Mitoze un mejoze

Mitoze

Somatisko šūnu dalīšanās. Bioloģiskā jēga ir nodrošināt nemainīga hromosomu komplekta saglabāšanos šūnām daloties. Nodrošina precīzu hromosomu sadalījumu pa meitšūnām (abās meitšūnās atrodas identiski hromosomu komplekti).

Profāze

DNS kondensējas hromatīdās un pēc tam kondensēsies hromosomās. Notiek kodola izzušana.

Izveidojas centromēra, notiek kustmija.

Metafāze

Hromosomu homologie pāri novietojas ekvatoriālajā plaknē.

Anafāze

Hromosomas tiek vilktas katra uz savu ekvatoriālo polu.

Telofāze

Hromosomas rekondensējas un izveidojas 2 kodolu apvalki.

Mejoze

Dalīšanās veids, kas nodrošina haploīdu šūnu veidošanos no diploīdām šūnām. Veidojas gametas (n) jeb dzimumšūnas. Rezultātā izveidojas četras haploīdas meitšūnas. Pirms mejozes I ir notikusi DNS replikācija, tādējādi katra hromosoma sastāv no divām hromatīdām. Mejozes laikā homologās hromosomas satuvinās un nostājas cieši līdzās. Rezultātā starp hromatīdām notiek krustmija jeb krosingovers. Mejozes I laikā izšķiras homologās hromosomas un meitšūnās nonāk viena hromosoma no katra hromosomu pāra (n). Starp mejozi I un mejozi II nav nepieciešama DNS replikācija, jo hromosomas jau ir dubultojušās un tām jau ir divas māshromatīdas. Mejozes II laikā māshromosomas, kas cēlušās no māshromatīdām, virzās uz pretējiem poliem. Tāpēc četru meitšūnu hromosomām ir tikai pa vienai hromatīdai.