložu garozu un citiem CNS centriem

Par ĀRĒJĀS vides norisēm bazālos ganglijus (Svītroto ķermeni - corpus striatum) informē:

GS lielo pusložu garoza un talāms

Par IEKŠ. vides norisēm bazālos ganglijus informē:

1. Melnā viela vidussmadzenēs;

2. Subtalāmiskie kodoli starpsmadzenēs;

3. Hipotalāms.

Uz kurieni bazālie gangliji sūta saņemto info?

saņemto info integrē un nosūta caur BĀLO LODI uz talāmu, tad tālāk uz garozu

Svītrotais ķermenis - ko veic + kas to var aktivēt?

= apzināto kustību regulāciju veic caur mehānismu, kas samazina bālās lodes (GP Interna) aktivitāti (caur kavējošo efektu).

Svītroto ķermeni (striatum) var aktivēt melnā viela (substantia nigra) caur dopamīnergiskajiem D1 receptoriem

Parkinsonisma slimības gadījumā par 50% mazāka dopamīna ekzocitoze. (pic)

Kādā brīdī bazālie gangliji un smadzenītes var iesaistīties kustības un pozas regulācijā?

Bazālie gangliji un smadzenītes var iesaistīties kustības un pozas regulācijā vēl pirms «komandas» no lielo pusložu motoriskās garozas.

Bazālie gangliji parasti lieto jau apstrādātu informāciju (motorisko) citos GS centros

Saistība starp bazālajiem ganglijiem un smadzenītēm informācijas integrācijas procesā

GS garoza → tilts → smadzenītes → talāms → bazālie gangliji → talāms → GS garoza

talāma nozīme vadīšanas ceļos

Talāms vadīšanas ceļos ir nozīmīga «pārmija», kur notiek ne tikai informācijas vadīšanas pārslēdze, bet arī tiek veikta saņemtās informācijas integrācija.

Bazālo gangliju komunikācija ar talāmu - 2 pamatLOKI:

•TIEŠĀS komunikācijas loks vieglina impulsu plūsmu caur talāmu,

•NETIEŠĀS - kavē

Bazālo gangliju komunikācija ar talāmu - - 5 paralēli loki

motoriskā, limbiskā, dorsolaterālā prefrontālā, laterālā orbitofrontālā un okulomotorā cilpa

Eferentā informācija no bālās lodes (globus pallidus) var doties arī uz leju pa rubro-retikulo-spinālo traktu:

1) bālā lode →

2) sarkanais kodols vidussmadzenēs →

3) retikulārā aktivizējošā sistēma (RAS) →

4) muguras smadzenes.

Svītrotā ķermeņa DISFUKCIJA saistīta ar daudzu nevajadzīgu (t.sk., ritmisku) un traucējošu kustību parādīšanos:

• horeja - ātras, gribai nepakļautas "dejojošas" kustības;

• atetoze - lēnas, rotējošas, locīšanās kustības;

• balisms - svaidīgas kustības

Bālā lode veido kustību fonu

tā atbildīga par palīg-kustībām, kuras nodrošina pamat-kustību

Bālās lodes DISFUNKCIJA saistīta ar:

• palīg-kustību zudumu,

• kustību aktivitātes samazināšanos, un

• rada iespaidu par kustības nepabeigšanu - "iestrēgst" pozā.

Apzināto kustību regulēšanā būtiska loma ir GS lielo pusložu garozas motoriskajiem laukiem, kuri atbild par:

✓kustību mērķi,

✓uzdevumu izstrādi un

✓mērķtiecīgu motorisko (kustību) programmu realizāciju.

GS lielo pusložu MOTORISKĀS garozas:

- Primārā motoriskā garoza

- Sekundārā (asociatīvā) motoriskā garoza

-- papildus motoriskais lauks

-- premotoriskais lauks

GS lielo pusložu SENSORāS garozas:

➢ Primārā sensorā (somatosensorā) garoza,

➢ Sensorā asociatīvā garoza (zona)

Prim. motoriskajā garozā «topoloģisķi» (noteiktā secībā) atspoguļojas ķermeņa muskulatūras pārstāvniecība:

• augšējās garozas daļās - apakšējās ekstremitātes,

• tad seko ķermenis un augšējās ekstremitātes,

• tad - kakla un galvas muskuļi

Garozas somatosensorā («vispārējo sajūtu») garoza

Aferento informāciju PRIMĀRĀ MOTORISKĀ garoza saņem:

1. no blakus esošās primārās

somatosensorās garozas;

2. no pieres daivas, kā arī no redzes

un dzirdes centriem garozā;

3. no TALĀMA kodoliem:

• ventrobazālajiem kodoliem

(kustību sensorisko informāciju);

• laterālajiem kodoliem

(informāciju no bazālajiem

ganglijiem un smadzenītēm);

• nespecifiskajiem kodoliem (no

retikulārās aktivizējošās

sistēmas).