Exam Study Notes: Romanesque & Gothic Architecture

Romānika, Arhitektūrā

  • Definīcija: Arhitektūras stils Eiropā 11.–12. gs.

    • Raksturojums: Masīvas konstrukcijas, pusloka arkas, biezas sienas, maz logu.

    • Izplatība: Rietumeiropa, īpaši Vācija, Francija, Itālija un Spānija.

  • Etimoloģija: No latīņu romanikus ('romiešu').

    • Izcelsme: Termins radies 19. gs., lai apzīmētu arhitektūras stilu, kas balstīts uz romiešu arhitektūras elementiem.

  • Saistītie termini:

    • Neoromānika

      • Definīcija: 19. gs. arhitektūras stils, kas atdarina romānikas arhitektūras formas.

    • Arhitektūra Latvijā

      • Vēsture: Romānikas stils Latvijā ir pārstāvēts ar dažiem piemēriem, galvenokārt baznīcās.

    • Historisms, arhitektūrā

      • Definīcija: Arhitektūras stils, kas atdarina vēsturiskus stilus, ieskaitot romāniku.

Jēdziena Definīcija un Etimoloģija

  • Apzīmē 11.–12. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas stilu.

    • Stila iezīmes: Pusloka arkas, cilindriskas velves, masīvas sienas un torņi.

  • Nosaukums norāda uz saikni ar romiešu paraugiem.

    • Ietekme: Romiešu arhitektūras elementi, piemēram, arkas un velves, tika adaptēti un attīstīti romānikas stilā.

  • Sinonīms: