šūnas bio

kas ir šūna?

Šūna ir dzīvo organismu uzbūves

pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā

norisinās visi dzīvības procesi.

Jaunas šūnas veidojas

daloties esošajām šūnām.

Daudzšūnu organismos līdzīgā veidā šūnas veido

audus

šūnu teorija

•Visi organismi ir veidoti no šūnām.

•Šūna ir dzīvības pamatvienība.

•Jaunas šūnas veidojas no iepriekš eksistējušām šūnām

organismu veidi

Kodola nav:

Prokarioti (baktērijas, zilaļģes)

Vīrusi - ģenētisko informāciju saturošas daļiņas, kurām NAV šūnu strukūras

Kodols ir:

Eikarioti (augi, sēnes, dzīvnieki)

Dzīvības procesi šūnā

•Vielu transports caur membrānām

•RNS un olbaltumvielu sintēze

•Šūnas sekretorā sistēma

•Vielu transports un šūnu pārvietošanās

•Nodalījumi, kas nodrošina enerģijas ieguvi

•Šūnu signālu sistēma

•Šūnu dzīves cikls

•Šūnu diferenciācija un nāve

Visām eikariotu šūnām irkodols, izņemot

nobriedušus eritrocītus

Kodola sastāvdaļas:

•Kodola membrāna:

Kodola matrikss nukleoplazma

DNS un hromatīn

Kodoliņš

Kodola poras

Kodola funkcijas

1. Vadības centrs šūnas darbībai

2. Šūnas dalīšanās un audu reģenerācija

3. Ģenētiskās informācijas saglabāšana un nodošana

4. Gēnu ekspresijas regulēšana un organisma attīstība

5. Šūnas dzīves cikla regulācija

6. Šūnu reakcija uz

ārējām izmaiņām un stresu

7. Slimību attīstība un ģenētiskā stabilitāte

Kodolā atrodas

hromatīns , kas sastāv no DNS

Dineīns

nodrošina vielu transportu no šūnu perifērijas uz šūnu centru

kinezīns

nodrošina vielu transportu no šūnu centra uz perifēriju

Kodoliņa galvenā funkcija ir

ribosomu subvienību veidošana.

ribosomas sastāv no

ribosomālā RNS un olbaltumvielu kompleksiem

Galvenās ribosomu funkcijas ir

aminoskābju polimerizācija, veidojot polipeptīdus jeb olbaltumvielas atbilstoši šūnas DNS informācijai.

Translācija

Olbaltumvielas sintēzi pēc informācijas, kas ir ierakstīta mRNS nukleotīdu secības veidā, sauc par translāciju. Translācija notiek ribosomās.

Endoplazmatisko tīklu (ET) veido

sarežģīta caurulīšu un cisternu sistēma.

Graudainais endoplazmatiskais tīkls ir saistīts ar

olbaltumvielu sintēzi un modificēšanu.

G ludais endoplazmatiskais tīkls ir saistīts ar

lipīdu sintēzi.

endoplazmatiskais tīkls sintezē

Visas membrānu struktūrolbaltumvielas un sekretējamās olbaltumvielas sintezē

goldži komplekss ir

Cisternu, kaudzīšu un vezīkulu sistēma šūnā.

goldži kompleksa funkcijas

ET sintezēto vielu uzņemšana, uzkrāšana un

pārveidošana.

Sekrēta graudiņu ( pūslīšu) noformēšana un pārveidošana (hormonu, fermentu,gļotu u.c.)

Iesaistās lizosomu veidošanā

Strukturālo elementu izveide regulārai organoīdu un plazmatiskās membrānas atjaunošanai.

Lipīdu un olbaltumvielu molekulām tiek pievienotas cukuru molekulas, veidojot

glikopeptīdus un glikoproteīnu

Eikariotu šūnās mitohondriji ir galvenais

ATF enerģijas avots

Lizosomu galvenā funkcija ir

veikt iekššūnas sagremošanu.

kā veidojas lizosomas

Lizosomas enzīmus sintezē graudainais ET, pēc tam tie pārvietojas uz Goldži kompleksu, kur tie nobriest pēc tam atdalās no kompleksa pūslīšu veidā.

Autofāgiju visbiežāk var novērot šūnās pēc

Autofāgiju visbiežāk var novērot šūnās pēc stresa vai arī šūnās kurās norit reorganizācija.

Autolīze ir

šūnas pašsadalīšanās, ko izraisa lizosomālo fermentu izkļūšana citoplazmā.

peroksisomas funkcija

Piedalās reakcijās, kas atindē organismu no toksiskām vielām, alkohola un medikamentiem

Liela nozīme ir garu taukskābju molekulu sadalīšanā.

Centriolas piedalās

šūnas dalīšanās procesos, kā arī pavedienu veidošanā.

Šūnu dalīšanās laikā veido dalīšanās vārpstas pavedienus, kas sadala hromatīdas starp meitšūnām.

Čaperoni ir

ir šūnā sastopamu olbaltumvielu grupa, kas palīdz jaunsintezētajiem vai denaturētajiem proteīniem izveidot pareizu trīsdimensionālo struktūru.

citoskelets ir

Olbaltumvielu pavedieni, kuri balsta un dod šūnai formu

Mikrofilamenti

veidoti no aktīna. Palīdz šūnai sarauties un piedaloties dalīšanās

procesā sadala šūnu.

Mikrocaurulītes

veidoti no tubulīna . Tās kā blīvs tīkls ietver kodolu un atiet uz šūnas perifēriju. Atrodas skropstiņās un flagellās. Pārvieto hromosomas dalīšanās laikā.Makromolekulu, vezikulu un organellu transportu nodrošināšana.

Starpfilamenti

pilda skeleta funkciju , saista savā starpā dažādus citoskeleta elementus, plazmatisko membrānu un lielāko daļu no šūnu organoīdiem .

šūnas membrānas izšķir

Izšķir plazmatisko membrānu un organoīdu membrānas.

Membrānas funkcijas:

•Norobežo šūnu, veido citoplazmas organoīdus un funkcionāli atšķirīgas zonas;

•Veido puscaurlaidīgu barjeru vielu molekulu transportam;

•Nodrošina šūnai spēju reaģēt uz ārējiem signāliem;

•Piedalās šūnu savstarpējā sasaistē un sasaistē ar ārpusšūnas matrici;

•Piedalās signālu transdukcijā un integrācijā.

šūnas membrānas ir veidotas no

Veidotas no lipīdiem , olbaltumvielām un ogļhidrātiem

Olbaltumvielu funkcijas membrānā

receptorā funkcija

enzimātiskā funkcija

transporta funkcija

Vielu transports iedalās

Netiešais transports - vielas transportētas ar membrānu palīdzību. Eksocitoze un endocitoze (fagocitoze, pinocitoze, mikropinocitoze)

Tiešais transports - vielas transportētas cauri membrānai.Aktīvais un pasīvais transports, difūzija, atvieglināta difūzija, vielu pārnese

Aktīvais transports

vielas pārvietojas pretēji koncentrācijas gradientam, nepieciešama šūnas enerģija

Pasīvais transports

atkarīgs no vielas koncentrācijas, nav nepieciešama šūnas enerģija

Hipertoniskā vide

Šūnas arējo vidi sauc par hipertonisku , ja tajā ir lielāka sāļu koncentrācija nekā šūnā Tādā vidēšūnas saraujas .

Skropstiņas

apikālās daļas izaugumi, kuri ir norobežoti ar plazmatisko membrānu, viena no veidojošām olbaltumvielām ir tubulīns .

Ārpusšūnas matrice

šūnās sintezēto un sekretēto molekulu kopums, kurš atrodas starp šūnām dažādā attālumā no šūnas virsmas

Molekulu grupas

Glikozaminoglikāns (hialuronskābe) un proteoglikāns veido želejveida vielu, kura saista kopā pārējās matrices sastāvdaļas. Negatīvi lādētas hidrofīlas molekulas, kuras piesaista katjonus un ūdeni.

Strukturālās olbaltumvielas (kolagēns un elastīns) veido šķiedras un ārpussšūnas matricei piedod izturību un elastību.

Adhezīvās molekulas (fibronektīns un laminīns) veicina šūnu piesaisti pie ārpusšūnas matrices.