audi (teksts+attēli)

epitēlijaudi

Sedz ķermeni no ārpuses, izklāj dobumus, veido dziedzerus, kas izdala sekrētus. Šūnas atrodas tuvu cita citai, maz šūnstarpu vielas.

muskuļaudi

Spēj sarauties un nodrošina kustības.

nervaudi

Uztver pārmaiņas ārvidē, saskaņo orgānu un visa organisma darbību

saistaudi

Saista audus un orgānus, aizsargā tos un nodrošina vielmaiņu

segepitēlijs

aizsargā no ārvides kaitīgās iedarbības un nodrošina vielu selektīvu caurlaidību.

dziedzerepitēlijs

veido iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzerus, kas izdala sekrētus,

dziedzerepitēlija veidi

elpceļos – gļotas, bet iekšējās sekrēcijās dziedzeri – hormonus.

Šķērssvītrotie muskuļaudi

veido skeleta muskuļus, nodrošina ķermeņa pārvietošanos

gludie muskuļaudi

nodrošina gribai nepakļauto iekšējo orgānu saraušanos

Sirds muskuļaudi

saraujoties nodrošina sirdsdarbību. Sastāv no savstarpēji savienotām, šķērssvītrotām šķiedrām.

Šķidrie saistaudi

-asinis un limfa-veic vielu transportfunkciju, aizsargfunkciju un daudzas citas funkcijas. Tajos ir ļoti daudz šķidras šūnstarpu vielas.

kaulaudi

kas balsta un aizsargā iekšējos orgānus un kopā ar muskuļiem nodrošina ķermeņa pārvietošanos,

škrimšlaudi

pasargā kaulu galus no bojāšanās

blīvie saistaudi

piestiprina muskuļus pie kauliem un saista tos savā starpā.

Irdenie saistaudi -taukaudi–

aizpilda lielāko daļu no organisma, satur daudz recekļveida šūnstarpu vielu.