1/21
Looks like no tags are added yet.

Āda
Krāsošnas metode: Tinktoriālā, Hematoksilins un Eozīns
Hematoksilīns (Zils) - bāziska krāsviela iekrāso Baziofīlus (Dns, Rns, Kodols, ribasomas),
Bazofīli - šūnas skābie elementi (Dns, Rns, Kodols, ribasomas),
Eozīns (Rozā) - Skāba krāsviela iekrāso acidofīlus (Citoplazma, saistaudi, hialīns)
Acidofīli - šūnas bāziskie elementi (Citoplazma, saistaudi, hialīns)
Tinktoriālās metodes
Izmanto krāsvielas, lai iekrāsotu audus un to sastāvdaļas, labākais piemērs ir hematoksilīns un eozīns jeb "HE", kas ir visbiežāk izmantotā krāsviela audu paraugiem.
Histoķīmiskās metodes
iekrāso audus, izmantojot ķīmiskas reakcijas audu paraugā, piemēram, periodiskās skābes-šifa (PAS) reakciju
Sudraba metodes
balstās uz principu, ka nepiemērotos apstākļos noteikti bioloģiskie komponenti gan šūnās, gan starpšūnu materiālos reducē sudraba savienojumus, piemēram, sudraba nitrātu, veidojot melnas metāliskas sudraba nogulsnes ķīmiskās reducēšanas vietā, un, pamatojoties uz dažādiem apstākļiem un izmantotā sudraba nitrāta šķīduma sastāvu, šīs metodes var izmantot, lai demonstrētu plašu struktūru klāstu, piemēram, neironus, retikulāras šķiedras, vienkārša plakanā epitēlija kontūras vai specializētus šūnu veidus.
Fluorescējošas krāsvielas
Zondes saistās ar specifiskām šūnu struktūrām, piemēram, kodolu, mitohondrijiem, lizosomām; šīs zondes ir mazas molekulas, kas vairumā gadījumu var šķērsot šūnu membrānu un piesaistīties saviem mērķiem pat dzīvās šūnās; visbiežāk izmantotās zondes DAPI, Hoechst lieto kodola identificēšanai.
imunofluorescences metodēm
nepieciešama šūnu fiksācija, jo lielas antivielas nevar viegli šķērsot šūnu membrānu
Imunohistoķīmija/imunofluorescence
odernāka un specifiskāka krāsošana, kurā tiek izmantotas iezīmētas antivielas, un to aizsāka 1942. Gadā A. Kūns (A.Coons)

Muguras smadzeņu multipolārie neiron
Krāsošanas metode : Sudrabošanas
Epitēlija šūnu robežu vizualizēšanai izmanto sudraba nitrāta.
(melnā) krāsā - robežas un
(brūnas) - šūnas
Funk: vizualizēt endotēlija spraugas — telpas, kas atveras starp šūnām un ļauj palielināt paracelulāro transportu.
plaši izmantoja, lai pētītu endotēlija (vienkārša plakanā epitēlija veids asinsvados) izmaiņas, ko izraisa iekaisuma mediatori. Šīs izmaiņas izraisa palielinātu endotēlija barjeras caurlaidību un ir atbildīgas par audu tūsku

Elastīgās šķiedras
Krāsošanas Metode : van Gizon
Pikrīnskābe( Zaļgandzeltens) - Citoplazma, muskuļi, amiloīds, fibrīns, fibrionīds
Fuksīns (Sarkans) - Saistaudi, hialīns
Funk :Van Gizona šķīdums ir bieži izmantota kontrastkrāsa (viena no trihroma krāsām), kas apvienota ar primāro elastīgo krāsu (parasti Verhofa vai Veigerta krāsu) un palīdz labāk diferencēt elastīgās šķiedras no kolagēna un gludajiem muskuļiem un to saturošās pienskābes
krāsošanas metodes saistaudu un muskuļu izvērtēšanā

Elastīgās šķiedras
krāsošanas metode : Veigerta
Lugola šķīdums, kristālvioletais (Zils) - Fibrīns, baktērijas
Kodolu ātrā sarkanā krāsa (Sarkans) - kodoli
funk : Elastīgo šķiedru izvērtēšanā, fibrīna nespecifiska krāsviela
zili melnā krāsā līdz melnu, kolagēns — rozā līdz sarkans, pārējie audi — dzeltenā krāsā (ar van Gizona kontrastkrāsu).

Elastīgās šķiedras
Krāsošanas metode : Orseīna krāsojums
(tumši brūnas) - elastīgās šķiedras
citi audi atkarībā no izmantotās kontrastkrāsas

Elastīgās šķiedras
Krāsošanas metode : Veigerta/Verhofa-van Gizona krāsvielu kombinētā
(saglabā relatīvi gaišu fonu) -
Funk : lieliski piemērota elastīgo šķiedru identificēšanai. Tās bieži izmanto dermatopatopatoloģijā un pētījumos, kas saistīti ar asinsvadiem.
ELASTĪGO ŠĶIEDRU KRĀSOŠANA
Verhofa krāsojums
Veigerta krāsojums
Orseīna krāsojums
Gomori krāsojums
Humberstone krāsojums
Teorija : Galvenais krāsošanas izaicinājums ir atšķirt elastīgās šķiedras no kolagēna un gludajiem muskuļiem dažādos audos, jo lielākā daļa krāsošanas metožu nediferencē elastīgās šķiedras tikai tāpēc, ka tās sajaucas kopā ar pārējiem audiem un neiekrāsojas selektīvi. • Kontraskrāsa šajā gadījumā ir krāsa, kas iekrāso šo fonu (neelastīgās sastāvdaļas) un palīdz atšķirt šīs sastāvdaļas audu paraugā. • Van Gizona šķīdums ir bieži izmantota kontrastkrāsa (viena no trihroma krāsām), kas apvienota ar primāro elastīgo krāsu (parasti Verhofa vai Veigerta krāsu) un palīdz labāk diferencēt elastīgās šķiedras no kolagēna un gludajiem muskuļiem un to saturošās pienskābes. • Verhofa modifikācijā van Gizona krāsa satur dzelzs-hematnu un lugola (joda) šķīdumu. • Verhofa metodi var lietot arī kombinācijā ar citām kontrastkrāsām, piemēram, gaiši zaļo krāsvielu. • Veigerta metode elastīgo šķiedru krāsošanai izmanto rezorcīna-fuksīna metodi, ko var kombinēt ar eozīnu vai van gizonu un citām metodēm kā kontrastkrāsu, lai palielinātu iekrāsoto struktūru skaitu, tāpat kā Verhofa metodē.

Žurkas aknu (Tauki)
Krāsošanas metode : Sudāns III
Sudāns III(Oranžs) - Neitrālie tauki
Hematoksilīns (Zils) - Kodoli, vāji iekrāsota citoplazma

Elastīgās šķiedras
Krāsošanas metode : Rezorcīns-fuksīns]
Rezorcīns (Melns) - Elastīgās šķiedras
Kodolu ātrā sarkanā krāsviela (Sarkans) - Kodoli
protrombīns un fibrinogēns
Asins recēšanas reakcijās ir iesaistītas vielas, kuras sauc par asins recēšanas faktoriem. Tās ir trombocītos esošās vielas, kā arī asins plazmas olbaltumvielas, tiek sintezētas aknās

Asins uztriepe
Krāsošanas metode : Gimza
(rozā krāsā) - Leikocīti Eritrocīti un eozinofilās granulas
(Violetā) - Leikocīti Eritrocīti un eozinofilās granulas
(Zilā) - Kodoli un bazofīlās struktūras
(Zilā) - Monocītu un limfocītu citoplazma
Azūrs-eozīns (Sarkans) - Eozinofīlie leikocīti, citoplazma un tās granulas, kolegēna šķiedras
(zaļš) - melanīns
Funk : asins šūnu diferencēšanā


Peles tievu zarnu bārkstiņas, Kausveida šūnas ar mucīnu
Krāsošanas metode : Histoķīmiskās metodesPerijodskābes-Šifa (PAS) reakcija
Šifa reaģents (Sarkans) - Blakusesošās hidroksilgrupas un aminospirti, mucīns, glikogēna uzkrājošās šūnas, glikokalikss
Hematoksilīns (Zils)-Kodoli iekrāsojas zili. Zilā krāsā iekrāsojas arī neitrālie un skābie polisaharīdi, sēnes un parazīti.
Zvigily line
Mucīns
olbaltumtviela, kas ietilpst siekalu sastāvā.

Peles tievu zarnu bārkstiņas, Kausveida šūnas ar mucīnu
Krāsošanas metode : Histoķīmiskās Perijodskābes-Šifa (PAS) reakcija
Šifa reaģents (Sarkans) - Blakusesošās hidroksilgrupas un aminospirti, mucīns, glikogēna uzkrājošās šūnas, glikokalikss
Hematoksilīns (Zils) - Kodoli iekrāsojas zili. Zilā krāsā iekrāsojas arī neitrālie un skābie polisaharīdi, sēnes un parazīti.
Papanikolau (PAP)
ūlītēja citoloģiska materiāla fiksācija 95% spirtā
Romanovska krāsojumiem
vispirms nepieciešama citoloģiskā materiāla žāvēšana pirms fiksācijas metanolā
perifēro asiņu uztriepju un kaulu smadzeņu aspirātu krāsošanai.