Bioloģija

Dzīvības telpu jeb zemes apvalku sauc par biosfeˉrubiosfēru. Biosfēra - zemes apvalks, dzīvības telpa.

 Biosfēra ietver daļu no atmosfēras, litosfēras un hidrosfēras. Litosfēra - zemes cietā apvalka

aizņemtā daļa. Visvairāk organismu ir litosfēras augšējā slānī - augsnē. ==Litosfērā organismu daudzums ir atkarīgs no temperatūras un mitruma. (augstums virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskais platums)==. Pasaules okeāns, ezeri, upes, sniega ūdeņi, pazemes ūdeņi, ledus, aisbergi un atmosfērā esošie ūdeņi tvaiki veido hidrosfeˉruhidrosfēru. Organismu izplatību hidrosfērā ietekmē cilvēku saimnieciskā darbība. (neattīrīti notekūdeņi, noskalojoties mēslojumam u.t.t) Eitrofikācija - ūdenstilpņu piesātināšanās ar vielām, kas izraisa aļģu masveida savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu. Atmosfēra - gāzu apvalks, ko gravitācija notur pie Zemes virsmas un kas griežas kopā ar Zemi. Troposfēra - Zemes virsmu aptverošais gaisa slānis. (gaisā esošais ūdens tvaiks, kurš tiek nogādāts uz Zemes virsmu nevienmērīgas sasilšanas rezultātā.) Troposfērā rodas klimats. Stratosfēra - brīvais skābeklis Saules radiācijas ietekmē pārvēršanas par ozonu. Stratosfērā ozons pasargā uz Zemes esošos organismus no ultravioletā starojuma. Biosfēras augstākā robeža. Mezosfēra. Termosfēra - skābeklis un slāpeklis ir jonizētā stāvoklī vai neparastu daļiņu veidā. Eksosfēra - blīvumam pakāpeniski samazinoties, pāriet starpplanētu vidē.

Ekosistēma.

Ekosistēma ir organismu kopums, kas apdzīvo noteiktu vidi. Ekosistēma sastsāv no biocenozes un biotopa. Biocenoze - Visu organismu kopums, kas apdzīvo doto ekosistēmu. Biotops - ekosistēmas vide jeb organismu dzīves telpa.

Biocenoze - augu, dzīvnieku, mikroorganismu, sēņu kopa.
  • Fitocenoze - augu kopa.
  • Zoocenoze - Dzīvnieku kopa
  • Mikrobiocenoze - mikroorganismu kopa.

Mikocenoze - sēņu kopa.

Ja biocenoze nav viedojusies dabiski, bet ir radusies cilvēka saimniecisko darbību rezultātā to sauc par agrocenozi. (pļava, zoo, sakņu dārzs,). Tai ir maza bioloģiskā daudzveidība. (maz šķirņu laikam).

Biotops - ekosistēmas nedzīvās vides kopums.
  • Augsnes kvalitāte
  • Vides temperatūra
  • Mitrums
  • Apgaismojums

Augstums virs jūras līmeņa

No biotopa apstākļu īpatnībām un mijiedarbības ir atkarīgs viss ekosistēmas augu sastāvs. Biotopa apstākļu kopums ietekmē sugu izplatību tajā. (augsnes skābums → augu sugu izplatība biotopos. )

Biotops nodrošina organismiem nepieciešamos dzīves apstākļus. Biocenozes darbības rezultātā pakāpeniski mainās biotops.

Pakāpenisku ekosistēmas veidošanos vai nomaiņu sauc par Sukcesiju.

Ekosistēmas pamatfunkcijas.

  • organisko vielu radīšana.
  • org. v. pārveidošana
  • org. v. mineralizēšana (sadalīšana)

Galvenais ekosistēmu enerģijas avots - Saules starojums.

Producenti → 1. pak. konsumenti → 2.pak. konsumenti → 3. pak. konsumenti
(augi) --------→(Augēdāji) -------------→(Kukaiņēdāji)--------→(Plēsēji, parazīti)

Hemosintēze - producentu enerģijas iegūšana, oksidējot vienkāršas neorganiskas vielas.

Producentu saražotās organiskās vielas rada ekosistēmas primāro produkciju.

Gatavu organisko vielu patērētājus sauc par konsumentiem.

Organismus, kas veic organisko vielu mineralizēšanu suac par reducentiem. Reducenti galvenokārt ir pūšanas baktērijas un sēnes. Trofiskie līmeņi - barošanās līmeņi.

Vielu aprite dabā.

Bioģeoķīmiskie procesi - ķīmisko elementu aprite no ārējās vides uz organismiem un atpakaļ.

  • Rezerves fonds - forma, kas organismiem nav pieejama. (fosilajās atliekās, nogulumiežos.)
  • apmaiņas fonds - atmosfēras, hidrosfēras vai litosfēras daļa no kurienes ķīmiskos elementus uzņem organismi.
  • biocenoze- Vielu aprite no organisma uz organismu.

Visās organiskajās vielās sastopams ogleklis. Ogleklis ir visu organisko vielu pamatā.Vienīgie organismi kuriem ir spēja piesaistīt gāzveida slāpekli ir baktērijas. Šī īpašība ļauj ciānbaktērijām attīstīties apstākļos, kad citi organismi nespēj eksistēt slāpekļa trūkuma dēļ.

Bez skābeķļa nenotiek degšana un pūšana. Atmosfēru bagātina ar skābekli fotosintēzes rezultātā. Skābeklis atmosfērā ir sastopams ozona veidā. (o3). Tas veidojas no skābeķļa elektriskajā izlādē pērkona laikā.

Ekoloģiskie faktori.

Organismu izplatības ietekmētāji. Atsevišķos vides elementus, jeb tās īpašības, kas ietekmē organismu izplatību sauc par ekoloģiskajiem faktoriem.

Antropogēnie faktori - Cilvēku iedarbība uz organismiem.

Biotiskie faktori - organismu ietekme

Abiotiskie faktori - nedzīvās dabas parametri.

Ekoloģiskā faktora izmaiņu amplitūdu, kurā suga saglabā normālu dzīvotspēju, sauc par ekoloģisko valenci. Ekoloģisko faktoru, kura parametri neatbilst optimumam un ierobežo populācijas izdzīvošanu, sauc par ierobežojošo jeb limitējošo faktoru. (fosfora daudzums ūdenstilpnēs ir ierobežojošais faktors aļģu attīstība.)

Sugas ar plašu ekoloģisko valenci sauc par eiribiontiem. (priede var augt gan sausā, gan mitrā, gan minerāliem nabadzīgā, gan bagātā augsnē). Eiribrionti ir labāk pielāgoti vides pārmaiņām nekā sugas ar šauru ekoloģisko valenci. Sugas ar šauru ekoloģisko valenci sauc par Stenobiontiem. Stenobiontus izmanto par bioindikatoriem, jo šīs sugas ir pielāgojušās noteiktiem vides apstākļiem.

Bioindikatori - organismi, kuru izplatība lieicina par noteiktiem vides faktoriem un tie var kalpot vides kvalitātes izvērtēšanai.

Abiotiskie faktori - nedzīvās dabas parametri, kas ietekmē organismu izdzīvošanu.

Organismu izdzīvošanu visvairāk ietekmē gaisma, temperatūra un mitrums.

Augus, kuriem nepieciešams pilns apgaismojums, sauc par saulmīļiem. (priedes, baltais āboliņš). Nelielu noēnojumu pacieš ēncieši. (zaķskābene, strutenes). Augi kuriem

pietiek ar 5-10% pilna apgaismojuma saucami par ēnmīļiem.(meža sprigani)

Fotofili-dzīvnieki, kas nevar ilgstoši dzīvot tumsā, jo tiem sākas fizioloģiski traucējumi, un tie var iet bojā. (cīruļi, cielavas)

Fotofobi - dzīvnieki, kas neuzturas tiešā saules gaismā. Dzīvo alās un ir aktīvi tikai naktīs. (sikspārņi, pūces) Organismus, kas pielāgojušies paaugstinātai vides temperatūrai sauc par termofiliem. Bet organismu s, kas pielāgojušies pazeminātai - kriofiliem.

Augu izliekšanās gaismas virzienā - fototropisms. Augu reakcija uz gaismu - fotonastijas.

Poikilotermi - visi organismi, kuru temperatūra atkarīga no vides temperatūras. (daļa dzīvnieku, mikroorganismi, sēnes, augi). Homotermiem pieskaitāmi tikai dzīvnieki. Poikilotermos dzīvniekus sauc arī par aukstasiņu dzīvniekiem. ( bezmugurkaulnieki, abinieki, zivis). Siltasiņu dzīvnieki (putni, zīdītāji)

Norūdīšanās - augus pakāpeniska pierašana aukstajam laikam.

Hidrofīti - augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.

Higrofīti - augis, kas aug mitrās vietās, bet var paciest arī nedaudz mitruma deficīta.

Mezofīti - augi, kas aug vidēji mitrās vietās.

Kserofīti - augi, kas aug sausās vietās.