1/75
Looks like no tags are added yet.
nozīmīgākie respiratoro infekciju izraisītāji bērniem un zīdaiņiem ir
paramiksovīrusi
paramiksovīrusi ierosina (kādas infekcijas?)
respiratori sincitiālais vīruss - RSV
paragripas vīrusi
parotīts
masalas
divas biežākās bērnu infekcijas, to izraisītāji
parotīts
masalas
paramiksovīrusi
paramyxoviridae klasifikācija
dzimta - paramyxoviridae
iedalās divās apakšdzimtās - paramyxovirinae un pneumovirinae
apakšdzimtas iedalās 7 ģintīs, no kurām 4 ir medicīniski svarīgas
paramyxovirinae iedalās parainfluenza, rubula, morbillivirus
pneumovirinae apakšdzimtas nozīmīgākā ģints ir pneumovirus
parainfluenza
ģints
apakšdzimta - paramyxovirinae
dzimta - paramyxoviridae
paragripas vīrusa serotipi 1,3
rubula
ģints
apakšdzimta - paramyxovirinae
dzimta - paramyxoviridae
epidēmiskā parotīta vīruss
paragripas vīrusa serotipi 2,4
paragripas vīrusa serotipi 1,3
pieder parainfluenza ģintij
paragripas vīrusa serotipi 2,4
pieder rubula ģintij
morbillivirus
ģints
apakšdzimta - paramyxovirinae
dzimta - paramyxoviridae
masalu vīruss
pneumovirus
ģints
apakšdzimta - pneumovirinae
dzimta - paramyxoviridae
respiratori sincitiālais vīruss (RSV)
Kāda ir rubella vīrusa saistība ar paramiksovīrusiem?
rubella piemīt pie togaviridae dzimtas, taču epidemioloģiski vīruss ir ļoti līdzīgs paramiksovīrusiem
paramiksovīrusu medicīniski nozīmīgās ģintis
parainfluenza
morbillivirus
pneumovirus
rubula
paragripas vīrusu struktūra, izmērs
pleomorfi
lielāki par gripas vīrusiem
150-700 nm diametrā
paragripas vīrusu genoms
lineāra, nesegmentāra (-) ssRNS
Kā paragripas vīrusa genoms ietekmē tā īpašības?
lineāra, nesegmentāra (-)ssRNS
stabils genoms, nenotiek rekombinācijas--> vīruss nav īpaši mainīgs
kā jau visiem (-)ssRNS genoma īpašniekiem, paragripas vīrusu sastāvā ir RNS atkarīgā RNS polimerāze
paragripas vīrusu nukleokapsīds
spirālisks kapsīds ar ribonukleoproteīnu
paragripas vīrusu apvalks
satur divu veidu transmembranozus proteīnus - HN (G) un F
paragripas vīrusa proteīni
ribonukleoproteīns
M proteīns- matrices (līdzīga funkcija kā gripas vīrusiem)
HN/G proteīns
F proteīns
HN/G proteīns paragripas vīrusiem
atbild par piesaistīšanos saimniekšūnai
var būt vai nebūt abas - HA un NA (gripas proteīnu) funkcijas
lielāks par F proteīnu
F proteīns paragripas vīrusiem
nodrošina membrānu saplūšanu
hemolizīna darbība
mazāks par G/HN proteīnu
kā var diferencēt dažādas paramyxoviridae ģintis?
pēc virsmas glikoproteīnu (HN/G un F proteīnu) darbības
paramiksovīrusu replikācija
piesaistās saimniekšūnai ar HN glikoproteīniem
ar F proteīna palīdzību vīrusa un šūnas apvalki saplūst
vīrusa nukleokapsīds iekļūst šūnā--> notiek transkripcija, translācija citoplazmā, vīrusu nobriešana un izpumpurošanās
paragripas vīrusa transmisija
siekalu pilieni
paragripas inkubācijas periods
2-6 dienas
paragripas vīrusa "mērķauditorija"
var izraisīt respiratorās infekcijas visos vecumos, bet bērniem un zīdaiņiem izraisa izteikti smagākas infekcijas
paragripas klīniskie simptomi
saaukstēšanās simptomi (parasti skar augšējos elpceļus)
smagāka saslimšana ar 1. un 2. serotipu skar balseni un trahejas augšējo daļu, izraisot krupu
--> respiratora obstrukcija no balsenes tūskas
aizsmakums, rejošs klepus, sēcošs klepus
infekcija var izplatīties dziļāk, uz bronhiem un plaušām
krups
laringotraheobronhīts
to var izraisīt smaga infekcija par paragripas 1. un 2. serotipu
reinfekcijas ar paragripu
notiek bieži, jo 1.,2. un 3. serotips ir ļoti atšķirīgi, tie neveido krusteniskās reakcijas
imunitāte pēc paragripas pārslimošanas
infekcija veicina sekretoro IgA antivielu rašanos deguna sekrētā
tās ir visnozīmīgākās, aizsardzībā pret infekciju, bet ātri izzūd - dažos mēnešos
paragripas profilakse
vakcīnas nav
nespecifiskā profilakse - roku mazgāšana, slimnieku izolēšana, utt.
galvenais dziļāko elpceļu saslimšanas ierosinātājs zīdaiņiem un maziem bērniem
respiratori sincitiālais vīruss
izraisa 25% no bērnu hospitalizācijām
respiratori sincitiālā vīrusa transmisija
gaisa pilieni
kontaminētas virsmas (netieši)
ļoti kontagiozs
respiratori sincitālā vīrusa inkubācijas periods
3-5 dienas
Respiratori sincitiālā vīrusa simptomi
parasta saaukstēšanās, kas diennakts laikā var progresēt līdz pneimonijai vai bronhiolītam (bronhiolu iekaisums)
imunitāte pret respiratori sincitiālo vīrusu
pārslimojot to, veidojas sekretorās un neitralizējošās antivielas, taču reinfekcijas tik un tā ir raksturīgas visos vecumos
respiratori sincitiālā vīrusa ārstēšana un profilakse
nespecifiska
parotīta vīruss/ cūciņas
akūta, kontagioza saslimšana ar nestrutainu viena vai abu lielo siekalu dziedzeru iekaisumu
sistēmiska slimība - replicējas arī citu audu epitēlija šūnās - CNS, testis, olnīcās, aizkuņģa dziedzerī
pārsvarā izpaužas kā viegla slimība
nespecifiski simptomi sākotnēji
nākamo 48h laikā pēc šiem simptomiem parādās siekalu dziedzeru uztūkums
parotīta/ cūciņu inkubācijas periods
2-4 nedēļas
visbiežāk 14-18 dienas
parotīta/ cūciņu transmisija
izdalās ar siekalām jau 3 dienas pirms simptomiem līdz pat 9 dienas pēc tiem
simptomi šajā gadījumā= siekalu dziedzeru pietūkums
parotīta/ cūciņu simptomi
drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, vājums
nākamo 48h laikā pēc šiem simptomiem parādās siekalu dziedzeru uztūkums
parotīta/ cūciņu komplikācijas
saslimšana pieaugušo vecumā ir smagāka, lielāks risks komplikācijām
meningīts
orhīts (sēklinieku iekaisums), kas var rezultēties nekrozē, neauglībā
orhīts kā parotīta/ cūciņu komplikācija
attīstās 20-50% vīriešu ar šo slimību
testis iekaist, bet tunica albuginea nav elastīga, tāpēc iekaisums nevar radīt pietiekamu tūsku--> nospiež audus--> nekroze--> atrofija--> retos gadījumos var izraisīt neauglību
pret-parotīta/cūciņu imunitāte
stabila visu mūžu pēc pārslimošanas (jo vīrusam ir tikai viens antigēna tips)
pasīvā imunitāte no mātes krūts barošanas laikā tiek pārnesta uz bērnu, tādēļ līdz 6 mēnešu vecumam bērni slimo reti.
Kāpēc pret-parotīta/ cūciņu un masalu/ morbillivirus imunitāte pēc pārslimošanas saglabājas visu mūžu?
jo šim vīrusam ir tikai viens antigēna tips
Kāpēc parotīta/ cūciņu saslimšana reti sastopama pirms 6 mēnešu vecuma?
jo pasīvā imunitāte pret šo vīrusu tiek nodota no mātes bērnam, barojot ar krūti.
Parotīta/ cūciņu profilakse
novājināta/ attenuēta dzīva parotīta vīrusa vakcīna (monovalenta)
parasti kombinēta ar masalu un masaliņu (MMR) dzīvajām vakcīnām
monovalenta vakcīna
izstrādāta, lai radītu imunitāti pret vienu konkrētu struktūru/ antigēnu/mikroorganismu
masalas
izraisa morbillivirus (rubeola virus)
akūta, ļoti infekcioza slimība
drudzis, respiratorie simptomi un makulopapilāri izsitumi
ar masalām (morbillivirus) slimo tikai
cilvēki
masalu patoģenēze
ieiet caur respiratoro traktu
vairojas lokāli
izplatās uz reģionālajiem limfmezgliem
primārā virēmija diseminē vīrusu
vīruss replicējas retikuloendoteliālajā sistēmā
sekundārā virēmija aiznes vīrusu uz epitēliju, kur tas replicējas lokāli (āda, respiratorais trakts, konjunktīva, u.c.)
sākumā prodroma 2-4 dienas, tad konjunktivīts un fotofobija, koplika plankumi
masalu inkubācijas periods
9-15 dienas
masalu simptomi
prodroma 2-4 dienas
tad konjunktivīts, fotofobija
koplika plankumi - mazas, zilganbaltas čūliņas vaigu gļotādā, pretī apakšējiem molāriem
tad izsitumi - sākas uz galvas, izplatās uz krūtīm, rumpi un ekstremitātēm
koplika plankumi
masalu simptoms pēc prodromas , bet pirms izsitumu sākuma
mazas, zilganbaltas čūliņas vaigu gļotādā pretī apakšējiem molāriem
satur vīrusa antigēnus un gigantiskās šūnas
masalu (rubeola/ morbillivirus) komplikācijas
vissmagākās saistītas ar CNS - pat 50% ar nekomplicētām masalām ir novērojamas EEG pārmaiņas
akūts encefalīts 1/1000
subakūts sklerozējošs panencefalīts (SSPE) - reta komplikācija
pret-masalu (morbillivirus/ rubeola) imunitāte
saglabājas uz mūžu pēc pārslimošanas, jo ir tikai viens antigēna tips
Masalu/morbillivirus profilakse
dzīvā, atenuētā vakcīna
parasti kombinēta - masalu, masaliņu un parotīta vakcīna
Rubella vīrusa citi nosaukumi
masaliņas
vācu masalas
3 dienu masalas
Kas rubella vīrusam ir atšķirīgs no togaviridae dzimtas?
pēc transmisijas līdzīgāks paramyxoviridae dzimtai, jo to nepārnēsā posmkāji kā daudzus citus togaviridae dzimtas pārstāvjus
rubella vīrusa izmērs un struktūra
mazs
apvalkots
45-75 nanometri (mazāks ne tikai par paragripas, bet arī par gripas vīrusiem)
rubella vīrusa genoms
(+) ssRNS
masaliņas
izraisa rubella vīruss
akūta, febrila saslimšana ar izsitumiem, limfadenopātiju,
skar jebkurā vecumā
visvieglākā no izsitumu infekcijām
Iedzimtas rubella sindroms
ja māte agrīni grūtniecības laikā inficējas ar masaliņām, var rasties nopietni augļa bojājumi - iedzimtas anomālijas, garīgā atpalicība
(rubella ir viena no TORCH infekcijām - kas izplatās transplacentāri)
masaliņu simptomi
sākas ar vājumu, nelielu drudzi un izsitumiem, saglabājas 3 dienas apmēram
vispārēji tā ir respiratorā trakta (augšējā) saslimšana
limfadenopātija
masaliņu inkubācijas periods
12 dienas
pret-masaliņu imunitāte
saglabājas visu mūžu
masaliņu profilakse
specifiska - MMR dzīva vakcīna
coronaviridae struktūra, izmērs
liels
12-160 nm
apvalkots
coronaviridae genoms
nesegmentēts (+) ssRNS
Coronaviridae raksturīgo "kroni"/ corona veido
20 nm gari glikoproteīnu pīķi vīrusa virsmā
coronaviridae inkubācijas periods
2-5 dienas
coronaviridae infekcijas simptomi
saaukstēšanās simptomi
apmēram nedēļu
pret-coronaviridae imunitāte
veidojas pēc saslimšanas, taču nav pasargājoša vai absolūta
reinfekcija ir iespējama un notiek
Populārākie coronaviridae dzimtas vīrusi un to identificēšanas gads
2002. g. - SARS - severe acute respiratory syndrome
2008. g. - MERS - middle east respiratory syndrome
2019.g. - SARS-COV-2 (Covid - 19)
Covid-19 infekcija
smaga, akūta respiratora saslimšana ar augstu mirstību
augsta antigenitātes mainība (tādēļ ir vairāki varianti, piem. alfa, delta, omicron, u.c.)
dominē omicron variants ar aptuveni 200 apakštipiem, vieglāku gaitu un zemu mirstību
Dominantais covid-19 variants
omicron
200 apakštipi
vieglāka slimības gaita un samazināta mirstība
covid-19 infekcijas profilakse
dažādas vakcīnas
PVO iesaka pielāgotās un bivalentās vakcīnas
šīs vakcīnas satur oriģinālā vīrusa antigēnus un omicron varianta antigēnus BA.1 un BA.4/5