007-med-shunu-biol-2024 4

1. Saistaudi

1.1 Vispārīgs apraksts

  • Saistaudi ietver dažādu orgānu uzbūves un funkcionālos audus.

  • Kopīga iezīme: šūnas ir atsevišķi, starp tām ir plašs ekstracelulārā matriksa slānis.

  • Ekstracelulārā matriksa sastāvs nosaka saistaudu funkcijas un klasifikāciju.

1.2 Ekstracelulārais matrikss

  • Sastāv no šķiedrām, pamatvielas un ūdens.

  • Dažādiem saistaudiem var būt atšķirīgs matriksa sastāvs:

    • Kalcija sāļi veido kaulus.

    • Svarīgākie šūnu tipi matriksā ir fibroblasti vai to modificētās formas.

1.3 Šķiedras un pamatvielas

  • Pamatvielas sastāvā ietilpst glikoproteīni un glikozaminoglikāni.

  • Šķiedras veidi:

    • Kolagēna šķiedras: nodrošina mehānisko izturību.

    • Elastīgās šķiedras: nodrošina elastību.

    • Retikulārās šķiedras: veido atbalsta struktūru.

2. Klasifikācija

  • 1. Īstenie saistaudi

    • a. Irdenie saistaudi

      • i. Areolārie

      • ii. Taukaudi

      • iii. Reticulārie

    • b. Blīvie saistaudi

      • i. Blīvie neregulārie

      • ii. Blīvie regulārie

  • 2. Embrionālie

  • 3. Skrimšļaudi

  • 4. Kaulaudi

  • 5. Asinis

3. Irdenie saistaudi

  • Balstīti vzairākam pamatviela nekā šūnas.

  • Plaša nav skaidra starpšūnu telpa ar amorfu pamatvielu.

  • Ir iezīmes, kas saistītas ar labām reģenerācijas spējām.

4. Blīvie saistaudi

  • 4.1 Blīvie neregulārie saistaudi

    • Kolagēna šķiedras ir haotiski izvietotas, nodrošinot mehānisko stabilitāti.

    • Sastopamas ādā (derma).

  • 4.2 Blīvie regulārie saistaudi

    • Iedalās kolagēna un elastīgajos saistaudos.

    • No tiem veidoti cīpslas un saites.

5. Šūnu struktūra

  • 5.1 Fibroblasti

    • Tipiska irdeno saistaudu sastāvdaļa.

    • Ražo kolagēnu un proteoglikānus.

    • Lielums ap 30-50 m.

  • 5.2 Adipocīti

    • Taukaudi satur baltos un brūnos lipocītus, katram ar atšķirīgām funkcijām.

    • Baltie taukaudi veido triglicerolu uzkrājumus.

    • Brūnie taukaudi ražo siltumu.

  • 5.3 Pigmentšūnas

    • Atrodami noteiktās saistaudu vietās, to funkcija ir UV starojuma absorbcija.

  • 5.4 Monocīti/histocīti/makrofāgi

    • Monocīti pārvēršas par histocītiem un makrofāgiem un piedalās imūnās reakcijās.

6. Kolagēns

  • Kolagēna molekulas veido 15 dažādus veidus.

  • Kolagēna sintēze notiek fibroblastiem, osteoblastiem, uc.

  • Svarīgi kolagēna veidi un to funkcijas:

    • Kolagēns I: kaulos un ādā (90%)

    • Kolagēns II: skrimšļos

    • Kolagēns III: ādā un citos audos.

  • 6.1 Kolagēna veidošanās mehānismi

    • Kolagēna polipeptīdu ķēdes tiek sintezētas, hidroksilētās, glikozilētās un sekretētas.

    • Pārveidošanās notiek ārpusšūnu matriksā.

7. Elastīgās šķiedras

  • Veidotas no elastīna, kas ir svarīgs elastības nodrošinātājs.

  • Šīs šķiedras ir tievākas par kolagēna šķiedrām un nodrošina audu elastību.

8. Speciālas šūnu grupas

  • 8.1 Tuklās šūnas (heparinocīti)

    • Ražo heparīnu (kušanas inhibicija) un histamīnu (palielina caurlaidību).

  • 8.2 Plazmocīti

    • Ražo imūnglobulīnus, kas ir kritiski imūnās reakcijās.