Apakšējo ekstremitāšu kauli: detalizētas piezīmes

Apakšējo ekstremitāšu kauli un to savienojumi

Iegurņa joslas kauli

• Iegurņa joslu veido 2 gūžas kauli, kas savienojas savā starpā un ar krustu kaulu, veidojot noslēgtu kaulu gredzenu.

• Gūžas kauls (os coxae) izveidojas 16-18 gadu vecumā, saaugot 3 kauliem: zarnkaulam (os ilium), sēžas kaulam (os ischii) un kaunuma kaulam (os pubis).

• Kauliem saaugot veidojas:

  • Locītavas iedobums (kaulu ķermeņu saauguma vietā, ārējā virsmā).

  • Slēdzējatvere (saaugot kaunuma un sēžas kaulu zariem).

Zarnkauls (os ilium)

• Zarnkaula ķermenis veido locītavas iedobuma augšējo trešdaļu.

• Zarnkaula spārns atrodas uz augšu no ķermeņa.

• Zarnkaula šķautne ir spārna augšējā mala.

• Augšējā priekšējā smaile.

• Zarnkaula bedre atrodas spārna iekšējā virsmā.

• Gūžas virsma ir ārējā virsma, uz kuras ir 3 gūžas līnijas.

• Ausveida locītavvirsma.

Sēžas kauls (os ischii)

• Sēžas kaula ķermenis.

• Sēžas kaula zars atiet uz leju no ķermeņa.

• Sēžas kaula paugurs.

• Sēžas kaula smaile.

• Mazais un lielais sēžas kaula ierobs.

Kaunuma kauls (os pubis)

• Kaunuma kaula ķermenis.

• Kaunuma kaula augšējais zars atrodas uz priekšu no ķermeņa.

• Saauguma virsma.

• Kaunuma kaula apakšējais zars.

Iegurnis (pelvis)

• Iegurni veido divi iegurņa joslas kauli, divi apakšējie jostas skriemeļi, krustu kauls un astes kauls.

• Iegurnim ir divas daļas:

  • Lielais iegurnis: veido divi apakšējie jostas skriemeļi un abu zarnkaulu spārni.

  • Mazais iegurnis: veido krustu kauls, astes kauls, abi kaunuma kauli, abi sēžas kauli un abu zarnkaulu ķermeņi.

• Mazais iegurnis ir noslēgts kaulu gredzens, kura dobumā atrodas orgāni (taisnā zarna, urīnpūslis, dzimumorgāni u.c.), un tas veido dzemdību ceļus.

Apakšējās brīvās ekstremitātes kauli

Augšstilba kauls jeb ciskas kauls (femur)

• Proksimālais gals:

  • Augšstilba kaula galva (mediāli).

  • Augšstilba kaula kakliņš.

  • Lielais grozītājs (laterālajā pusē).

  • Mazais grozītājs (mugurpusē, mediāli).

• Augšstilba kaula ķermenis (cilindrisks).

  • Grubuļainā līnija (mugurpusē).

  • Gūžas nelīdzenums (zem lielā grozītāja).

  • Paceles virsma (lejas daļā).

• Distālais gals:

  • Mediālais locītavas paugurs ar locītavvirsmu un mediālo virspauguru.

  • Laterālais locītavas paugurs ar locītavvirsmu un laterālo virspauguru.

  • Starppauguru bedre (mugurpusē).

  • Ceļa kaula virsma (starp locītavas pauguriem, priekšpusē).

Ceļa kauls (patella)

• Papildus kauls, trīsstūra formas ar locītavvirsmu mugurējā virsmā.

Apakšstilba kauli

• Apakšstilbu veido lielais apakšstilba kauls (tibia) un mazais apakšstilba kauls (fibula). Tie novietoti paralēli viens otram, un starp tiem veidojas starpkaulu sprauga.

Lielais apakšstilba kauls (tibia)

• Novietots iekšpusē – īkšķa pusē.

• Proksimālais gals:

  • Mediālais locītavas paugurs.

  • Laterālais locītavas paugurs.

  • Augšējās locītavvirsmas (abiem locītavas pauguriem).

  • Mazā apakšstilba kaula locītavvirsma (laterālā locītavas paugura mugurpusē).

  • Starppauguru izcilnis (starp locītavas pauguru augšējām locītavvirsmām).

• Lielā apakšstilba kaula ķermenis (trīsšķautņu prizmas forma).

  • Mediālā, laterālā un mugurējā virsma.

  • Lielā apakšstilba kaula nelīdzenums (priekšējās malas augšdaļā, četrgalvainā muskuļa cīpslas piestiprināšanās vieta).

  • Starpkaulu mala (laterālā mala, asa).

• Distālais gals:

  • Mediālā potīte ar locītavvirsmu.

  • Mazā apakšstilba kaula ierobs (laterālajā pusē).

  • Apakšējā locītavvirsma (vērsta uz leju).

Mazais apakšstilba kauls (fibula)

• Novietots ārpusē – mazā pirkstiņa pusē.

• Proksimālais gals:

  • Mazā apakšstilba kaula galva ar locītavas virsmu.

• Mazā apakšstilba kaula ķermenis.

• Distālais gals:

  • Laterālā potīte ar locītavvirsmu (vērsta mediāli).

Pēdas kauli

• Pēdas pamata kauli.

  • Veltņakauls (atrodas augšā, mediāli).

  • Papēža kauls (atrodas apakšā, mugurpusē).

  • Laivveida kauls.

  • Ķīļveida kauli: mediālais (vislielākais), vidējais (starpkauls, vismazākais) un laterālais (vidēji liels).

  • Kubveida kauls.

• Pleznas kauli.

  • Starp kauliem ir starpkaulu spraugas.

• Kājas pirkstu kauliņi.

  • Pirkstu veido trīs pirkstu falangas. Īkšķim ir divas falangas.

• Pēdā ir papildus kauli (nenoteikts skaits).

Iegurņa joslas kaulu savienojumi

• Slēdzējmembrāna (aizklāj slēdzējatveri).

• Krustu un sēžas kaula smailes saite.

• Krustu un sēžas kaula paugura saite.

• Kaunuma simfīze:

  • Savienojumu veido skrimšļaudu disks, kura vidū ir spraugveida dobums ar sinoviālo šķidrumu.

  • Savienojums nodrošina nelielu kaulu kustību dzemdību laikā.

• Krustu un zarnkaula locītava (plakana):

  • To veido krustukaula un zarnkaula ausveida virsmas.

  • Locītavu apņem locītavas somiņa.

  • Nostiprina: ļoti spēcīga priekšējā, mugurējā un starpkaulu saite.

  • Kustības: locītavā ir nelielas, slīdošas kustības.

Apakšējās brīvās ekstremitātes kaulu savienojumi

• Gūžas locītava (daudzasu locītava) – art. coxae.

  • Artikulē: locītaviedobums, augšstilba galva un skrimšļa lūpa.

  • Locītavu apņem: locītavas somiņa.

  • Nostiprina: 2 iekšējās (atrodas locītavas dobumā) un 4 ārējās saites (nostiprina locītavas somiņu).

  • Kustības: augšstilba saliekšana un atliekšana, augšstilba atvilkšana un pievilkšana, augšstilba rotācija uz iekšu un uz āru, augšstilba apļošana, rumpja noliekšana (pie fiksēta augšstilba).

• Ceļa locītava (divasu, salikta locītava) – art. genus.

  • Artikulē: augšstilba, lielā apakšstilba kaula un ceļa kaula locītavvirsmas.

  • Locītavu apņem: locītavas somiņa.

  • Locītavas somiņas sinoviālā kārta ir lielāka par fibrozo, tāpēc vietām tā atdalās un veido krokas, somiņas, bārkstiņas.

  • Locītavas palīgaparāti:

    • Meniski: skrimšļa plātnītes, kas novietoti starp augšstilba un lielā apakšstilba kaula locītavu virsmām un izlīdzina to neatbilstību, darbojas kā amortizatori.

    • Sinoviālās somiņas: sinoviālās kārtas veidojumi, izspīlējumi, kas var savienoties ar locītavas dobumu, bet var būt arī norobežoti no tā. Somiņas sastopamas virs ceļa kaula, zem un tā priekšpusē. Visi sinoviālās kārtas veidojumi ir ceļa locītavas amortizatori.

  • Locītavas dobumā ir iekšējās saites (krusteniskās saites un šķērssaite).

  • Locītavas somiņu nostiprina sānu un priekšējās saites.

  • Kustības: flexio, extensio cruris – apakšstilba saliekšana un atliekšana un neliela apakšstilba rotācija uz iekšu un uz āru.

• Apaksšstilba kaulu savienojumi:

  • Apakšstilba kauli savienojas savā starpā proksimālajā daļā ar locītavas palīdzību, distāli ar saistaudu palīdzību.

  • Vidusdaļā ir starpkaulu membrāna.

• Pēdas locītavas

  • Apakšstilba un pēdas locītava (veltņveida, vienasu locītava).

    • Locītavu veido abu apakšstilba kaulu distālo galu un veltņakaula locītavvirsmas.

    • Locītavu apņem: locītavas somiņa.

    • Locītavu nostiprina sānu saites (potītes apvidus).

    • Kustības: flexio, extensio pedis – pēdas saliekšana (pirksti uz leju – stāvot uz pirkstgaliem) un atliekšana (pirksti uz augšu – stāvot uz papēžiem) un nelielā apjomā pēdas atvilkšana un pievilkšana.

  • Starp pēdas pamata kauliem veidojas vairākas locītavas. Kustīgas no tām ir:

    • Veltņa, papēža un laivveida kaula locītava (lodveida) un zemveltņa locītava.

      • Kopā šīs locītavas nodarošina pēdas supināciju un pronāciju:

        • supinatio, adductio pedis – pēdas iekšējā mala uz augšu, pēda rotē uz iekšu

        • pronatio, abductio pedis – pēdas ārējā mala uz augšu, pēda rotē uz āru.

  • Mazkustīgas locītavas, kas nodrošina pēdas piemērošanos slodzei.

  • Pleznas un pirkstu locītavas (divasu locītavas).

    • Kustības: pirkstu saliekšana un atliekšana, pirkstu atvikšana un pievilkšana (pret otro pirkstu), pirkstu rotēšana.

  • Starpfalangu locītavas (vienasu locītavas), kas nodrošina falangu saliekšanu un atliekšanu.

Pēda kā vienība

• Pēdai ir balsta funkcija, taču neliels atbalsta laukums, jo pēdas kauli savienojoties izveido pēdas garenisko un šķērsvelvi.

• Pēdas gareniskajai velvei ir pieci stari (daļas), kur viens atbalsta punkts ir papēža kauls, bet pārējie – atbilstošās pleznas kaulu galvas.

• Visgarākais ir velves otrais stars, tam arī ir vislielākā slodze.

• Pēdas gareniskās velves stariem ir atšķirīgs izliekuma augstums (mediālā mala pacelta vairāk kā laterālā), izveidojas šķērsvelve.

• Velvju veidošanā un saglabāšanā liela nozīme ir pēdas saišu aparātam, muskuļiem, iedzimtībai.