Senās Romas Kultūra

Guntars Gritāns - SENĀS ROMAS KULTŪRA 1. lekcija

Zinātniskā Vadība

Guntars Gritāns, Mag.art.

Grāmatu Avoti

  • Andris Rubenis, SENA ROMAS KULTŪRA, Zvaigzne ABC

  • Nigel Spivey, ROMAN WORLD: PEOPLE AND ETRUSCAN ART, Thames & Hudson World of Art.

Geogrāfiskā Izcelsme

Šajā nodarbībā tiek uzskaitītas dažādas senās Romas teritorijas un vietas, kā arī tās, kas saistītas ar romiešu un etrusku kultūru. Ir minēti šādi punkti:

  • Caledonia

  • Mare Suebicum

  • Mare Germanicum

  • Hiberni

  • Eburacum

  • Deva

  • Chauci

  • Britannia

  • Frisii

  • Langobardi

  • Camulodunum

  • Cherusci

  • Suebi

  • Chamavi

  • Londinium

  • Noviomagus

  • Colonia Agrippina

  • Burgundiones

  • Tencter Chatti

  • Tanais

  • Lugii

  • Oceanus Atlanticus

  • Juliobona

Turpinājums ar citām vietām un reģioniem, piemēram:

  • Mogontiacum

  • Hermunduri

  • Maeotae

  • Aorsi

  • Augustodarum

  • Rotomagus

  • Buri

  • Gesoscribates

  • …

Saraksts turpinās ar daudziem citiem reģioniem līdz pat Babylonia un Sinus Persicus.

Periodizācija

  • 1200 – 1000: Indoeiropiešu cilšu ienākšana Apenīnu pussalā.

  • 10/9 gs. mija: ETRUSKU civilizācija.

  • 753: Romā dibināšanas gads.

  • 510 – 30 g.pirms K.: Romas Republika.
      - 510 – 2.gs. 30-tie: Agrārā republika.
      - 2.gs. 30-tie p.K. – 30.-tie pirms K.: Vēlā republika.

  • Romā impērijas periodizācija:
      - Agrā – 30/27. p.K. – 3.gs. b.pēc K.
      - Vēlā – 3.gs. b. – 476.g. pēc K.

Romiešu Mākslas un Kultūras Iezīmes

  1. Influences: Romiešu māksla un kultūra ir stipri ietekmēta no etrusku un grieķu mākslas, taču tā attīstījās citu vēsturisko apstākļu dēļ.
       - Hellēņu mītiskais pasaules uzskats romiešiem nepiemita tik izteikti kā grieķiem.
       - Viņi pārņēma grieķu dievus, piešķirot tiem savus vārdus, atspoguļojot analītiskāku attieksmi pret pasauli.
       

  2. Māksla:
       - Romiešu māksla ir vairāk atturīga un nepiekrīt izteiktam poētismam.
       - Attīstījās skulpturālais portrets ar precīziem personas sejas un rakstura īpatnību attēlojumiem.
       

  3. Praktiskums:
       - Romieši piešķīra ievērojamu nozīmi arhitektūrai, radot milzīgus forumus, tempļus, amfiteātrus, triumfa arkus un iežu struktūras, kā arī praktiskas infrastruktūras, piemēram, ceļus, tiltus un akveduktus.
       - Mākslas darbi bija saistīti ar reālo dzīvi, un meistari ne vienmēr pievērsās augstākiem ideāliem, pēc kuriem tiecās grieķi.
       

  4. Glezniecība un juveliertehnika:
       - Plaši izplatīta glezniecība: apgleznotas tempļu un māju sienas, mozaīkas grīdās.
       - Ļoti augsti attīstīta juveliertehnika.

Mākslas Veidi un Attīstība

  • Republikas laikā izveidojas gandrīz visi Romas mākslas veidi un to principi.

  • Augstākais mākslas uzplaukums ir vēlā impērijas laika 1.-2.gs.m.K.

  • Krīzes posms: 3.-4.gs. raksturo kultūras noriets.

  • Mākslas iedalījums, vadoties pēc imperatora valdīšanas perioda (dinastiju princips) - piemēram, Augusts, Flāvijs, Trajāns, Adrians.

  • Pēc Romas krišanas notiek pāreja uz Viduslaikiem un agrīno kristietības mākslu.

Etrusku Māksla

  1. Geogrāfiskās vietas: Etrusku apmetnes galvenokārt ir Ziemeļitālijā (Umbrijā), Tibras ielejā un Sicīlijas dienvidos.

  2. Etrusku izcelsme: Vēl arvien neskaidra.

  3. Sociālā struktūra: 12 etrusku pilsētas (karalis, vecajie un priesteris).

  4. Reliģiskie kultos: Daudz nežēlības.

  5. Interakcija: 8.-7. gs. intensīva mijiedarbība ar feniķiešiem un austrumu tautām, 6.-5.gs. ar grieķiem.

  6. Beigas: Īsu brīdi pirms mūsu ēras etrusku kultūra praktiski beidz pastāvēt.

Arhitektūra

  • Augusta (etrusku) vārti Perudžā (ap 500 g.p.K.)

  • Paugura kapenes (8-6.gs.p.K.)

  • Kioskveida kapenes (6-5.gs.p.K.)

  • Vēršu kapenes (Monteroci, Tarmīnā, ap 540/20 p.K.)

Tēlniecība

  1. Etrusku tēlniecība ir augsti attīstīta, izmantojot materiālus, piemēram, mālu, metālu, akmeni un bronzu.

  2. Dekori: Arhitektūras dekors ir bagātīgs (tempļiem).

  3. Sarkofāgi: Ar skulpturāliem veidojumiem un pelnu urnām (kanopes).

Noslēgums

Pateicība klausītājiem: „GRATIAS VOBIS AGO! O”