Sociālais progress, laimes indekss, NATO un tautas attīstības indekss

Terminoloģijas un pamatjēdzienu kartītes par Sociālā progresa indeksu, Laimes indeksu, NATO un Tautas attīstības indeksu (TAI).

Sociālā progresa indekss

Rādītājs, kas mēra sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti (nevis ekonomisko izaugsmi), balstoties uz faktiskajiem rezultātiem 3 dimensijās un 12 komponentēs.

Pamatvajadzības (Sociālā progresa indeksā)

Sociālā progresa indeksa pirmā dimensija, ko veido uzturs un medicīniskā aprūpe, ūdens un sanitārija, mājoklis un personiskā drošība.

Labklājības pamati (Sociālā progresa indeksā)

Sociālā progresa indeksa otrā dimensija, kurā tiek vērtēta pamatizglītība, informācija un komunikācija, veselība un vides kvalitāte.

Iespējas (Sociālā progresa indeksā)

Sociālā progresa indeksa trešā dimensija, kas aptver tiesības un līdzdalību, brīvību un izvēli, iekļaujošu sabiedrību un piekļuvi augstākajai izglītībai.

Tier 1 valstu grupa

Valstu kopa ar salīdzinoši augstu sociālo progresu (vērtējums ap 80–82 punktiem no 100), kurā ietilpst arī Latvija.

Laimes indekss

Rādītājs, kas raksturo iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi un subjektīvo labklājību dažādās valstīs, apkopojot trīs gadu vidējos rādītājus, lai mazinātu nejaušas svārstības.

Subjektīvā labklājība

Cilvēka pašsajūta un savas dzīves kvalitātes personīgais novērtējums.

Dzīves apmierinātība

Cilvēka subjektīvs vērtējums par savu dzīvi kopumā.

Cantril kāpnes

Gallup World Poll aptauju metode, kurā respondentiem jālūdz novērtēt sava dzīve skalā no 0 (sliktākā iespējamā dzīve) līdz 10 (labākā iespējamā dzīve).

Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkls (SDSN)

Organizācija, kas sadarbībā ar pētniecības centriem un universitātēm (Kolumbijas Universitāti, LSE, UBC un Oksfordas Labklājības izpētes centru) publicē Laimes indeksu pēc ANO Ģenerālās asamblejas iniciatīvas.

Laimes indeksa seši skaidrojošie rādītāji

Rādītāji, kurus izmanto dzīves vērtējuma atšķirību statistiskai izskaidrošanai: IKP uz vienu iedzīvotāju, sociālais atbalsts, paredzamais veselīgais dzīves ilgums, brīvība izdarīt dzīves izvēles, dāsnums un uztvere par korupciju.

NATO (Ziemeļatlantijas Līguma organizācija)

Starptautiska politiska un militāra alianse, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskiem un militāriem līdzekļiem.

Ziemeļatlantijas līgums

Līgums, kas parakstīts 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, ASV, izveidojot NATO aliansi.

Kolektīvā aizsardzība (NATO)

Galvenais NATO darbības princips ('viens par visiem, visi par vienu'), kas garantē tās dalībvalstu drošību, miera uzturēšanu un ārējo draudu atturēšanu.

NATO lēmumu pieņemšanas kārtība

Princips, saskaņā ar kuru visi lēmumi aliansē tiek pieņemti vienbalsīgi, visām dalībvalstīm savstarpēji vienojoties.

NATO karoga simbolika

Tumši zils fons simbolizē Atlantijas okeānu; balta četru punktu kompasroze norāda virzienu uz mieru un ceļu; cirkulārs aplis simbolizē dalībvalstu vienību un sadarbību.

2004. gada 29. marts

Datums, kurā Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Militārie koridori (NATO)

Eiropā izveidoti maršruti militārās mobilitātes nodrošināšanai, kas ļauj smagajai tehnikai un karaspēkam brīvi un ātri šķērsot valstu robežas.

Tautas attīstības indekss (TAI jeb HDI)

Rādītājs, kas parāda valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti un kuru veido trīs galvenās jomas: veselība, izglītība un dzīves līmenis (ienākumi).

ANO Attīstības programma (UNDP)

Apvienoto Nāciju Organizācijas programma (United Nations Development Programme), kas izstrādā un aprēķina Tautas attīstības indeksu (TAI).

TAI aprēķina skala

Metodika, kurā katru rādītāju pārvērš vērtībā no 0 līdz 1 un aprēķina to ģeometrisko vidējo; jo rezultāts tuvāks 1, jo augstāks ir valsts attīstības līmenis.

Paredzamais mūža ilgums (Latvijas TAI)

Latvijas veselības rādītājs Tautas attīstības indeksā, kas ir 75,9 gadi un pieaug salīdzinoši lēni, saglabājoties zemāks nekā Rietumeiropā.

TAI izglītības rādītāji Latvijā

Latvijas TAI izglītības komponenti: vidējais mācību gadu skaits ir 13,3 gadi, bet paredzamais mācību ilgums ir 16,6 gadi.

TAI metodiskie ierobežojumi

Faktori, kuru dēļ TAI nav pilnīgs labklājības mērs: tas neietver tādus sabiedrībai nozīmīgus aspektus kā ienākumu nevienlīdzība un vides kvalitāte.