Motoro kontroles līmeņi un attīstības stāvokļi

Terminoloģijas un pamatjēdzienu kartītes par motorās kontroles līmeņiem un attīstības pozīcijām fizioterapijā (balstīts uz I. Brakovskas mācību materiālu).

Stāvoklis guļus uz sāniem (raksturojums)

Motoriskās attīstības sākumstadijas stāvoklis, kuru raksturo liels atbalsta laukums, zems gravitācijas centrs, svara nepārnešana nevienā locītavā un iespēja noturēt vai virzīt jebkuru ķermeņa segmentu pozas ietvaros.

Kontrolētā mobilitāte (KM) guļus uz sāniem

Rumpja vienota velšanās blokā ap ķermeņa garenasi.

Rumpja pretrotācija (derotācija)

Iešanai nepieciešama rotācijas kustība, ko var sekmēt guļus uz sāniem un veicot velšanos; tā integrē toniskos refleksus un veicina iztaisnošanās reakcijas.

Lēna, ritmiska visa rumpja vienota rotācija

Kustība guļus uz sāniem vai veļoties, kurai ir empīriski pierādīts relaksējošs efekts pacientiem ar spastiskumu vai rigiditāti.

"Skaldīšanas" paterns

Kustība, kurā ar veselo roku satver slimo roku un veic noliekšanu pāri viduslīnijai ar sekojošu iegurņa rotāciju, lai veicinātu griešanos uz vēdera vai fleksoru fāzi ceļu balstā.

"Celšanas" paterns

Kustību paterns, ko izmanto, lai veicinātu griešanos uz mugurpusi vai sekmētu rumpja atliekšanu (ekstensijas fāzi).

Sēdēšanas funkcionālā nozīme

Pozīcija, kas palielina atbalsta laukumu priekšpusē (piemērota pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu), uzlabo ikdienas aktivitātes un veicina vitālās funkcijas: košļāšanu, rīšanu un ēšanu.

Prasmju (KK) līmenis sēdēšanā

Brīvas manipulācijas ar rokām, kad augšējās ekstremitātes vairs netiek izmantotas ķermeņa papildu atbalstam.

Kraniokaudālā ekstensija (KKE)

Pirmā motoriskās attīstības stadija guļus uz vēdera, kuras laikā toniskie posturālie ekstensori sasprindzinās pret gravitācijas spēku un attīsta tonisko noturēšanu.

Modificētā kraniokaudālā ekstensija

Vingrinājumi ekstensoru spēka uzlabošanai hipotonijas vai samazināta kustību apjoma gadījumā, ko izpilda uz muguras (bilaterāla simetriskā vilkšana), uz sāniem (pretestība plecs-iegurnis) vai sēdus ar atbalstu.

Elkoņu balsts (balsts uz apakšdelmiem)

KKE turpinājums guļus uz vēdera, kurā svaru nes tikai lāpstiņas un plecu locītavas, veicinot kokontrakciju galvas, kakla, lāpstiņas un pleca muskuļos un dziļo posturālo muskuļu darbību.

Ritmiskā stabilizācija (RS) elkoņu balstā

Manuālās pretestības paņēmiens, ko lieto kopā ar alternējošo izometriju, lai attīstītu tonisko noturēšanu, kokontrakciju un uzlabotu galvas, kakla un lāpstiņas stabilitāti.

Četrrāpus stāvoklis

Guļus uz vēdera attīstības stāvoklis ar mazāku atbalsta laukumu un augstāku smaguma centru nekā elkoņu balstā, kas iesaista elkoņu, delnas, plaukstas, mugurkaula, gūžu un ceļu locītavas.

Ķermeņa lejasdaļas rotācija (ĶLR)

Pozīcija apakšējās rumpja daļas motoriskajā attīstībā, ko lieto kustību apjoma atjaunošanai spastiskuma, muskuļu saspringuma vai rigiditātes gadījumā un muskuļu spēka trenēšanai, kājām šķērsojot viduslīniju.

"Mazais tiltiņš"

Funkcionāla poza ar paceltām gūžām un svaru nesošām apakšējām ekstremitātēm, ko izmanto gultas mobilitātes uzlabošanai, ģērbšanās procesam un "pīles" lietošanai.

Prasmju (KK) līmenis "mazajā tiltiņā"

Vēža gaita.

Ceļu balsts («lāča poza»)

Pozīcija, kurā atbalsta laukums atrodas zem un aiz smaguma centra, prasot augsta līmeņa līdzsvara reakcijas, pilnu ekstensiju gūžās un fleksiju ceļu locītavās; tās prasmju līmenis ir iešana uz ceļiem.

Balsts uz viena ceļa

Progresija no ceļu balsta ar mazāku, diagonālu atbalsta laukumu, kur priekšējā kājā svars gulstas uz pēdas (locītavas fleksijā), bet aizmugurējā kāja balstās uz ceļa (gūžas ekstensija, ceļa fleksija).

Modificētā “lāča poza”

Vertikālā stāvokļa sagatavošanas poza, kurā gan kājas, gan rokas ir svaru nesošas, plecos nodrošinot $30^\natural\text{–}60^\natural$ fleksiju, ceļos ekstensiju un gūžās fleksiju.

Stāvēšanas stāvokļa biomehāniskais raksturojums

Poza ar vismazāko atbalsta laukumu un visaugstāko smaguma centru motorās kontroles hierarhijā, kurā ir iesaistīts liels locītavu skaits un nepieciešamas augstākā līmeņa līdzsvara reakcijas.

Gaitu noteicošie faktori

Iegurņa kustības uz priekšu, laterāli un rotācijas plaknē, kā arī pareiza iegurņa un kāju kustību secība un kontrakciju laiks.

Krustsolis staigāšanas treniņā

Grūtākais gaitas treniņa elements, kas vienlaikus ietver apakšējās rumpja daļas rotāciju, viduslīnijas šķērsošanu (addukciju), dinamisko priekšējās kājas soli un statisku atbalsta kājas pozīciju.