Bakterioloģijas konspekts

  • Medicīnas mikrobioloģija attīstījās 19.gs. otrajā pusē.

  • ANTON VAN LEEUWENHOEK (1632-1723)

    • Mikroorganismu morfoloģijas pētnieks.

    • Pirmais pielietoja paštaisītu mikroskopu.

  • ROBERT HOOKE (1635 – 1703)

    • Izmantoja mikroskopu ar lēcu + objektīvu/okulāru x20.

    • Pētīja mikroorganismu morfoloģiju.

  • CARL LINNAEUS (1707 –1778)

    • Zviedru zinātnieks, 18. gs. aprakstīja mikroorganismus un sāka tos diferencēt pēc morfoloģijas, izcelsmes no pētāmā objekta – pārtika, slimnieks.

    • Pirmais modernās taksonomijas pamatlicējs.

    • Teicis, ka „sīkbūtnes ir viens liels haoss.”

  • LOUIS PASTEUR (1822-1895)

    • „Mikrobioloģijas Tēvs”, ķīmiķis.

    • gs. radīja izpratni par mikroorganismiem.

    • Pierādīja fermentāciju, ka rūgšanas procesu pamatā darbojas mikroorganismi.

    • Atklāja anaerobos mikroorganismus.

    • Pētīja pūšanas procesus.

    • Cīņai ar mikroorganismiem ieteica izmantot paaugstinātu temperatūru (pasterizācija).

    • Atklāja atenuācijas procesu (novājināšanu).

    • Izveidoja dzīvu novājinātu vakcīnu pret Sibīrijas mēri.

    • Atklāja vakcīnu pret trakumsērgu!

  • ROBERT KOCH (1843-1910)

    • „Praktiskās bakterioloģijas Tēvs”.

    • Piedalījies pie dažādu barotņu izstrādāšanas (cietas barotnes - agaragars).

    • Pētījis Sibīrijas mēra un tuberkulozes ierosinātāju.

    • Pirmais, kurš 1891.g. ieguva alerģisko diagnostiskumu – tuberkulīnu.

    • Pētīja arī holēru u.c. mikroorganismus.

  • Koha postulāti infekcijas slimības izraisītāja identificēšanai

    1. Iespējamais izraisītājs vienmēr ir atrodams slimajā organismā.

    2. Iespējamo izraisītāju jāizdala no organisma un jāiegūst tā tīrkultūra.

    3. Jāpierāda, ka izdalītā, aizdomās turētā organisma tīrkultūra spēj atkārtoti izraisīt infekciju.

    4. No eksperimentāli inficētā organisma atkārtoti jāizdala aizdomās turētā izraisītāja tīrkultūra.

  • ALEXANDER FLEMING

    • Atklāja lizocīmu 1922.g

    • Penicilīna atklājējs 1928.g

  • KRISTAPS HELMANIS (1848—1892)

    • Pētīja alus raugu

    • Atklāja mikroorganismus, kas cukuru pārstrādā alkoholā.

    • Galvenie pētījumi par trakumsērgu.

    • Informēts par Pastēra atklājumiem.

    • Nodibināja Krievijā pirmo trakumsērgas vakcinācijas centru.

    • Pētījumi saistīti ar tuberkulozi, putnu holēru un tās ierosinātāju, malleusu.

    • Pirmais pasaulē izstrādāja alerģisko diagnostiskumu – maleīnu.

  • OTTO KALNIŅŠ (1856—1891)

    • Helmaņa līdzgaitnieks.

    • Strādāja veterinārmedicīnas zinātnē Igaunijā.

    • Neatkarīgi no Helmaņa, ieguva maleīnu.

    • Pats inficējās ar malleusu, atstāja apkopojumu par sajūtām.

  • AUGUSTS KIRHENŠTEINS (1872—1963)

    • Izstrādājis vairākas oriģinālas mikroorganismu pētīšanas metodes, to kultivēšanu.

    • Ievērojami pētījumi saistībā ar tuberkulozi.

    • Saistīts ar tuberkulozes apkarošanas misiju Latvijā (20. – 30. gados).

    • gadā „pierunāja” doties uz Maskavu un lūgt Augstākajai Padomei uzņemt Latviju PSRS sastāvā.

    • Bijis arī imunologs.

    • Izdevis ap 300 publikācijas.

    • Bijis VMF fakultātes profesors.

    • Rīgā (Kleistos) ir viņa vārdā nosaukts institūts.