Diurētiķi kopā

mannitols ir ..? (kāds līdzeklis)

osmotisks diurētisks līdzeklis

mannitola “apraksts”

-brīvi filtrējas glomerulos un slikti reabsorbējas. Palielina kanāliņu šķidruma osmolaritāti un aiztur ūdeni nefrona lūmenā

-pārvieto ūdeni no audiem asinsritē un palīdz mazināt intrakraniālo vai intraokulāro spiedienu. Sākotnēji var pasliktināt plaušu tūsku vai sirds mazspēju

1)izraisa osmolītisku diurēzi, īpaši nomāc ūdens un vājāk Na+ reabsorbciju proksimālajos nieru kanāliņos un Henles cilpa, diurētiska iedarbība

2)stimulē intraokulārā šķidruma atteci uz plazmu, pretglaukomas iedarbība

mannitola indikācijas

-paaugstināts intrakraniālais spiediens

-akūta glaukomas lēkme

-akūta nieru mazspēja (toksikoloģija, forsēta diurēze)

mannitola kontrindikācijas

-anūrija

-plaušu tūska

-smaga sirds mazspēja

-aktīva intrakraniāla asiņošana

piesardzība lietojot mannitolu

kontrolē seruma osmolaritāti, nieru funkciju, diurēzi un sirds vai plaušu pārslodzes pazīmes

mannitola mijiedarbība

kombinācijā ar citām nefrotiskām vai šķidruma līdzsvaru ietekmējošām zālēm prasa pastiprinātu uzraudzību

mannitola blaknes

-dehidratācija

-sākotnēja intravaskulāra tilpuma palielināšanās

-elektrolītu līdzsvara traucējumi (hipernatriēmija, hiperkaliēmija)

-akūta nieru bojājuma risks

acetazolamīds ir ..?

karbonhidrāzes inhibitors

acetazolamīda iedarbība

-inhibē karbonhidrāzi proksimālajā kanāliņā. Palielina HCO3-, Na+ un ūdens izdali, padarot urīnu sārmaināku un veicinot metabolo acidozi

-palielina bikarbonātu un ūdens izdali. Nodu glaukomas un akūtas kalnu slimības gadījumā, bet var izraisīt metabolisku acidozi un hipokaliēmiju

+karbonhidrāze sastopama daudzos organismu audos, ieskaitot aci. Enzīms katalizē rekaciju, kurā veidojas ogļskābe (neaizvietojams H+ jonu avots Na+ jonu apmaiņā)

*pēc ~2-3 d ilgas lietošanas attīstās diurētiskās iedarbības tolerance. Pēc dažu dienu intervāla diurētiskā ietekme atjaunojas, jo atjaunojas karbonhidrāzes aktivitāte

acetazolamīda iedarbību var iedalīt 2 daļās:

1.karbonhidrāzes inhibīcija nomāc ogļskābes sintēzi proksimālajos nieru kanāliņos, inhibē Na+ jonu apmaiņu pret H+ joniem —> ogļskābes deficīts izraisa pastiprinātu ūdens un Na+ izdali, kā arī veicina HCO3 ekskrēciju urīnā, diurētiskā iedarbība

2.ekstrarenāla darbība - karbonhidrāzes inhibīcija ciliārajā ķermenī, samazināts intraokulārā šķidruma produkcija, pretglaukomas iedarbība

acetazelomīda indikācijas

-tūska

-glaukoma, akūta glaukomas lēkme

-akūta kalnu slimība

-idiopātiska intrakraniāla hipertensija

-atsevišķos gadījumos metaboliska alkaloze

acetazelomīda kontrindikācijas

-smaga nieru vai aknu disfunkcija

-hiponatrēmija

-hipokaliēmija

-hiperhlorēmiska acidoze

piesardzība lietojot acetazelomīdu

-diurētiska iedarbība mazinās pēc dažām dienām

-kontrolē elektrolītu un skābju-bāzu līdzsvaru

acetazelomīda mijiedarbība

-lielas salicilātu devas var pastiprināt toksicitāti

-nātrija hidrogēnkarbonāts palielina nierakmeņu risku

acetazelomīda blaknes

-parestēzija (nepatīkama, spontāna maņu sajūta uz ādas)

-metaboliska acidoze

-hipokaliēmija

-nierakmeņi

-sulfonamīdu tipa reakcijas (paaugstināta jutība jeb alerģiskas reakcijas, ko izraisa sulfonamīdu (sulfa) grupas medikamenti (visbiežāk antibakteriālie līdzekļi, piemēram, sulfametoksazols))

pie kādas “diurētiķu grupas” pieder furosemīds?

cilpas diurētiķi

furosemīda iedarbība

-inhibē Na+/K+/2Cl- transporteri Henlec cilpas biezajā daļā —> palielina Na+, K+, Cl-, Ca2+ un Mg2+ izdali

-ātri mazina šķidruma pārslodzi, tūsku un plaušu sastrēgumu —> pārmērīga diurēze var izraisīt hipovolēmiju un elektrolītu zudumu

furosemīda iedarbību varētu iedalīt 2 daļās:

1.Na+/K+/2Cl transportiera (NKCC2) inhibīcija Henles cilpas ascendējošajā daļā. Veicina Na+, K+, Cl-, Mg2+, Ca2+ izdali, samazina urīnskābes izdali, diurētiska iedarbība

2.cirkulējošā asins tilpums samazināšanās, samazināts AS, samazina asinsvadu jutību pret kateholamīniem, hipotensīva iedarbība

furosemīda indikācijas

-hroniska sirds mazspēja

-arteriālā hipertensija

-aknu vai nieru slimību izraisīta tūska

-plaušu, smadzeņu, apdegumu tūska

furosemīda kontrindikācijas

-anūrija

-smags, nekoriģēts šķidruma/elektrolītu deficīts

piesardzība lietojot furosemīdu

-kontrolē masu, diurēzi, asinsspiedienu, nieru funkciju

-elektrolītu strauja intravenoza ievadīšana palielina ototoksicitātes risku (toksiska iedarbība uz ausi)

furosemīda mijiedarbība

-NSPL var vājināt diurēzi

-aminoglikozīdi palielina ototoksicitāti

-digoksīna risks pieaug hipokaliēmijā, bet litija koncentrācija var palielināties

furosemīda blaknes

-hipokaliēmija

-hiponatriēmija

-hipomagnēmija

-hipokalciēmija

-hipovolēmija

-hiperurinēmija

-ototoksicitāte

pie kādas “diurētiķu grupas” pieder torasemīds?

cilpas diurētiķis

torasemīda iedarbība

-inhibē NKCC2 transportieri Henles cilpā biezajā ascendējošajā daļā un rada izteiktu natriurēzi

-mazina šķidruma pārslodzi un tūsku ar spēcīgu diurēzi. Jāuzrauga hipovolēmija, nieru funkcija un kālija zudums

torasemīda iedarbību varētu iedalīt 2 daļās:

1.Na+/K+/2Cl transportiera (NKCC2) inhibīcija Henles cilpas ascendējošajā daļā. Veicina Na+, K+, Cl-, Mg2+, Ca2+ izdali, samazina urīnskābes izdali, diurētiska iedarbība

2.cirkulējošā asins tilpums samazināšanās, samazināts AS, samazina asinsvadu jutību pret kateholamīniem, hipotensīva iedarbība

torasemīda indikācijas

-hroniska sirds mazspēja

-arteriālā hipertensija

-aknu vai nieru slimību izraisīta tūska

-plaušu, smadzeņu, apdegumu tūska

-sirds tūska

torasemīda kontrindikācijas

-anūrija

-smags, nekoriģēts šķidruma/elektrolītu deficīts

-atsevišķi aknu komas stāvokļi

piesardzība lietojot torasemīdu

salīdzinot ar furosemīdu, farmakokinētika var būt paredzamāka, taču elektrolītu un tilpuma riski saglabājas

torasemīda mijiedarbība

-NSPL var mazināt efektu

-hipokaliēmija palielina digoksīna risku, bet litija koncentrācija var paaugstināties

torasemīda blaknes

-hipokaliēmija

-hiponatriēmija

-hipovolēmija

-hiperurinēmija

-nieru funkcijas pasliktināšanās

pie kādas “diurētiķu grupas” pieder hidrohlortiazīds?

tizoīdu grupas diurētiķi

hidrohlortiazīda iedarbība

-inhibē NCC transportieri distālajā kanāliņā —> palielina NaCl izdali un veicina kalcija reabsorbciju

-mēreni palielina nātrija un ūdens izdali, pazemina asinsspiedienu un samazina kalcija izdali urīnā —> iespējama hiponatriēmija un hipokaliēmija

hidrohlortiazīda iedarbību varētu iedalīt 2 daļās

1)Na+/Cl- transportiera (NCC) inhibīcija nieru distālajos kanāliņos veicina Na+, K+, Cl-, Mg2+ izdali, samazina Ca2+ un urīnskābes izdali, diurētiska iedarbība

2)cirkulējošā asins tilpuma samazināšanās, hipotensīva iedarbība

hidrohlortiazīda indikācijas

-arteriālā hipertensija

-hroniska sirds mazspēja

-viegla tūska

-hiperkalciēmijas izraisīta nierakmeņu slimība

hidrohlortiazīda kontrindikācijas

-anūrija

-smagi, nekoriģēti elektrolītu traucējumi

piesardzība lietojot hidrohlortiazīdu

-tiazīdi var provocēt podagru un ietekmēt glikozes vielmaiņu

-kontrolē Na+ un K+, īpaši terapijas sākumā

hidrohlortiazīda mijiedarbība

-NSPL var mazināt efektu

-litija koncentrācija var palielināties, bet hipokaliēmija palielina digoksīna toksicitātes riskus

hidrohlotiazīda blaknes

-hipokaliēmija

-hiponatriēmija

-hipomagnēmija

-hiperurinēmija

-hiperglikēmija

-hiperkalcinēmija

pie kādas “diurētiķu grupas” pieder indapamīds?

tiazīdu grupas diurētiķis

indapamīda iedarbība

-inhibē NCC transportieri distālajā kanāliņā un ilgstoši samazina perifēro asinsvadu pretestību

-pazemina asinsspiedienu ar mērenu natriurēzi un ilgstošu asinsvadu pretestības samazināšanos —> elektrolītu zudums var veicināt aritmijas

indapamīda iedarbību varētu iedalīt 2 daļās:

1)Na+/Cl- transportiera (NCC) inhibīcija nieru distālajos kanāliņos veicina Na+, K+, Cl-, Mg2+ izdali, samazina Ca2+ un urīnskābes izdali, diurētiska iedarbība

2)cirkulējošā asins tilpuma samazināšanās, hipotensīva iedarbība

indapamīda indikācijas

-arteriāla hipertensija

-hroniska sirds mazspēja

-atsevišķās formās arī tūska

indapamīda kontrindikācijas

-smaga nieru vai aknu mazspēja

-hipokaliēmija

piesardzība lietojot indapamīdu

-kontrolē elektrolītu un nieru funkciju

-hipokaliēmija palielina aritmiju risku pacientiem ar QT pagarinošām zālēm

indapamīda mijiedarbība

litijs, NSPL un zāles, kas pagarina QT intervālu, var palielināt klīnisko risku

indapamīda blaknes

-hipokaliēmija

-hiponatriēmija

-dehidratācija

-hiperurinēmija

-glikozes tolerances pasliktināšanās

pie kādas “diurētiķu grupas” pieder spironolaktons?

minerālkortikoīdu receptoru antagonisti

spironolaktona iedarbība

-paaugstina kālija līmeni!

-bloķē aldosterona receptorus nieru savācējkanāliņos un citos audos —> mazina Na+ aizturi un K+ izdali

-mazina šķidruma aizturi un aldosterona izraiasītu sirds remodelāciju —> jāuzrauga hiperkaliēmija, nieru funkcija un endokrīnās blaknes

spironolaktona iedarbību varētu iedalīt 2 daļās:

1)aldosterona receptoru blokāde nieru savācējkanāliņos —> kodola regulējoša AIP (autoinducējošo peptīdu) sintēzes inhibīcija —> samazināta Na+ kanālu ekspresija savācējkanāliņu epitēlijšūnu apikālā membrānā

2)aldosterona receptoru blokāde miokardā un asinsvados

-vāji izteikta diurētiskā iedarbība

-antibiotiska iedarbība

-antiandrogēna iedarbība

spironolaktona indikācijas

-hronsika sirds mazspēja

-rezistenta arteriālā hipertensija

-primārs hiperaldosteronisms

-hirsutisms (tumšu vai rupju apmatojuma veidošanās uz ķermeņa un sejas sievietēm), akne

-ascīts

spironolaktona kontrindikācijas

-hiperkaliēmija

-Adisona slimība (primārā virsnieru mazspēja)

-smaga nieru disfunkcija

piesardzība lietojot spironolaktonu

-kontrolē K+ un kreatinīnu

-endokrīnās blaknes saistītas ar mazāku receptoru selektivitāti

spironolaktona mijiedarbība

-AKE inhibitori, ARB (angiotensīna receptoru blokatori), kālija preperāti un trimetropims palielina hiperkaliēmijas risku

spironolaktona blaknes

-hiperkaliēmija

-ginekomastija

-nieru funkcijas pasliktināšanās

-menstruāciju traucējumi

-libido pārmaiņas

pie kādas “diurētiķu grupas” pieder eplerenons?

selektīvs minerālkortikoīdu receptoru antagonists

eplerenona iedarbība

-bloķē aldosterona receptorus nierēs, miokardā un asinsvados —> mazina Na+ aizturi un patoloģisku remodelāciju

-mazina nātrija aizturi un aldosterona izraisītu sirds remodelāciju

-galvenais risks pacientam ir hiperkaliēmija un nieru funkcijas pasliktināšanās

eplerenona iedarbību varētu iedalīt 2 daļās:

1)aldosterona receptoru blokāde nieru savācējkanāliņos —> kodola regulējoša AIP (autoinducējošo peptīdu) sintēzes inhibīcija —> samazināta Na+ kanālu ekspresija savācējkanāliņu epitēlijšūnu apikālā membrānā

2)aldosterona receptoru blokāde miokardā un asinsvados

-vāji izteikta diurētiskā iedarbība

-antibiotiska iedarbība

eplerenona indikācijas

-hroniska sirds mazspēja ar samazinātu izsviedes frakciju

-rezistenta arteriālā hipertensija

-stāvoklis pēc miokarda infarkta ar kreisā kambara disfunkciju

eplerenona kontrindikācijas

-hiperkaliēmija

-smaga nieru disfunkcija

-vienlaicīga spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošana

piesardzība lietojot eplerenonu

-kontrolē K+ un eGFR pirms terapijas, drīz pēc sākšanas un pēc devas izmaiņām

eplerenona mijiedarbība

AKE inhibitori, ARB, kālija preperāti un trimetoprims palielina hiperkaliēmijas risku

-CYP3A4 inhibitori palielina ekspozīciju

eplerenona blaknes

-hiperkaliēmija

-hipotensija

-nieru funkciju pasliktināšanās